Smieklu terapija jeb 7 iemesli, kāpēc smieties ir tik ļoti svarīgi

Smiešanās process ir svarīgs, jo tas ļauj pozitīvajām jūtām “izventilēties” un ievilkt šajā priekā arī citus. Smiekli ir lipīgi, tāpat kā raudāšana. Tās ir divas specifiskas emociju izpausmes, kuru laikā no kaut kā atbrīvojamies. Šajos pretpolos ir uzkrājumi – mums vajag gan izraudāt skumjas, ilgas vai bēdas, gan izsmiet uz āru uzkrāto prieku. Bet tas viss ir noslēpies aiz ļoti līdzsvarota, svarīga, adekvāta, normalizēta cilvēka maskas, kurš dzīvos tikai mērenībā – ne smiesies no sirds, ne raudās. Tiem, kam tā ir, noderētu smieklu terapijas kurss, kurā var ļauties brīvi izlikt savas emocijas.

Dažos darba kolektīvos ir laimējies, ka pašu vidū ir viens vai vairāki “smieklu terapeiti”, kas rūpējas par jautrību. Regulāra humora deva ir ļoti svarīga. Kolektīvos, kur tāda ir, valda radošā dzirksts, kas atraisa un ļauj darbiem iet kā no rokas. Pienākums jau neiedvesmo, bet tā vietā var viegli iet izvēlēto ceļu, un to ļauj joki, smiekli, smaidi, bezrūpīga attieksme. Tas nenozīmē aizmirst savus pienākumus, bet ir labs fons radošumam, jo tur, kur vāks virsū, mūzas neielido.  

Smiekli mēdz būt dažādi – skaļi, klusi, kautrīgi, dārdoši... Tā ir skaņa, ko no sevis izlaižam, lai gan dažkārt bikluma un kompleksu mākti no tās baidāmies. Iespējams, klusajiem smējējiem kādreiz bērnībā ir aizrādīts par spilgtām izpausmēm. Tā iespaidā viņi pieņēmuši lēmumu neizlekt, jo skaļi smiekli padara tevi it kā lecīgu, dzirdamu un redzamu – tu palaid skaņu vaļā nekontrolējot, tā ir pašrealizācijas vajadzība. Cilvēks var dziedāt, raudāt, runāt tā, lai dzird, un arī brīvi smieties. Bet, ja kāda tā laika autoritāte pateikusi “Ko tu te smejies tik skaļi!” un cilvēks sapratis, ka tā darīt ir neatbilstoši, tad turpmāk labāk izvēlas klusu “hi, hi, hi”, vairs neatļaujoties to “ha, ha, ha”, kad asaras šķīst un tu vairs nedomā, kāds izskaties tajā brīdī.

No sirds smejoties, cilvēks pārdzīvo pozitīvu sprādzienu, kas ir arī smieklu terapijas seansu pamatā. Smiešanās ir tas provokatīvais pavediens, ko nereti psihologi izmanto, lai atraisītu vaļā problēmu mezgliņu. Humors noder vienmēr, pat runājot par nopietnām lietām, var iepīt kādu asprātīgu salīdzinājumu, anekdoti, kas ļauj atslābt. Tā ir zaļā gaisma, ka dažkārt der tāda piecminūte, kad par kaut ko pasmejamies un šādi atpūšamies, jo cilvēks nespēj nopietnā garā 24 stundas no vietas koncentrēties.

Ja smieties ar skaņu nav pierasts, to var iemācīties. Piemēram, drošā vidē, mājās, lasot kādu smieklīgu grāmatu vai skatoties komēdiju, pamēģini, kā tas ir, kad telpā ienāk smiekli. Vajag sevi provocēt, un tad jau jūt, ka nekas briesmīgs nenotiek, un pamazām to var atļauties arī kompānijā. Protams, nevajag smieties ļoti skaļi un nesavaldīgi situācijās, kur tas nav atbilstoši, bet neformālā vidē, ja cilvēki joko, šie smiekli atraisa no stīvuma.

Humora izjūtu var izkopt

Ir uzskats, ka jāsasniedz zināms inteliģences līmenis, lai cilvēks atļautos būt humora bagāts. Visa pamatā jau ir salīdzinājumi, asociācijas, apziņas spēle ar paradoksiem un spēja atrast smieklīgo pusi, arī traģiskajā. Lai tas izdotos, jābūt labam pamatam, jo, kad cilvēks smejas stulbi, ne par ko, tā ir neveiklības izpausme. Tu pats jūties sasprindzis, “palaid” nervozus smiekliņus, bet neviens nesmejas. Cilvēkiem ar labu humora izjūtu izdodas parādīt to, ko citi nesaredz.

Bet ja smiekli nenāk un nekad nav nākuši? Tā nav fatāla nolemtība, jo humora izjūtu var uztrenēt un attīstīt. Tas, protams, ir arī talants: ja bērns aug ģimenē, kur pasmiešanās ir dzīves sastāvdaļa, tad viņam ir vieglāk, iemaņas attīstās, bet, ja tas nav bijis lemts, tad var apzināti meklēt atbilstošu sabiedrību, kurā valda humors, un no šiem cilvēkiem mācīties.

Laimes izjūtas apstiprinājums

Smiekli un smaids liecina par prieku. Neatkarīgi no tā, vai tas ir ātri gaistošs vai ilgstošs, tas nodevīgi atklājas sejas vaibstos. Ne velti laimīgi cilvēki daudz smaida. Viņi nekautrējas, jo jūtas brīvi izrādīt to, ko jūt; cenzors ir aizsūtīts atvaļinājumā. Dzīves baudītāji ir daudz smaidīgāki par cīnītājiem. Ja cilvēks savā pamatattieksmē ir karavīrs vai racējs, tad ķermenis pieslēdzas programmai, ko viņam uzdod. Turpretī laimīgs cilvēks bauda mirkli, jūtas labi, un tas viss staro uz āru. Jo laimi jau veido mazie prieciņi – humors, labs garastāvoklis, dažādas sīkas darbības. Ja ir daži mirkļi, kuros šajā dienā esi smaidījusi, vakarā pirms aizmigšanas tos ir vērtīgi atcerēties. Tā ir kā bilances savilkšana par pozitīvo, kas piedzīvots. Protams, bija arī problēmas, kurām vēl nebija risinājuma, bet blakus tām gadījās piecas epizodes, par kurām, gribi negribi, varēji pasmaidīt. Ir svarīgi aizmigt ar šādu sajūtu, ka tev bija iemesls, par ko pasmaidīt. Līdz ar to mēs paši mainām akcentus – pamostamies ar apziņu, ka ir vērts šo dienu sākt ar atvērtības izjūtu un smaidu, un tāpat arī to noslēdzam. Par spīti tam, ka dienas viducī ir noticis viss, bija jārisina arī nopietnas problēmas, bet vakarā sev vajag to atskaiti, ka pamatā es orientējos uz vieglumu un laimi!

* Smaidīgs un priecīgs cilvēks izskatās daudz pievilcīgāks par drūmu un norūpējušos.

* No sirds smejoties, mēs trenējam sejas muskuļus, novēršot vaigu un lūpu kaktiņu nolaišanos.

* Smejoties norit līdzīgi procesi kā rīta skrējiena laikā – asinsspiediens paaugstinās un tad pakāpeniski samazinās līdz vēl zemākam līmenim, kā tas bija sākotnēji.

* Smiešanās ir metode kā cīnīties ar stresu, jo noārda četru galveno to radošo hormonu veidošanos.

* Izpētīts, ka 10–15 minūtes smiešanās sadedzina 10–40 kalorijas. Gada laikā tā var atbrīvoties no pāris kilogramiem.

* Smiekli stimulē imūnsistēmu, mazina spriedzi un bailes.

* Kā arī – rada dzīvesprieku un palīdz pievarēt slimības.

Konsultēja psihoterapeite Aina Poiša