No cietuma iznāk sieviete, kura pameta jaundzimušo Turcijas lidostas tualetē - viņa atklāj savas rīcības iemeslus

Aiz restēm 18 gadus vecā krieviete kopumā pavadījusi deviņus mēnešus. Kopā ar viņu apcietināta arī viņas māte. Apstākļi cietumā izrādījās sarežģīti un pazemojoši abām.

"Mēs pašas pelnījām, jo ir sarežģīti pārsūtīt naudu no Krievijas uz Turciju. Tētis darīja visu, kas bija viņa spēkos, bet tas nebija viegli. Pelnījām ar to, ka mazgājām kameras un tualetes. Tas bija diezgan smagi. Mūsu kamerā bija astoņi cilvēki. Man nemitīgi gribējās raudāt. Vienkārši tā Turcijā vietās, kur atņemta brīvība, ārzemniekus netur," dalījās Jekaterina.

Burnaskina tika aizturēta uzreiz pēc dzemdībām. Viņai draudēja līdz 15 gadu cietumsods, taču tiesa nostājās jaunietes pusē, kura joprojām apgalvo, ka neko nav zinājusi par grūtniecību.

"Nepilnu pusgadu pirms dzemdībām, piemēram, man bija pilna medicīniskā apskate. Personīgajā medicīnas grāmatiņā bija rakstīts, ka neesmu stāvoklī, ir ginekologa atzīme. Kamēr man jau bija grūtniecības trešais mēnesis. Tas ir 2024. gada jūlija vidus," stāstīja jaunā māte.

Pat neilgi pirms dzemdībām, kad Katrīna jau jutās sliktāk un vērsās pēc apdrošināšanas medicīniskās palīdzības, ārstiem nebija radušās aizdomas par grūtniecību: "Es sākumā jutos normāli. Tad tikai stāvoklis pasliktinājās. Mēs ar māti nekavējoties vērsāmies apdrošināšanas kompānijā, kur man tika noteiktas problēmas ar kuņģi. Tas bija divas dienas pirms dzemdībām. Man iedeva zāles un atlaida. Bet arī par grūtniecību neviens neiedomājās," viņa atceras.

Dzemdības, pēc Burnaskinas teiktā, sākās negaidīti - dienā, kad izlidoja no Turcijas. Viņa apgalvo, ka nav apzinājusies notiekošo, tāpēc stipri nobijusies, ieraugot bērnu.

"Es nodevu bagāžu, man bija ļoti slikti, domāju, ka man sākas mēnešreizes. Bet arī par sāpēm es neaizdomājos. Kad dzemdēju tualetē, dabiski, ļoti nobijos. Tas, ko rakstīja medijos, ka es bērnu slīcināju, tad tas bija tikai, lai viņiem būtu ko rakstīt... it kā viņi tur būtu kopā ar mani. Man bija mežonīgi bail," atceras dzemdētāja.

Šodien Jekaterina cīnās par iespēju atgūt meitu. Viņa baidās, ka uz visiem laikiem paliks tikai bioloģiskā māte. "Šobrīd, protams, man ir bail par to, ka man neatdos Nikolu. Ka viss, ko es varu dot savam bērnam, ir vārds. Man izdevās tikai reizi tiesā paskatīties uz viņas fotogrāfijām," dalījās krieviete.

Pēc meitenes teiktā, viņas mamma un tētis izteikuši vēlmi ņemt meiteni audzināšanā: "Mani vecāki uzreiz vērsās aizbildniecībā ar to, ka viņi ir gatavi ņemt Niku pie sevis. Ja tā ir, tad man to nevarēs atdot, mana mamma un tētis ir nodrošināti, viņiem ir mājvieta, ir gultiņa un ratiņi meitenei. Nav nekāda iemesla, lai Nikola dzīvotu pie svešiem cilvēkiem, ja viņa nezin kāpēc nevarētu dzīvot kopā ar mani."

Tomēr, pēc Burnaskinas teiktā, valsts izvirzījusi daudzus nosacījumus, kas traucē bērna nodošanu pat vecvecākiem: "Piemēram, manai mammai ir jāiziet audžuvecāku skola, bet bez tā viņai nav tiesību audzināt dzimto mazmeitu. Labi. Viņi ir ar mieru izpildīt visus šos noteikumus, lai tikai Nikola būtu kopā ar mums. Sanāk, ka tālajā Turcijas zemē manos argumentos ieklausījās, man noticēja, bet šeit mums piedāvā atdot bērnu, kuram ir māte, vecmāmiņa, vectētiņš audžuģimenē, un tas skaitās normāli," neizpratnē ir Jekaterina.