Oliveri un Emīlijas, bet ne Jāņi un Līgas. Kāpēc cilvēki pieaugot maina savu vārdu

“Iks, nāc, lūdzu, šurp!” – droši vien tā Īlons Masks uzrunā savu dēlu, kuram dots tradicionālā izpratnē neparasts vārds – X. Citiem Maska bērniem tāpat – AE A-XII, Exa Dark Sideræl un Techno Mechanicus. Latvijā tik radošas improvizācijas nav iespējamas, jo jāievēro valodas un gramatikas normas, tomēr arī pie mums eksotikas netrūkst. Ir pat notikusi tiesāšanās ar valsti, kas nereģistrē vārdus, kādi vecākiem ir ienākuši prātā.

Modes vārdi

Mode ir mainīga – ne tikai tērpu, aksesuāru stila vai dizaina tendencēs, bet jebkurā dzīves jomā. Tostarp, izvēloties vārdus savām atvasēm.

Kad 2000. gadā Latvijas hokeja izlase uzvarēja Krieviju, cilvēki bija uz emocionālās pacilātības viļņa. Vārtos kā mūris stāvēja Artūrs Irbe, un tas bija laiks, kad daudzi savus dēlus nosauca viņa vārdā. Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja datiem Artūrs tajā gadā Latvijas vārdu topā bija otrajā vietā. Savukārt 1981. gadā pēc kulta filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā Latvija kļuva par daudzām Lāsmiņām bagātāka. Laikā no 1995. līdz 2015. gadam bija un arī patlaban populārs zēnu vārds ir Emīls. Iespējams, to ietekmējusi iemīļotā filma Emīla nedarbi. Uz ekrāniem tā parādījās 1985. gadā, un vēlākie vārda popularitātes gadi sakrīt ar tolaik mazo skatītāju pieaugšanu – kad viņiem pašiem dzima bērni.

Vārdu modi, protams, ietekmē arī vēsturiski un politiski notikumi, un te kā spilgtus piemērus var minēt Ādolfu Hitleru un Josifu Staļinu. Pēc Latvijas statistikas datiem, pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Ādolfs bija populārs jaundzimušo vārds. Ap 1920. gadu tas vārdu plašajā sarakstā ieņēma 30., bet 1930. gadā – 50. vietu. Vārds Josifs ap 1920. gadu bija topa 49. vietā. Ādolfs no 100 populārāko vārdu topa izkrita pēc 1940. gada, bet Josifs jau ātrāk – pēc 1930. gada.

Padomijā jau drīz pēc Oktobra revolūcijas radās dažādi jaunvārdi, bet Latviju šī sērga neskāra arī pēc okupācijas. No reālās dzīves zināms vien sievietes vārds Nineļ, kas no otra gala lasāms kā Ļeņin. Savukārt Krievzemē revolūcijas vadoņa vārds tika atvasināts visdažādākajās formās – Ļenvlads, Ļenians, Ļenvils. Zēnus nosauca arī par Veļipedastaļ (no krievu – veļikij pedagog Staļin, t. i., lielais pedagogs Staļins), Ļetaber (Ļeņins, Staļins, Berija). Bija Traktori un Traktorinas, savukārt skaistais vācu vārds Gertruda ieguva citu nozīmi – kā saīsinājums no geroj truda (darba varonis).

Latvijā topu augšgalā pārsvarā bija mūsu zemē ierasti vārdi, bet statistiķi atzīmējuši laika posmu no 50. gadu vidus līdz 1975. gadam, kad meiteņu vārdu saraksta pirmajās vietās bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica iebraucēji no plašās PSRS.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2024. gadā 125 puisīšiem dots vārds Olivers, savukārt par Emīliju nosauktas 169 meitenītes. No zēnu vārdiem vecāki pērn saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Teodors (119), Emīls (100), Kārlis (100), Gustavs (99), Roberts (96), Jēkabs (94), Lūkass (90), Marks (90), Tomass (89). Pērn dzimušajām meitenītēm īpaši populāri vārdi bijuši Amēlija (132), Emma (125), Sofija (118), Nora (104), Marta (101), Melānija (95), Estere (91), Alise (79). Latviskie Jānis un Līga patlaban gan nav populāri.

Par visu jāpadomā

Mūsu likumi nosaka, ka bērns jāreģistrē mēneša laikā pēc piedzimšanas, un tad jābūt skaidrībai par mazuļa vārdu. “Ir vecāki, kuriem vārda izvēle nerada problēmas, bet ir arī tādi, kas atnāk uz dzimtsarakstu nodaļu un par jaundzimušā vārdu nav vienojušies,” stāsta Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Skuča. “Viens no vecākiem vēlas vienu, otrs citu.”

Likums paredz arī ekstrēmas situācijas – ja vecāki nekādi nespēj vienoties, tad var iesaistīties bāriņtiesa. Tiesa, šādu gadījumu Aijas Skučas bagātajā darba pieredzē nav, bet viņa uzsver, ka pret vārda izvēli jāizturas nopietni. “Reizēm, dodot vārdu, neienāk prātā nianses. Daži vecāki vēlas, lai bērns ar savu vārdu izceltos, bet jāpadomā, kā viņš ar to tālāk dzīvos. Ja eksotisks vārds ir latviski izrunājams un uzrakstāms, tas tiek reģistrēts. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki nevar zināt vārda nozīmi, normatīvajos aktos vienīgais priekšnoteikums ir latviešu valodas gramatikas ievērošana. Bet tiek domāts, cik tālu drīkst akceptēt vecāku izvēli.”

Mirons vai Mirons?

Un tagad paspēlēsimies ar uzsvariem un skaņām un ieliksim šajā vīriešu vārdā latvisko divskani o [uo]. Ja skatāmies vēsturē, vārds Mirons cēlies no sengrieķu valodas, un ar to apzīmēja mirres, slāvu kultūrās tas saistās ar svēto nosaukumiem, bet latviski – jā, ļoti tuvu vārdam mironis.

Saistībā ar šo vārdu pirms gadiem padsmit bija arī kāds tiesas process. Runa gan nebija par vēstījumu, bet formu, proti, vecāki vērsās tiesā pret Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu par atteikumu reģistrēt bērna vārdu bez latviskās galotnes. Viņi vēlējās, lai dokumentos ir rakstīts Miron. Tiesa atzina – nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam būtu nodarīts mantisks zaudējums vai morāls kaitējums, un bērnu reģistrācijā Latvijā ievērojamas mūsu valodas normas. Bet par to mazliet vēlāk.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā patlaban ir 190 Mironi un divi Mīroni, taču nav teiks, ka viņi visi ir Latvijas iedzīvotāji. “Reizēm rodas problēmas, ja vecāki ieskatījušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdu reģistrā. Tur var atrast vārdus bez galotnes, ar x burtu un citus. Svarīgi zināt, ka šajā reģistrā ir iekļauti arī ārzemnieku vārdi. Ja citas valsts pilsonim pasē vārds ierakstīts angliski, bet Latvijā viņš saņēmis personas kodu, tad vārds personu reģistrā ir iekļauts oriģinālrakstībā. Cilvēki redz šos vārdus, un viņiem ir iebildumi. Savukārt, ja ārzemnieku bērns dzimis Latvijā un reģistrēts Latvijas dzimtsarakstu nodaļā, vārdu ieraksta ar latviešu alfabēta burtiem un ar galotni. Džons būs Džons – un nekā citādi. Vai arī var vērsties savas valsts vēstniecībā, ja tā reģistrē jaundzimušos. Ir vēstniecības, kas to dara, ir, kas nedara. Uzvārdam oriģinālo formu var ierakstīt iekavās, bet vārdam oriģinālā forma ir latviešu valodā. Dažiem vecākiem var būt pārsteiguma moments, ka latviešu valodā netiek pieļauta dažu līdzskaņu dubultošanās, piemēram, Filipps, Vanessa, Inessa. Ir vecāki, kas to pieņem, bet ir tādi, kuriem jāskaidro,” stāsta Aija Skuča. “Bijuši arī reti gadījumi, kad cilvēks, mainot vārdu, kaut ko nav līdz galam izdomājis. Latvijā viss labi, bet, ja pārceļas uz dzīvi vai mācās ārzemēs, var gadīties, ka tur vārdu nevar uzrakstīt vai izrunāt, jo ir mīkstinājuma un garumzīmes. Un tad maina vēlreiz.”

Arī latviski ne viss der

Būtu svarīgi izpētīt jebkura vārda nozīmi, tostarp arī latviešu. Centrālais statistikas birojs norāda uz vairākiem it kā pierastiem vārdiem, kam atsevišķos reģionos ir pavisam cita nozīme. Piemēram, Klāvs. Vecākai paaudzei tas varbūt asociējas ar filmu Klāvs – Mārtiņa dēls un glīto Juri Kaminski galvenajā lomā, taču latgaliski klāvs nozīmē kūts, un tā mēdz saukt arī no koka darinātus spīļveida priekšmetus zvejnieku ūdu glabāšanai. Savukārt Ģirts tajā pusē nozīmē iereibis, piedzēries. Un cita starpā arī vārds Donāts, kas Latgalē allaž bijis populārs, tagad ieguvis jaunas nozīmes. Par donatiem mēdz saukt virtuļus un iemaksas, ziedojumus. Pēdējais gan nav gluži garām, jo vārdam ir latīņu izcelsme un tas nozīmēja – tas, kurš no Dieva dāvināts. Bet kurš nu to tik smalki zina…

Ko paredz likums                                                       

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere skaidro – kārtību, kā cilvēks var mainīt vārdu, uzvārdu un tautību, nosaka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums. Tajā viss atrunāts – vārdu vai/un uzvārdu drīkst mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai mūsu valstī piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no šādiem iemesliem: cilvēks vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu; vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu; cilvēks vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā vai vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu. Vārdu un/vai uzvārdu maina, ja mainīts dzimums. Ja bērns ir jaunāks par 15 gadiem, tad šī likuma tvērumā uzvārdu var mainīt tikai tajā gadījumā, ja viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Maiņa iespējama arī tad, ja vārds vai uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, taču tad iesniegumā jāpaskaidro un jāpamato, kādi tieši ir šie apgrūtinošie apstākļi un kā jaunais variants atvieglos iekļaušanos.

“Pirms gadiem pieciem gadā saņēmām aptuveni 1700–1800 pieteikumu par vārda vai uzvārda maiņu, taču pēdējā laikā to skaits būtiski palielinājies. 2024. gadā bija 2300 lietu, kad cilvēki vērsās pie mums ar vēlmi mainīt vārdu, uzvārdu vai abus,” stāsta Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Motivācija – Ukrainas karš un dzīve ārzemēs

Solvita Saukuma-Laimere atzīst, ka vēlmi mainīt vārdu un/vai uzvārdu pēdējos gados diezgan bieži izvēlējušies cilvēki, kam tie ir slāviskas cilmes. “Kopš Ukrainas kara sākuma novērojam tendenci, ka cilvēki vēlas distancēties no notikuma kaimiņos un izvēlas mūsu kultūrvidei atbilstošu vai arī starptautiski lietojamu uzvārdu. Mūsu cilvēki, kas strādā vai mācās ārzemēs, nereti saskaras ar nosodījumu, un viņus uzvārda dēļ saista ar šo notikumu. Pieteikumos cilvēki raksta, ka nevēlas, lai viņus asociē ar Krieviju. Patlaban šī tendence mazinājusies, bet pirmajā kara gadā tā bija ļoti izteikta. Vārdus maina retāk, uzvārdus biežāk.

Ir vēl tāds aspekts – latviešu valodā ir garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Ja cilvēks strādā vai mācās ārzemēs, citiem grūti saprast vai izrunāt viņa vārdu. Ja vārdu izmaina vai izkropļo, rodas diskomforts. Tāpēc cilvēki nereti izvēlas starptautiskā vidē viegli lietojamu vārdu.”

Vēlme mainīt vārdu saistās arī ar cilvēka iepriekšējo pieredzi. Piemēram, mamma vēlējusies vienu vārdu, tēvs citu. Viņš gājis reģistrēt jaundzimušo un ielicis sev tīkamāko. Vārdu ielika, bet no ģimenes aizgāja, vēlāk nav ne rūpējies, ne arī satikts. Vai arī bērnu uzaudzinājusi omīte, vecāki daudz nav likušies zinis, un omīte saukusi citā vārdā.

“Diezgan bieži cilvēki vēlas dokumentos pievienot kristīto vārdu, un pēc Latvijas likumiem cilvēkam drīkst būt ne vairāk kā divi vārdi. Vai arī, ja kopš dzimšanas doti divi vārdi, bet tas viens netiek lietots, tad izlemj no viena atteikties. Vecāki, dodot vārdu bērnam, ietekmējas arī no Latvijas un pasaules notikumiem. Pēdējos gados novērojama senāku vārdu renesanse. Jauktajās laulībās parādās citu tautu vārdi un uzvārdi, taču tiem jāatbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem un jāizmanto latviešu alfabēta burti. Nevar būt X, Y vai ar umlautiem, nedrīkst arī lietot latviešu valodas prasībām neatbilstošas patskaņu vai līdzskaņu kombinācijas. Vārds un uzvārds rakstāms ar sieviešu vai vīriešu dzimtes galotni. Ir gan daži izņēmumi, piemēram, Otto, vai uzvārds Priede vīrietim,” stāsta Solvita Saukuma-Laimere.

Vārda un uzvārda pareizrakstības normas ir nostiprinātas likumdošanā, un tiesas spriež atbilstoši Latvijas likumiem. Šīs normas reglamentē Ministru kabineta Noteiktumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju. “Vārda vai uzvārda maiņa ir izsvērts un nopietns lēmums, kas nozīmē arī dokumentu maiņu un identificēšanos ar šo vārdu,” saka Dzimtsarakstu departamenta vadītāja.

Ar bērnu vārdiem – apdomīgi

Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Skuča atzīst, ka attiecībā uz vārda maiņu bērniem likums ir ļoti skops. Kā jau iepriekš minēts, to var darīt, ja viens vai abi bērna vecāki ir notiesāti par tīšu, smagu vai sevišķi smagu noziegumu, bet ir arī citi gadījumi. Aija Skuča stāsta: “Bērnam līdz 15 gadu vecumam iedoto vārdu var nomainīt tikai īpašos gadījumos, kas minēti normatīvajos aktos. Piemēram, ja bērnam iedod divus vārdus, bet pēc kāda laika secina, ka vārds nav iedzīvojies, bērns uz to nereaģē vai viņam tas nepatīk. Ir paredzēta iespēja vienu no šiem vārdiem svītrot. Mēdz būt gadījumi, kad reģistrēts viens vārds, bet bērns ir kristīts un viņam ir konfesionālais vārds. To var ierakstīt kā otro vārdu. Trešā iespēja – līdz 15 gadu vecumam var mainīt bērna vārdu vienu reizi, ja atklājas, ka tas nav labskanīgs vai ir grūti izrunājams. To gan vajadzētu saprast jau, vārdu dodot, taču gadās, ka vēlāk, aizejot uz bērnudārzu, atklājas kādas nianses, un bērnu sāk apsmiet, apcelt. Savukārt, sasniedzot 15 gadu vecumu, vārdu var mainīt, ja bērns to vēlas un tam piekrīt abi vecāki. Ja viens no vecākiem nav sasniedzams vai nepiekrīt, vajag bāriņtiesas akceptu. No 18 gadiem vārdu var brīvi mainīt.”

IEVĒRO!

*Vārda, uzvārda un tautības maiņas process ir darbietilpīgs un aizņem vismaz mēnesi.

*Vērsties var jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, bet lēmumu pieņem departaments.

*Valsts nodeva ir 71 eiro par katru opciju.

* Pilngadīgs cilvēks vārdu un uzvārdu var mainīt, cik reižu vēlas.

* Tautības ierakstu dzīves laikā drīkst mainīt tikai vienu reizi.

UZZIŅAI

* 22. maijs ir kalendārā neiekļauto vārdu diena, kad svinības var rīkot visi šo vārdu īpašnieki.

*Lai vārdu iekļautu kalendārā, jāraksta iesniegums Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijai. Plašāka informācija pieejama Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā Kalendārvārdu ekspertu komisija.

*Līdzās oficiālajam kalendārā iekļauto vārdu sarakstam ir arī paplašinātais – Valsts valodas centra un LU Matemātikas un informātikas institūta izveidots, kurā ir tūkstošiem retāku vārdu. Piemēram, tradicionālajā kalendārā 26. janvārī ir Ansis, Agnis, Agneta, bet paplašinātajā arī Agnete, Agneze, Agnita un citi vārdi. Ar šo kalendāru arī var iepazīties Valsts valodas centra mājaslapā.