Viņš bija "normāls kolēģis"... līdz paskatījos, ko viņš raksta "Facebook"
foto: Shutterstock
Ja sajūti, ka persona ar saviem ierakstiem tevi aizskar – izdzēšanas no kontaktiem vai bloķēšanas funkcijas ir radītas tieši šādiem gadījumiem. Tā nav “bēgšana” - tā ir pašcieņas izpausme.
Dzīvesstils

Viņš bija "normāls kolēģis"... līdz paskatījos, ko viņš raksta "Facebook"

Lote Elizabete Krišūne

Jauns.lv

Sociālie tīkli ne tikai uztur kontaktus, bet arī izgaismo cilvēku raksturu un pārliecības - tādas, ko reālajā dzīvē no attāliem radiniekiem, bijušajiem kolēģiem vai paviršiem paziņām, iespējams, nekad neuzzinātu. Ko darīt, kad šīs atklāsmes liek no pārsteiguma ieplest acis - un ne tajā labākajā nozīmē?

Viņš bija "normāls kolēģis"... līdz paskatījos, ko...

Mēs veidojam kontaktu sarakstus sociālajos tīklos ar domubiedriem, kursabiedriem, darba kolēģiem, radiniekiem un cilvēkiem no hobiju aprindām. Taču reizēm nākas piedzīvot nepatīkamu atklāsmi — kāds no “draugiem” sāk publiski izpaust uzskatus, kas šķiet klaji aizskaroši, maldinoši vai vienkārši nepieņemami. It kā viss tiek darīts likuma ietvaros, bet starp rindām un emocijzīmēm slēpjas homofobija, dezinformācija, demagoģija, naidīga attieksme pret atšķirīgo. Ko darīt?

1. Nevajag steigties komentēt – izvērtē, vai tas ko mainīs

Ir dabiska vēlme atbildēt un “nolikt pie vietas”, īpaši, ja cilvēks izplata acīmredzamus melus vai klaji aizvainojošus apgalvojumus. Taču, ja šis cilvēks jau ir “apmāts” ar savu pārliecību, viņš negribēs diskutēt, bet gan uzvarēt. Publiskas diskusijas Facebook parasti pārvēršas par ego cīņu, kurā neviens nepiekāpjas.

Padoms. Ja gribi komentēt vai citādi paust savu attieksmi, dari to privāti — uzraksti personīgu ziņu. Tas nereti atbruņo un samazina konflikta iespējas.

2. Atceries: izlikšanās, ka neredzi, arī ir izvēle

Ignorēt nepatīkamo saturu var šķist vāja pozīcija, bet dažkārt tas ir emocionāli veselīgākais risinājums. Mēs nevaram izlabot visus un pāraudzināt pieaugušus cilvēkus. Turklāt – algoritmi tieši barojas no reakcijām. Jo vairāk komentēsi, jo plašāka būs posta sasniedzamība.

Padoms. Ja nevēlies redzēt šī cilvēka ierakstus, izmanto opciju “snooze” vai “unfollow”, nepārtraucot draudzību. Tas ļaus saglabāt kontaktu, bet pasargās tavu soctīklu "burbuli" un redzeslauku.

3. Nosaki robežas – tavā ziņā ir izvēlēties, kas ir pieņemams

Ja kāda persona atkārtoti izplata homofobiskus, ksenofobiskus vai citādi aizvainojošus ierakstus, tas var būt signāls, ka šai draudzībai ir pienācis gals. Tavs draugu saraksts nav mūžīgs obligāto kontaktu saraksts – tas ir tavs personīgais filtrs.

Padoms. Ja sajūti, ka persona ignorē vispārpieņemtas cieņas normas un ar saviem uzskatiem tevi aizskar – unfriend vai block funkcijas ir radītas tieši šādiem gadījumiem. Tā nav “bēgšana” — tā ir pašcieņas izpausme.

4. Runā par vērtībām, nevis uzbrūc personai

Ja tomēr nolem diskusiju veidot, koncentrējies nevis uz cilvēka kļūdām, bet uz savām vērtībām. Nevis “Tu esi homofobs”, bet: “Man šķiet svarīgi, lai katrs cilvēks justos droši neatkarīgi no orientācijas.” Tādējādi saruna var kļūt produktīvāka — ja ne attiecībā uz to cilvēku, tad vismaz citu klātesošo acīs.

Padoms. Ievieto pats ierakstu, kurā paud savu pārliecību, nepieminot konkrētus cilvēkus vai ierakstus. Tā tu dod alternatīvu balsi un nostiprina savu nostāju, neveidojot strīdu.

5. Atceries – tava klātbūtne platformā ir politiska izvēle

Tu nevari kontrolēt, ko Meta izvēlas rādīt, bet tu vari izvēlēties, kā rīkoties. Ja Facebook vide kļūst emocionāli toksiska, iespējams, pienācis laiks pārvērtēt, cik daudz laika tajā pavadi. Alternatīvas saziņai, piemēram, WhatsApp grupas, telefona zvani, e-pasti vai reālā dzīve, nereti sniedz mierīgāku pieredzi.

Padoms. Uztver Facebook kā rīku — ne kā telpu, kur obligāti jāuzturas. Tu drīksti atkāpties, pat ja neesi gatavs pilnībā pamest šo platformu.

Rezumējot jāatgādina, ka nav vienas pareizās atbildes, kā reaģēt, kad draugi sāk izplatīt uzskatus, kas tev šķiet aizskaroši vai neētiski. Taču tev IR tiesības domāt par savu emocionālo labklājību, noteikt robežas un izvēlēties, kādu sociālo telpu vēlies sev apkārt. Cieņa nav vienpusēja — un dažkārt īsta drosme ir nevis publisks strīds, bet klusa aiziešana.