Kā sievietei sevi pasargāt X stundā? Pašaizsardzības pamati un rakstura rūdīšana

Par sievietes drošību 

Statistikas dati atklāj nepatīkamu realitāti – vislielākie draudi sievietēm diemžēl rodas tieši mājas vidē, kur vardarbība bieži paliek neredzama citiem. Tai seko sabiedriskās vietas, piemēram, klubi, koncerti un bāri, savukārt trešajā vietā atrodas tumšas, mazapdzīvotas ielas. Tomēr šajos satraucošajos laikos, kad pasaulē vienlaikus norisinās vairāki konflikti un karadarbība, pilnībā nevaram izslēgt arī tā saucamās X stundas iespējamību. “Jebkura drošības apdraudējuma gadījumā viens no svarīgākajiem preventīvās pašaizsardzības principiem ir pārliecība par sevi, taču ar līdzsvarotu pieeju, nepārvērtējot savas spējas un nekļūstot pārgalvīgam,” skaidro pašaizsardzības treneris Toms Jansons. “Sevis pazīšana un savu robežu apzināšanās var būtiski ietekmēt to, kā reaģējat bīstamās situācijās. Drošība sākas galvā – tā ir spēja izvērtēt situāciju un pieņemt pareizos lēmumus, pirms vēl draudi ir kļuvuši par realitāti.”

Cilvēka dabiskā aizsardzība un vide

Ikdienā mēs pastāvīgi vērtējam iespējamos draudus – ne tikai bīstamus cilvēkus, bet arī šķietami ikdienišķas situācijas, piemēram, slidenas ietves vai negaidītas barjeras ceļā. “Drošība sākas ar pareizām izvēlēm – nepietiek ar to, ka esam dabai draudzīgi un izmantojam sabiedrisko transportu. Mums jāizvērtē, vai konkrētais transporta līdzeklis, kompānija (ja tāda ir), maršruts un diennakts laiks ir drošs,” viņš norāda. Ja nepieciešams izmantot taksometru, ir svarīgi izpētīt vadītāja atsauksmes un nosūtīt transportlīdzekļa datus kādam uzticamam cilvēkam. “Kopīgot savu atrašanās vietu vai sarunāties pa telefonu brauciena laikā var būt vienkāršs, bet efektīvs drošības pasākums,” iesaka Toms Jansons.

“Būt drošam nenozīmē tikai prast cīnīties – tas nozīmē būt soli priekšā situācijai, spēt to paredzēt un izvairīties no apdraudējuma jau saknē,” uzsver treneris. Pašaizsardzība nav tikai tehnisku iemaņu apgūšana – tā ir stratēģiska domāšana un gudru lēmumu pieņemšana, kas ļauj ne tikai izdzīvot, bet arī justies droši ikdienā.

Reālas situācijas un izdzīvošanas stratēģijas

 Pašaizsardzības treneris dalās pieredzē par to, kā sievietes, kuras apmeklējušas pašaizsardzības treniņus, retāk kļūst par uzbrukumu upuriem. “Mūsu klienti bieži atzīmē, ka pēc treniņu apmeklēšanas viņu ķermeņa valoda, attieksme un uzvedība ir mainījusies – viņi vairs neizskatās pēc “viegliem mērķiem”,” skaidro Toms Jansons.

Vai sievietei vajadzētu apsvērt ieroča iegādi? “Ierocis ir galējās nepieciešamības risinājums. Jāizvērtē, vai jūs spēsiet to izmantot stresa situācijā un vai esat gatava uzņemties atbildību,” saka eksperts. Alternatīvie aizsardzības līdzekļi, piemēram, piparu gāze vai elektrošoks, var būt efektīvi, taču tie prasa praksi. “Gāzes baloniņa pielietojumu var apgūt nodarbībās, bet elektrošoku cilvēki bieži neatceras uzlādēt,” piebilst Toms Jansons.

Papildus fiziskajām prasmēm liela nozīme ir arī psiholoģiskajai sagatavotībai. “Cilvēks, kurš ir mentāli sagatavots un zina, kā rīkoties stresa situācijā, var reaģēt ātrāk un efektīvāk. Mēs mācām kontrolēt bailes un izmantot tās kā papildu spēku, nevis ļaut tām paralizēt ķermeni un prātu,” stāsta eksperts. Viņš arī iesaka trenēt spēju ātri pieņemt lēmumus, jo tas var izšķirt iznākumu: “Neviens nevar garantēt, ka X stunda nekad nepienāks, bet, ja esi gatava un pārliecināta par sevi, tu ievērojami palielini savas iespējas palikt drošībā.”

X stunda un pašaizsardzība

Protams, nav jābūt Rembo vai A komandas spēcīgākajam dalībniekam, bet ir jāzina trīs pašaizsardzības pamatprincipi: jāprot ātri skriet, labi paslēpties un skaļi bļaut (ja tevi atrod). “Bet katrā jokā ir sava patiesība – labākā cīņa ir tā, kura nav notikusi,” atzīst instruktors. Toma un viņa pieredzējušās ekspertu komandas vadītajās nodarbībās tiek apgūts, kā rīkoties situācijās, kad visi trīs pamatprincipi vairs nav efektīvi. “Mentālais bloks parasti ir lielāks nekā fiziskais, jo normāls cilvēks nav radis darīt pāri pat uzbrucējam. Taču, ja nepieciešams apturēt uzbrukumu, ir jāzina, kā to izdarīt efektīvi un samērīgi, nenodarot pārmērīgu kaitējumu sev vai citam,” viņš stāsta.

Ja sieviete vēlas uzsākt pašaizsardzības treniņus, ar ko sākt? “Vienkārši atnāciet uz nodarbībām, nepārdzīvojot, kā būs, – jo būs labi,” aicina Toms. Viņš iesaka COMBAT.LV organizētās nodarbības, kur sievietēm drošā vidē iespējams apgūt pašaizsardzības pamatus: “Svarīgākais ir nebaidīties un sākt!” Informācijas laikmetā pieejami neskaitāmi resursi, taču, “kas der visam, neder nekam”, tāpēc Toms aicina nepieturēties tikai pie video pamācībām, bet reāli apmeklēt treniņus un piedzīvot mācību procesu klātienē.

Vecākā zemessardze Ilze Feldberga stāsta:

“Bailes un neziņa bieži iet roku rokā – ja mēs kaut ko nesaprotam, tas rada satraukumu. Kad sākās karš Ukrainā, daudzi mani draugi, īpaši sievietes, zvanīja un rakstīja, vaicājot: “Ilze, kas notiek? Ko mums darīt? Vai jābēg no valsts?” Man bija skaidrs – panika neko neatrisina, ir jāpaliek mierīgiem un jābūt gataviem. Civiliedzīvotājiem tas nozīmē 72 stundu krājumu nodrošinājumu, bet zemessargiem – ekipējumu, kas nodrošina izdzīvošanu un dotā uzdevuma izpildi.

Zemessardzē galvenais uzsvars tiek likts uz Latvijas aizsardzību, nevis individuālo pašaizsardzību, kā, piemēram, karatē vai citās cīņas mākslās. Taču šīs lietas ir cieši saistītas – aizsargājot valsti, mēs aizstāvam arī savus tuviniekus un sevi pašu. Mēs apgūstam, piemēram, sakaru apmācību, topogrāfiju, šaušanu un taktisko domāšanu, kas palīdz izprast aizsardzības stratēģijas plašākā mērogā. 

Zemessardzē ikviens var atrast sev piemērotāko jomu. Jā, sākumā visiem jāapgūst pamatlietas – izdzīvošana, pārvietošanās, taktiskā domāšana –, bet pēc tam ir iespēja specializēties uz konkrētāku jomu. Un, lai gan var šķist, ka militārās prasmes ikdienā nepalīdz, patiesībā tās attīsta spēju koncentrēties, plānot un risināt problēmas. Piemēram, šaušana – tā nav tikai mērķēšana, bet arī pareiza stāja, elpošana un koncentrēšanās. Tieši šīs prasmes palīdz arī ikdienas dzīvē: darbā, attiecībās un lēmumu pieņemšanā.

Zemessarga formas uzvilkšana ir kas vairāk nekā tikai drēbju maiņa – tā ir spēcīgas pārliecības sajūta, kas paceļ plecus augstāk, nostiprina skatienu un liek sajust savu iekšējo spēku. Tas nav tikai vizuāls efekts – tā ir attieksme pret sevi un pasauli. Tomēr svarīgākais ir šo pārliecību saglabāt arī ikdienā, kad formas vairs nav mugurā. Jo īstā drosme nav tikai formas vai ieroča klātbūtnē, tā rodas no iekšējās pārliecības, ka tu vari un tu spēsi.

Zemessardzes apmācībās viena no vērtīgākajām mācībām ir tā, ka neatkarīgi no sākotnējām bailēm svarīgākais ir rīkoties. Katram izaicinājumam ir risinājums, un ar treniņu ikviens kļūst ne tikai fiziski stiprāks, bet arī drosmīgāks, mācoties aizstāvēt sevi gan uz ielas, gan dzīvē, gan profesionālajā jomā. Jo spēks nav tikai muskuļos – tas ir spējā pieņemt lēmumus, neapstāties grūtību priekšā un būt pārliecinātai par sevi.

Un tā ir pati svarīgākā mācība – sieviete, kura tic sev un savām spējām, ir neuzvarama. Viņa nebaidās no pārbaudījumiem, jo zina – viņa ir sagatavota. Gan ar formu mugurā, gan bez tās. Sākumā es baidījos – vai spēšu izturēt? Vai varēšu paveikt fiziski prasīgās lietas? Vai spēšu orientēties tumsā mežā? Bet es vienkārši darīju, un izrādījās – es varu! Tā ir vislielākā uzvara – pārvarēt pašai savas šaubas un saprast, ka pat visneiespējamākās lietas var paveikt. Šī pārliecība pārnesas arī uz ikdienas dzīvi – ja agrāk kāda sarežģīta situācija darbā vai dzīvē šķita biedējoša, tagad es zinu, ka tikai jāsāk darīt un risinājums atradīsies. Galvenais ir neļaut bailēm sevi paralizēt – tās ir jāpārvar, soli pa solim virzoties uz priekšu.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kā sievietei sevi pasargāt X stundā?" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.