Kopdzīve bez seksa - vai tas ir normāli? Latviešu vīriešu pieredze un psiholoģes padomi
Seksuālā vajadzība ir pamatvajadzība. Caur to cilvēks attīstās, pilnveidojas, paliek drošāks, atveras. Taču mēdz būt, ka pāra kopdzīvē seksa paliek arvien mazāk un mazāk, līdz tas izzūd. Un par šo problēmu pat kļūst kauns ar kādu runāt… Par attiecībām, kurās pazudis sekss, pieredzē dalās Andris, Viktors un Kārlis, komentē klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.
Ieraksts sociālajos tīklos:
“Vīrietim bija problēmas ar seksu, jo bija depresijā. Izrakstīja antidepresantus. Vieni nepalīdzēja. No otriem vairs nestāv un libido – 0. Attiecībām 6 gadi. Gandrīz 3 ar seksa problēmām (negribas, reti gribas, nestāv). Pirmie 3 gadi bija fantastiski.
Ko darīt? Samierināties ar dzīvi bez seksa? Mums abiem 35.
HELP!!!
Darbā nenogurst. Bērnu nav.”
Dažu dienu garumā kādā no sociālās saziņas platformām par galveno tēmu kļuva šis ieraksts, par kuru viedoklis bija visiem. Cilvēki neskopojās ar padomiem, savām pieredzēm, atbalstu un arī nosodījumu. Iesaistīšanās tēmā bija milzīga. Tātad arī problēmas apmēri patiesībā ir milzīgi. Lai arī sekss ir kļuvis par ikdienas sarunu tematu, tā otra puse – kopdzīve bez seksa – tiek kustināta ļoti reti un kaunīgi.
