Maģiska frāze, kas acumirklī nomierinās dusmīgu bērnu - jebkurā vecumā
Dusmas ir viena no sarežģītākajām emocijām, ko bērniem jāmācās pārvaldīt. Arī vecākiem var būt izaicinoši rīkoties situācijās, kad bērns pārņemts ar dusmām vai neapmierinātību. Aplūkosim kādu frāzi, kas var palīdzēt!
Neatkarīgi no tā, vai tas ir mazulis, kurš met rotaļlietu, skolēns, kurš dusmīgi aizsoļo prom, pusaudzis, kurš kliedz, vai pieaudzis bērns, kurš vaino jūs par pagātnes kļūdām – mūsu reakcija šajos brīžos var vai nu pastiprināt konfliktu, vai veicināt mieru.
"Balstoties uz manu pieredzi vecāku konsultēšanā, esmu atradis vienkāršu frāzi, kas palīdz nomierināt dusmīgu bērnu jebkurā vecumā:
"Es redzu, ka tu esi satraukts. Es esmu šeit tev blakus",
" "Psyhology Today" norāda psihologs un vecāku konsultants Džefrijs Bernstīns.
Šī frāze var šķist vienkārša, taču tai ir spēcīgs psiholoģisks efekts. Tā paveic trīs lietas vienlaikus:
- Tā atzīst bērna emocijas,
- Sniedz pārliecību, ka viņš nav viens,
- Rada telpu nomierināties, nejūtoties nosodītam.
Kāpēc šī frāze darbojas?
Tā apstiprina viņu emocijas. Kā norāda psihologs, dusmīgs bērns – neatkarīgi no tā, vai viņam ir 5 vai 25 gadi – bieži jūtas nesaprasts, ignorēts vai bezspēcīgs. Sakot: "Es redzu, ka tu esi satraukts", mēs parādām, ka viņa emocijas ir svarīgas. Bērni (un pieaugušie) bieži kļūst vēl dusmīgāki, ja jūtas nedzirdēti. Emociju atzīšana novērš šo eskalāciju.
Tā sniedz atbalstu, nevis pretestību. Tā vietā, lai uzreiz censtos koriģēt uzvedību, sakot "Nomierinies!" vai "Beidz pārspīlēt!", šī frāze nodod vēstījumu, ka mēs esam blakus. Bieži vien dusmas slēpj dziļākas bailes, skumjas vai vilšanos.
Tā rada saikni, nevis vēlmi kontrolēt. Cilvēki pretojas kontrolei, īpaši stresa brīžos. Ja dusmīgā brīdī kādam sākam dot rīkojumus, tas var likt viņam vēl vairāk aizstāvēties. Piedāvājot savu klātbūtni un atbalstu, mēs mainām situāciju no varas cīņas uz iespēju veidot sapratni.
Padomi, kā efektīvi lietot šo frāzi
- Palieciet mierīgi. Tonis ir svarīgs – sakiet to ar siltumu, nevis neapmierinātību.
- Izmantojiet maigu ķermeņa valodu. Pietupieties pie maziem bērniem un dodiet telpu pusaudžiem vai pieaugušajiem, ja tas nepieciešams.
- Dodiet laiku. Viņi var neatbildēt uzreiz, bet jūsu vārdi paliks viņu prātā.
- Pēc tam palīdziet apstrādāt emocijas. Kad bērns nomierinās, palīdziet viņam atrast risinājumus.
Protams, šī frāze neizdzēsīs visas dusmu lēkmes vai konfliktus, taču tā veido uzticības, emocionālās regulācijas un saiknes pamatus. Laika gaitā jūsu bērns – neatkarīgi no vecuma – iemācīsies, ka jūs esat drošs atbalsts pat viņa grūtākajos brīžos. Un tas var mainīt visu.
