7 labākie veidi, kā atslābināties pēc darba bez telefona rokās: jūs pat nenojautāt

Taču, kā izteicās psiholoģe Emma Palmere-Kūpere no Sauthemptonas universitātes, šādam atslābināšanās veidam ir nopietna problēma. Lieta tāda, ka galu galā tas tikai pasliktina mūsu pašsajūtu, raksta "Inc".

"Pētījumi liecina, ka šis ieradums bieži vien rada ievērojamu psiholoģisku diskomfortu. Galarezultātā tas pazemina mentālās labklājības līmeni, pasliktina apmierinātību ar dzīvi un samazina iesaistīšanos darbā," viņa brīdina rakstā "The conversation".

Zinātniskie pētījumi liecina, ka "sēdēšana" telefonā padara mūs tikai vientuļākus, nogurušākus un satrauktākus. Otrkārt, ir skumji apzināties, ka tik dārgais dzīves laiks aiziet bezmērķīgā "skrollēšanā".

Ko darīt tā vietā - 7 ieteikumi no psihologiem

Zinātne jau sen noteikusi vairākas vienkāršas un patīkamas nodarbes, kas patiesi palīdzēs jums atslābināties, atgūt spēkus un ar nepacietību gaidīt jaunu dienu.

1. Adīšana

Palmere-Kūpere īpaši iesaka adīšanu (un tamlīdzīgas amatniecības nodarbības), norādot, ka "adīšana, šūšana un izšūšana ietver atkārtotas, nomierinošas kustības un sniedz sasnieguma sajūtu".

Turklāt ne tikai psihologi uzskata, ka adatas ir ideāls instruments stresa apkarošanai. Britu olimpiskais čempions lēkšanā ūdenī Toms Deilijs pat apgalvo, ka zelta medaļu izcīnījis, pateicoties adīšanai. "Olimpiāde notiek reizi četros gados, un tas ir ļoti saspringti, tāpēc adīšana reāli palīdzēja. Tas mazināja stresu," viņš skaidro.

2. Krāsojumi pieaugušajiem

Psihologi Mihails Mancioss un Kiriaki Jannu izpētījuši detalizētu krāsojumu ietekmi pieaugušajiem un atklājuši, ka zīmuļi un flomāsteri palīdz samazināt stresu un iegrimt plūsmas stāvoklī.

"Kaut arī tā ir vienkārša darbība, mūsu pētījumi liecina, ka krāsošana patiešām var būt efektīvs veids, kā mazināt trauksmi un uzlabot pašsajūtu. Mēs esam pierādījuši, ka tā ir pieejama metode cīņai ar izdegšanu," raksta pētnieki.

3. Dziedāšana vai bungu spēle

Ja jums patīk mūzika, tad zinātne piedāvā vēl vienu veidu, kā atslābināties. Pētījumi liecina, ka dziedāšana un bungu spēlēšana ievērojami uzlabo garīgo veselību.

Pat ja vienkārši dzied dvēselē, tas jau var nākt par labu. "Dziedāšana ir dziļi ķermenisks process, tas palīdz mums sajust saikni ar sevi. Ja esat iestrēdzis savās domās, mēģiniet nodziedāt iemīļoto dziesmu, lai atgūtu kontaktu ar savu ķermeni," iesaka vokāla pasniedzēja Melisa Forbsa. Īpaši iesaka dziedāšanu korī vai kolektīvā, kas papildus veicina socializēšanos sabiedrībā. Dziedāšana izraisa spēcīgu endorfīnu izmeti, radot tuvības sajūtu ar tiem, kas dzied kopā ar jums.

4. Dejas

Ja dziedāšanas nav jums, bet tomēr vēlaties relaksēties ar mūziku, ir vēl viens variants - dejas. Ir sarežģīti domāt par problēmām, ieejot ritmā, bet bez acīmredzama prieka dejas nes arī papildu bonusus. Kādā pētījumā Vācijas zinātnieki salīdzināja dažādu fizisko aktivitāšu veidu ietekmi uz smadzenēm. Visa veida kustības ir noderīgas, taču dejas izrādījušās efektīvākais smadzeņu "atjaunošanās" veids.

5. Daiļliteratūras lasīšana

Daudzi veiksmīgi cilvēki - no Baraka Obamas līdz Bilam Geitsam - daudz laika velta lasīšanai. Tas ir lielisks veids, kā atslābināties pēc garas dienas. Turklāt neskaitāmi pētījumi liecina, ka literatūras lasīšana palīdz labāk izprast sevi un apkārtējos, attīstot emocionālo intelektu.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka romānu lasīšana ne tikai uzlabo koncentrēšanos, bet ir lielisks treniņš atmiņai, palīdzot saglabāt prāta skaidrību vecumdienās.

6. Gatavošana

Gatavošana no nulles ietaupa naudu un uzlabo veselību. Turklāt kulinārija var būt meditācijas forma, kas palīdz novērst uzmanību no ikdienas rūpēm.

7. Pastaigas

Pierādījumu par pastaigu lietderību ir ļoti daudz. Pirmkārt, daudzi izcili domātāji - no Čārlza Darvina līdz Stīvam Džobsam - apgalvoja, ka staigāšana viņiem palīdzējusi atslēgties no problēmām un rast risinājumus sarežģītiem uzdevumiem. Otrkārt, daudz pētījumu apliecina, ka izmērāms solis un viegla novēršanās pastaigas laikā, īpaši brīvā dabā, ievērojami palielina kreativitāti.

Visbeidzot, staigāšana noder arī fiziskajai veselībai. Amerikas onkoloģijas biedrības pētījums liecina, ka tikai 15 minūšu staigāšana dienā samazina nāves risku no sirds un asinsvadu un respiratorām slimībām, kā arī no vēža, pagarinot dzīvi.