Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš: “Visur man skan mūzika! Mašīnā, mājās, ejot dušā”
Kad pirms 20 gadiem Kaspars Mauriņš sāka strādāt Latvijas Radio 2, viņš no latviešu izpildītājiem zināja tikai Prāta vētru un Tumsu, taču tagad viņš ir Latvijas Radio 2 direktors. Sarunu ar viņu lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.
Pat ģimenes izbraucienos Kaspars Mauriņš mašīnā mēdz klausīties savu radio, sieva gan tad sakot: “Taču atslēdzies no tā darba!”, bet to izdarīt nemaz neesot viegli.
Direktora būšana
Kad Kasparam Mauriņam 2021. gada 1. aprīlī tika uzticēts Latvijas Radio 2 direktora amats, tas šķita dabisks turpinājums viņa gadiem ilgajam darbam Latvijas Radio. “Redzi, par to direktora būšanu… Tituls ir viens, bet pienākumus es būtībā jau veicu pirms tam,” viņš stāsta. “Iepriekš biju galvenais satura redaktors, un direktora pozīcija kanālā nemaz īsti neeksistēja. Tad, kad Armīns Ronis aizgāja, izveidojās tāds dīvains periods. Es jau tad darīju daudz no tā, ko šobrīd veicu kā direktors. Tā ka, jā, tas, ka mani iecēla par pilntiesīgu direktoru, šķita tikai loģisks solis. Turklāt tas notika simboliskā datumā – 1. aprīlī, Latvijas Radio 2 dzimšanas dienā.”
Lai gan atbildība bieži rada izaicinājumus, Kaspars atzīst, ka to dalīt ar kolēģiem ir vieglāk. “Protams, ja notiek kaut kas neparedzēts, es neesmu viens. Man ir kolēģi – gan redakcijā, gan augstākstāvošie –, kas vienmēr nāk palīgā. Katram darbam ir sava garoziņa, taču tā ir daļa no procesa,” viņš secina.
Kaspars uzsver, ka viņa darbs nav vienpersonisku lēmumu virkne, bet gan rūpīgs komandas un auditorijas interešu līdzsvars. “Protams, man ir liela teikšana par saturu un citām lietām kanālā, bet sabiedriskajā medijā diktatūra nav iespējama. Šeit vienpersoniski lēmumi nedarbojas – viss notiek sadarbībā ar valdi un kolēģiem.”
Cīņa un panika neko labu nedod
Divus mēnešus pēc būšanas jaunajā amatā medijos parādījās ziņa, ka Kaspars ir slimnīcā. “Man, tāpat kā jebkuram citam, ir savi vājie punkti, arī veselības ziņā. Tajā brīdī šķita, ka viss uz brīdi šķobījās, taču tagad es to redzu kā signālu, kas lika apstāties un pārdomāt dzīvi.” Kaspars neslēpj, ka veselības problēmas kļuva par impulsu pārmaiņām. “Tas bija tā, kā sportistiem ar traumām – tās var būt sāpīgas, bet reizē tās liek kļūt stiprākam. Tas lika man pārskatīt ieradumus, pievērsties veselīgākai dzīvei un harmonijai. Es arī sapratu, ka dzīvē ne vienmēr mēs visu varam kontrolēt.”
Sarunu ar Kasparu Mauriņu lasi žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā numurā, kas no 24. janvāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
