"Miris vīrs, bet viņa neizskatās tik bēdīga..." Kāpēc cilvēki sērās reaģē tik atšķirīgi?

Sēras ir universāla pieredze, bet to izpausmes ir ļoti atšķirīgas. Daži bērēs raud, citi pat smejas, bet ir arī cilvēki, kuri šķiet emocionāli atturīgi. Šīs atšķirības rodas no bioloģiskiem, psiholoģiskiem, kultūras un personiskajiem faktoriem, kas veido katra indivīda reakciju uz zaudējumu.

1. Psiholoģiskie faktori

Sēras ir dziļi personisks process, kas ietekmē cilvēka psiholoģisko un emocionālo stāvokli

• Cilvēki, kuri ir emocionāli atklāti, biežāk izrāda sēras ar asarām vai emocionālu dalīšanos ar citiem.
   
• Tie, kuri ir ieraduši slēpt savas jūtas, var izvairīties no emociju izpausmes, baidoties izskatīties vāji vai zaudēt kontroli pār sevi.
   
• Daži cilvēki apstrādā emocijas iekšēji un klusumā. Šie cilvēki var šķist emocionāli atturīgi, bet viņi sēro iekšēji, nevis ārēji.
   
• Citiem ir nepieciešams runāt vai izteikt emocijas fiziski, piemēram, ar raudāšanu vai dusmu uzliesmojumiem.
   
• Cilvēkiem, kuri iepriekš piedzīvojuši traumu, reakcija uz jaunu zaudējumu var būt pastiprināta vai, tieši pretēji, notrulināta. Daži var kļūt emocionāli nejūtīgi, jo viņu smadzenes aktivizē aizsargmehānismus, lai pasargātu no emocionālas pārslodzes.

2. Bioloģiskie faktori

Cilvēka ķermenis un smadzenes spēlē būtisku lomu sērošanas procesā

• Sērošana izraisa stresa hormonu (kortizola) palielināšanos, kas var ietekmēt cilvēka emocijas un fizisko pašsajūtu. Tas izskaidro, kāpēc daži raud vai izjūt smagu emocionālu sāpes.

• Dopamīna un endorfīnu līmenis var samazināties, izraisot skumjas vai pat depresiju. Smiekli, savukārt, var būt mēģinājums kompensēt šo kritumu, jo smiekli palīdz atbrīvot endorfīnus.

• Smadzenes dažādi reaģē uz stresu un zaudējumu, atkarībā no cilvēka temperamenta un neiroloģiskās uzbūves. Tie, kuriem dominē emocionālās smadzeņu zonas, visticamāk raud, bet racionālāk noskaņoti cilvēki mēdz reaģēt ar loģisku pieeju, ignorējot emocionālo aspektu.

3. Kultūras ietekme

Kultūra būtiski ietekmē to, kā cilvēki izrāda vai apslāpē emocijas sērās.

• Kultūrās, kurās pieņemta atklāta emociju izrādīšana, piemēram, Vidusjūras reģiona valstīs, raudāšana un emocionāli izteiksmīga sērošana tiek uzskatīta par normālu.

• Dažās kultūrās (piemēram, Ziemeļeiropas valstīs) emocionāla atturība tiek uzskatīta par cieņas izpausmi vai pat sociālo normu. Cilvēki var justies spiesti apslēpt savas sāpes, lai izskatītos “stipri.”

• Dažās sabiedrībās vīriešiem tiek uzliktas gaidas būt emocionāli izturīgiem un nerādīt asaras, savukārt sievietēm var būt pieļautas atklātākas emocijas.

4. Aizsargmehānismi un smiešanās sērās

Dažiem cilvēkiem smiešanās ir dabiska reakcija uz sāpēm, kas saistītas ar zaudējumu. Tas var šķist nepiemēroti, bet tas nav uzskatāms par necieņu.

• Smiekli var būt veids, kā nervu sistēma mēģina mazināt emocionālo spriedzi. Tie kalpo kā “ventilācija” spēcīgām jūtām.
• Dažos gadījumos cilvēki var vienlaikus just skumjas un atrast humoru dzīves ironijā. Šāds humors var palīdzēt radīt emocionālu atslābumu un dod spēku saprast, ka dzīve turpinās.

5. Cilvēka attiecības ar aizgājēju

Cilvēka emocionālā reakcija var būt atkarīga no tā, kādas attiecības viņam bija ar aizgājēju.

• Ja cilvēks bija ļoti emocionāli piesaistīts aizgājējam, viņa sēras var izpausties spēcīgāk un ilgāk.

• Cilvēki, kuriem bijušas formālas, atsvešinātas attiecības ar aizgājēju, var piedzīvot mazāk izteiktu emocionālo reakciju, kas var šķist apkārtējiem savāda vai nepieņemama.

• Cilvēki, kuriem bija sarežģītas attiecības ar aizgājēju, bieži piedzīvo pretrunīgas sajūtas – gan skumjas, gan vainu, gan atvieglojumu. Tas var ietekmēt viņu sērošanas veidu.

6. Personība un temperaments

Katrs cilvēks ir unikāls, un viņa personības iezīmes var būtiski ietekmēt to, kā viņš reaģē uz zaudējumu.

• Ekstraverti mēdz izrādīt emocijas atklāti, daloties savās sajūtās ar citiem.

• Introverti biežāk pārdzīvo zaudējumu iekšēji, nereti izvairoties no emocionālas sarunas.

• Cilvēki ar augstu emocionālo inteliģenci spēj labāk atpazīt un vadīt savas emocijas, kā arī veiksmīgāk dalīties tajās ar citiem.

• Cilvēki, kuri uzskata sevi par “stipriem” vai kuri pieraduši būt par citu atbalstu, bieži vien cenšas apslāpēt savas emocijas, lai nezaudētu šo tēlu.

7. Dzīves pieredze un iepriekšējie zaudējumi

Cilvēka iepriekšējā pieredze ar zaudējumiem un sērām ietekmē viņa reakciju uz jauniem zaudējumiem.

• Ja iepriekšējie zaudējumi ir bijuši saistīti ar atbalstošu un empātisku vidi, cilvēks var būt atvērtāks emociju izpausmei.

• Ja iepriekšējie zaudējumi ir bijuši traumatiski vai saistīti ar lielu emocionālu triecienu, cilvēks var “aizvērties,” lai pasargātu sevi no līdzīgām sāpēm.