Nāves gide Liene Pētersone: "Prāts un dvēsele jau nepārstāj eksistēt. Tāpēc miršanas process man nav smags”

Liene ir pirtniece, kura ar īpašu rituālu palīdz cilvēkam atgriezties pie savas esības, dzīves īstā uzdevuma. Liene ir rotu māksliniece, un katra viņas darinātā rota ir īpaša, neatkārtojama un unikāla – gluži tāda pati kā sievietes, kuras tās valkā. “Mana personība ir ļoti plaša, mana dzīve un tas, ko es tajā daru, ir ļoti daudzveidīgs. Esmu gan romantiska, gan lietišķa, gan vienkārša – visas personības šķautnes ietveru sevī. Neesmu viendabīga,” Liene smaidot sevi raksturo.

Mirušā dvēseles pavadone

Liene stāsta, ka nāves gids ir viena no senākajām profesijām pasaulē, bet cilvēki par to ir aizmirsuši – tāpat kā to, ka līdz ar sirdspukstu apklušanu nedzīvs kļūst tikai ķermenis, bet esība jeb dvēsele turpina dzīvot. “Es uzskatu, ka līdz ar nāvi neatnāk iznīcība un tās nav beigas, bet gan pāreja uz citu dzīvi. Prāts un dvēsele, iestājoties ķermeniskai nāvei, nepārstāj eksistēt. Tieši tāpēc miršanas process man nav smags.”

Tie, kuri vēlas, lai Liene ir viņiem blakus brīdī, kad pārstāj pukstēt sirds, šo vēlmi visbiežāk izsaka saviem tuviniekiem, kuri pēc tam sazinās ar nāves gidi. “Tā ir dziļa dvēseliska vajadzība – sajust to, ka šajā sarežģītajā brīdī sev blakus vēlies pavadoni.” Liene novērojusi, ka tuvinieki ļoti satraucas, ja zina, ka sekos neizbēgamais. Šādā situācijā viņi dažkārt nespēj adekvāti runāt, rīkoties un visu laiku raud, bet nāve ir atkarīga no tā, kāda ir bijusi cilvēka dzīve pēdējos mēnešos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vide ap aizgājēju būtu pēc iespējas vieglāka, mierīgāka, nevajag to padarīt smagu. “Tas ir ļoti grūti, bet jācenšas. Mirstošajam jau tā ir tik daudz, par ko satraukties: bērni, mīļotais cilvēks, mājdzīvnieki, iecerētie, bet neizdarītie darbi, nepiepildītie sapņi, ilgas…”

 Lai Liene varētu pavadīt dvēseli jeb esību no brīža, kad tā atstāj ķermeni, līdz nokļūst citā pasaulē, viņai vajag tai piesekot. Vislabāk to var izdarīt, ja ir iespēja tikties ar cilvēku pāris reižu pirms viņa šīs zemes dzīves beigām. Protams, ka nāves gide ir klāt arī pašā miršanas brīdī. Reizēm aizgājējs mēdz ar viņu dalīties savās izjūtās, bet visbiežāk valda klusums un bezierunu mīlestība. “Esmu novērojusi, ka tad, ja cilvēks aiziet no šīs pasaules slimības dēļ, viņš atskatās uz savu dzīvi ar rūgtumu, jo domā par to, ko nav izdarījis, kas noticis nepareizi, kāpēc nav bijusi drosme sekot sirdsbalsij, attīstīt talantus un piepildīt sapņus. Mans uzdevums ir sniegt mierinājumu un atbalstīt.”

Visu sarunu ar Lieni Pētersoni vari izlasīt žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā numurā, kas no 22. novembra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē  Zurnali.lv.