6 praktiski soļi vecākiem, ja nepatīk bērna skolotājs
Situācijās, kad vecāki it nemaz nav apmierināti ar bērna skolotāju – vienalga, vai tas ir klases audzinātājs vai māca kādu priekšmetu –, svarīgi neļauties emocijām, bet meklēt risinājumus, kas nesabojā attiecības ar skolu vai skolotāju un vienlaikus aizsargā bērna intereses.
1. Konstruktīva saruna ar skolotāju
Pirmais solis vienmēr ir mēģināt sarunāties ar skolotāju. Bieži vien problēmas rodas no komunikācijas trūkuma vai neskaidrībām. Atklāta saruna var palīdzēt saprast skolotāja skatījumu uz situāciju un rast risinājumus, kas veicinās bērna izaugsmi un emocionālo labsajūtu. Sarunā ir svarīgi koncentrēties uz risinājumiem, nevis problēmas kritizēšanu. Ja tomēr skolotājs atsakās sadarboties vai problēma paliek neatrisināta, nākamais solis ir vēršanās pie skolas vadības.
2. Sazināšanās ar skolas vadību
Direktors vai vadītājs ir atbildīgs par skolotāju uzraudzību un var izvērtēt vecāku sūdzības, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus. Dažkārt, ja nelīdz pārrunas ar pedagogu un situācija nemainās, kā risinājums var būt skolotāju maiņa konkrētai klasei.
Ko par šādu situāciju saka Tiesībsargs un Izglītības kvalitātes valsts dienests, lasi šeit:
3. Iesaistīšanās skolas dzīvē
Iesaistīšanās skolas aktivitātēs var palīdzēt uzlabot skolotāja un vecāku attiecības. Apmeklējot vecāku sapulces, piedaloties skolas pasākumos vai atbalstot bērnu mācībās, vecāki var veidot ciešāku saikni ar skolu un skolotājiem. Tas ļauj labāk izprast bērna ikdienu skolā un veicina pozitīvu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.
Izglītības eksperte Solvita Lazdiņa iesaka, kā skolai vecākiem un skolēnam kļūt par sadarbības partneriem, nevis karotājiem
4. Objektīvas problēmas izvērtēšana
Ir būtiski atšķirt subjektīvas izjūtas no objektīvām problēmām. Vecākiem var nepatikt skolotājs, taču tas automātiski nenozīmē, ka pedagogs darbojas nepareizi. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izvērtēt, vai skolotāja rīcība patiešām ietekmē bērna izglītību un emocionālo labsajūtu, vai arī problēma ir vairāk saistīta ar personīgām izjūtām. Ja pastāv nopietni pārkāpumi, piemēram, skolotāja nolaidība vai vardarbība, ir svarīgi to risināt uzreiz. Kā to darīt, lasi šeit.
5. Saziņas stratēģijas
Kad vecāki izvēlas tikai kritizēt skolotāju vai aktīvi neveicina dialogu, tas var radīt vēl lielāku plaisu starp skolu un ģimeni. Svarīgi ir neuzbrukt skolotājam, bet meklēt risinājumus, kas palīdz situāciju uzlabot. Viena no iespējām ir organizēt trīspusējās tikšanās starp vecākiem, skolotāju un bērnu, lai kopīgi izrunātu problēmas un rastu veidus, kā uzlabot bērna mācību un emocionālo pieredzi skolā.
6. Bērna emocionālais stāvoklis
Vecākiem vienmēr jāpievērš uzmanība tam, kā bērns jūtas skolā. Ja bērns ir stresā, nejūtas komfortabli vai sāk baidīties iet uz skolu, tas ir signāls, ka situācija jārisina. Bērna emocionālā labsajūta ir izšķiroša viņa mācību panākumos un attīstībā. Vecāki var arī vērsties pie skolas atbalsta personāla, piemēram, psihologa vai sociālā pedagoga, lai palīdzētu risināt situāciju un sniegtu nepieciešamo atbalstu.
Kā skolu redz pirmklasnieks, lasi šeit.
