Vai tiešām botulīna ēra ir beigusies un dabiskais skaistums atkal ir modē?

Psihoterapeite Aina Poiša: „Jā, mēs gribam atpūsties no uzspiestajiem skaistuma etaloniem”

“Modē ir īstums. Mēs kļūstam zaļāk domājoši, sekojam līdzi, ko ēdam, kādu kosmētiku lietojam, un vēlme aizbēgt no mākslīgā skaistuma kļūst arvien lielāka. Es nespēju iedomāties, ka sievietes varētu atteikties no kosmētikas un skaistuma estētikas, taču ir brīži, kad vēlamies atpūsties no uzspiestajiem skaistuma etaloniem, būt dabas bērni, staigāt basām bēdām un nekrāsot ne acis, ne lūpas. Ar savu izskatu taču atstājam uz citiem iespaidu, tāpēc nevar būt ne runas par nolaidību. Sevi cienot, par sevi rūpējamies. Tas ir OK!, īsti un dabiski.

Dekoratīvā kosmētika palīdz izcelt dabisko skaistumu, nevis nonāk ar to pretrunā

­

Nav runa par to, ka četrdesmit gadu vecumā jāvalkā neizteiksm­īgs apģērbs, jāstaigā ar nekrāsotiem matiem, uz sejas neuzliekot nekādu tonīti, lai piesegtu dabas radītos pigmentus un tumšos lokus. Vai tāda tu sev patiksi? Nav alu laikmets, kad cilvēki staigāja nemazgājušies, neskuvušies, nefrizējušies. Tāpēc elementāra skaistumkopšana ir jāievēro, jo zināms, ka, tikai rūpējoties par sevi, ir iespējams uzturēt dabas doto skaistumu. Arī dekoratīvā kosmētika, lietota gaumes robežās, palīdz izcelt dabisko skaistumu, nevis nonāk ar to pretrunā.

Modes tendences zināmā mērā nosaka slavenības – aktrises, kas saistītas ar lielo kino industriju. Šīs sievietes ir spiestas veidot savu tēlu atbilstoši Holivudas skarbajiem noteikumiem, tāpēc nereti pārspīlē, jo visas vēlas izskatīties jaunākas, slaidākas, seksīgākas. Viņas to dara biznesa interešu vārdā. Keiras Naitlijas feministiskais ultimāts savā ziņā ir protests pret Holivudu, kur nemitīgi tiek ceptas bārbijas pēc noteiktiem skaistuma etaloniem. Patiesību sakot, bilžu pārveidošana fotošopā cilvēku var aizvainot. Nav runa par pumpiņu noņemšanu, bet gan par ķermeņa aprišu palielināšanu, samazināšanu, krunciņu likvidēšanu. Tā jau ir cilvēka pārveidošana pēc citu (žurnāla izdevēju, filmu veidotāju, menedžeru) ieskatiem un ir necienīga izturēšanās pret konkrēto sievieti.

Ar pāris klikšķiem dāmu padara par pusaudzi – vai tas ir normāli?

Manuprāt, nav pieļaujams, ka ar pāris peles klikšķiem dāma gados tiek padarīta par 20 gadīgu jaunieti. Kāpēc sievietēm mūsu platumu grādos būtu akli jāseko Holivudas modes tendencēm, kāpēc iztaisīties par to, kas neesam? Ar saviem gadiem ir jāsadzīvo, jāapzinās, ka katrai vecuma grupai ir savas vērtības. Kad tev paliek četrdesmit, zināmā mērā esi spiesta sadzīvot ar to, ko redzi spogulī. Tagad vēl vairāk jāpiestrādā, lai āda un acis mirdzētu, lai ķermenis būtu formā, lai savus mazos defektiņus iemācītos pārveidot par efektiem. Uzmanies ar paškritiku – nepieprasi fotogrāfiem vai plastikas ķirurgiem efektus, pēc kuriem pati sevi nepazīsi. Lai arī dabiskums ir modē, tas nesamazina pieprasījumu pēc plastiskās ķirurģijas un kosmētiskajām manipulācijām, kas piedāvā iespēju likvidēt novecošanās sekas. To izmanto gan sievietes, gan vīrieši, taču es uzskatu, ka pirms tam ir simts reižu jāpārdomā, vai tiešām tev to vajag.

Līdzīgi kā ar antibiotikām – tās lietojam, ja citādi ar slimību netiekam galā. Radikāli līdzekļi ir pēdējais variants. Ja sievietei savā izskatā kaut kas nepatīk tik ļoti, ka, paskatoties spogulī, uzreiz gribas novērsties, tas traucē viņai būt pārliecinātai par sevi, traucē veidot attiecības ar vīrieti, un tāpēc viņa jūtas vientuļa, nesaprasta un nemīlēta, ķirurģiskas iejaukšanās varbūt tiešām ir risinājums, taču jāapzinās, ka tas ir risks.

Tu nezini, kā tavs organisms reaģēs uz pārmaiņām, kā izskatīsies un kā jutīsies. Varbūt jauno tēlu tev būs pieņemt vēl grūtāk. Ir sievietes, kas uzsēžas uz botulīna adatas un skalpeļa jau agrā vecumā, taču vai ir kāda garantija, ka tas viss patiešām radīs prieku un apmierinājumu ar dzīvi? Tu vari darīt jebko, bet vai tas garantē, ka būsi laimīga savā vietā, savā laikā un ar to, kas tev ir? Nerimstošais dzīves ceļš tevi nodeldē, un tas atspoguļojas tavās sejas rieviņās, taču šī pieredze dod iekšējo starojumu un garīgo stāju. Tieši tas sievieti padara vērtīgu un skaistu.”

Kosmētiķe Ieva Gulbe: „Nē, modē ir gudras un sievišķīgas sievietes”

­

“Labi­, ka medijos parādās nobriedušas personības un runā par to, ka vērtība nav cilvēka ārējā fasāde, bet gan viņa iekšējais skaistums. Taču aktrises Keiras Naitlijas atziņai ir divas puses. No vienas – runāt par šā brīža aktuālo feminisma tēmu ir mārketings, taču tam ir pozitīvs virziens, jo cilvēkiem ir apnicis standartizētais bārbiju skaistums. No otras – Naitlijas bilde tik un tā ir perfekta. Diez vai viņa būtu atteikusies no grima un no pilnīgas fotošopa apstrādes. Bet arī tas ir labi. Esmu par to, lai žurnālos bildes būtu skaistas. Protams, ir sievietes, kuras, ieraugot kārtējo skaisto seju un perfekto augumu, tiek iedzītas kompleksos, bet vai mēs gribētu, lai modele uz žurnāla vāka mūsu acīm nebūtu estētiski baudāma? Dzīve ir pietiekami strauja un viļņaina, piesātināta gan ar labo, gan slikto, un, lai no tā visa atslēgtos, ir labi paskatīties uz skaistiem tēliem – kāpēc ne? Svarīgi to uztvert veselīgi, baudīt kā mākslu un žurnāla vāka modeli uztvert kā tēlu, nevis saistīt ar dzīvu cilvēku.

Sievietei ir jābūt skaistai, un tas nozīmē – koptai

Ja sieviete ir dabiska – tāda, kāda ir, un apmierināta ar savu izskatu, tas ir lieliski, taču nevar noliegt, ka ar gadiem fiziskais ķermenis jaunāks nekļūst. Ja sieviete par dabiskumu iecērtas tik tālu, ka nekopj sevi, tas vairs nav normāli. Sievietei ir jābūt skaistai, un tas nozīmē – koptai. Jāievēro elementāra skaistumkopšana. Regulāri rūpējoties par ādu, tās novecošanos iespējams attālināt un būt dabiski skaistai, mākslīgi neiejaucoties. Protams, pienāk brīdis, kad ar kosmetologa apmeklējumu vien nepietiek un neizbēgamās novecošanās pazīmes var likvidēt vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos.

Es zinu, ka pēc gadiem desmit pati šo to jau varētu pielabot, jo mans darbs prasa izskatīties labi, taču ne tikai tāpēc. Piekrītu uzskatam, ka sievietei vispirms sevi jāpieņem tāda, kāda viņa ir. Jāsadraudzējas ar sevi, un tikai tad nāk atklāsme, kādas īpašības sevī attīstīt, ko savā izskatā izcelt vai notušēt. Pieņemot sevi, tev nevienam nav jāizpatīk vai jāskrien pēc izdomātiem sabiedrības standartiem, tu pati spēj sevi objektīvi novērtēt. Ja katru dienu, skatoties spogulī, redzi noslīdējušu sejas ovālu un dubultzodu un tas tevi traucē, vai arī acu plakstiņi krīt pāri acīm un tas ik rītu sabojā garastāvokli, tad nav ko ilgi domāt... Ja redzi, ka tavā izskatā ir kas tāds, kas lec laukā no harmoniskas kompozīcijas, nepieņem to kā nolemtību, bet esi gatava mainīt. Piemēram, ir gadījumi, kad meitenei neattīstās krūtis, tās ir ļoti mazas. Diez vai sieviete ir mierā ar sevi. Ir jāliek implanti! Šādā gadījumā teikt, ka esmu tāda, kāda esmu, un viss ir labi – tā ir sevis mānīšana. Te ir runa arī par vīrieša un sievietes lomu uz zemes. Lai vīrietis spētu pildīt savu vīrišķo lomu, sievietei viņam ir jāsūta impulsi, un tos izstaro sievišķība. Taču bez sievišķīgām formām just sievišķību un to attīstīt nav iespējams. Tas ir tāpat, kā iet uz balli kedās. Ar tām neiegūsi tādu stāju un graciozu gaitu, kā uzvelkot augstpapēžu kurpes.

Vizuālā pasaule ir cieši saistīta ar emocionālo

Skaista ir par sevi pārliecināta, nevis neapmierināta sieviete. Tā ir iekārtots, ka vizuālā pasaule ir cieši saistīta ar mūsu emocionālo pasauli. Tas, ko redzi spogulī, ietekmē tavu pašapziņu. Tāpēc sevi ir jākopj un, ja kaut kas sevī nepatīk, jāmaina. Taču ar mēru! Es nerunāju par pārspīlējumiem, kādi bija vērojami, kad tikko parādījās botokss, filleri un implanti. Lielākā māksla ir ar šiem kosmētiskajiem palīglīdzekļiem radīt estētiski skaistu seju, kas izskatās ļoti dabiski.

Sievietei jābūt koptai, jārūpējas par sevi, lai citiem būtu patīkami ar viņu komunicēt, taču svarīgāks par to ir viedums, kas nāk tikai ar gadiem. Un tieši šai īpašībai ir jāiet pa priekšu, un tikai pēc tam nozīme ir izskatam. Nav vērts 50 gados iztaisīties par 25 gadus vecu meiteni, ja acis ir tukšas un tajā nav dvēseles gudrības.”

Guna Puisāne, žurnāls „OK” / Foto: All Over Press, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva