Kalniete savā kleitā ieada ģimenes vēsturi

Tās tapšanas vēsturi Kalniete izstāstījusi “Facebook”: “Pati esmu pārsteigta, cik jaunā kleita izskatās priecīgi.” Viņa to sāka adīt iepriekšējā vasarā, Eiropas Parlamenta sesijas pārtraukumā. “Vairs nebija darbu steigas, kas man palīdzēja izturēt pirmos mēnešus pēc vīra nāves. Biju palikusi viens pret vienu ar savām sērām un milzīgo tukšumu, ko Ansis bija atstājis.”

Kalniete sāka šūt baltas kleitas, tās bezjēgā krājās skapī, bija jāpāriet uz kaut ko lēnāku. “Sāku adīt kleitu no linu diega, vizmojumam pievienojot zīda pavedienu. Parlamenta darbs atsākās, kad biju uzknibinājusi stāvu. Noliku un aizmirsu. Šogad, sākoties vēlēšanu kampaņai, atcerējos par nepabeigto kleitu. Tā nu piedurknēs esmu ieadījusi stresu, kas ir katra priekšvēlēšanu laika pavadonis,” atklāj politiķe.

Kleitas rakstam ir īpaša vēsture. Pāva astes Kalnietes mammu Ligitu un vecmāmiņu Emiliju pasargāja no smagiem meža darbiem Sibīrijā. Sešpadsmitgadīgā Ligita uzadīja raksta paraugu un to parādīja priekšnieka sievai, kurai tūlīt vajadzēja tik neredzētu jaku.

“Priekšniekam par atbrīvošanu no meža darbiem mamma apsolīja, ka piecatā (priekša, priekša, mugura, piedurkne, piedurkne) katru dienu uzadīs pa jakai. Mamma adīja arī vecmāmiņas daļu, jo Emilijai vairs neklausīja rokas,” stāsta Kalniete, “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” autore. Šī grāmata ir pasaulē visvairāk tulkotais mūsdienu latviešu literatūras darbs.