Kā runāt ar bērnu, kas kļuvis par vardarbības liecinieku? Skaidro psihologs
Ik pa laikam sabiedrībā uzjundī gadījumi, kuros bērni kļuvuši par vardarbības lieciniekiem, vai tie būtu vienaudžu cīniņi, vardarbība televīzijā, vai vecāku dūru izvicināšana basketbola spēles laikā. Kādas sekas tas atstāj uz bērnu? Skaidro psihologs Reinalds Rimša.
Vēl nesen vairums pētnieku uzskatīja, ka vienīgi fiziskā vardarbība var atstāt neatgriezeniskas sekas uz bērnu psihisko un fizisko veselību. Tomēr sākot ar 1980. gadu beigām, psihologu vidū radās jauns pētniecības un prakses kopums, kas koncentrējās uz bērniem, kas kļuvuši par vardarbības lieciniekiem. Turklāt, mūsdienās vairums pētījumu apliecina, ka arī šādi bērni var izjust tādus pat simptomus, kādi novēroti fiziskās vardarbības upuriem.
Stress, murgi un grūtības mācībās
"Katrs bērns ir atšķirīgs, un katru vardarbības pieredzēšana var ietekmēt citādāk, tomēr jāapliecina, ka kļūšana par vardarbības liecinieku var negatīvi ietekmēt bērnu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā," skaidro Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas referants, psihologs Reinalds Rimša.
Viņš uzsver, ka "šādi bērni var kļūt mazāk sociāli, piemēram, viņi var sākt no apkārtējiem izvairīties, kļūt vientuļnieki vai izjust grūtības veidot attiecības. Viņi var izjust trauksmi un bailes, ka redzētais atkārtosies. Tāpat pastāv risks, ka bērns kļūs mazāk empātisks, vai viņam parādīsies uzvedības grūtības, piemēram, agresija vai grūtības koncentrēties mācībām."
Turklāt, bērniem, kas kļuvuši par vardarbības lieciniekiem var rasties arī fizioloģiskas grūtības kā, piemēram, neizskaidrojamas sāpes, vispārējas veselības problēmas, paaugstināts stresa līmenis vai ēšanas vai miega traucējumi.
"Ja situācija atkārtojas un bērns vardarbību, piemēram, ģimenes lokā redz atkārtoti, tad viņam var rasties izkropļots uzskats par attiecībām un vardarbību, kā arī kognitīvie traucējumi. Tomēr, vēlreiz jāpiebilst, ka vardarbības pieredzēšana katru bērnu var ietekmēt citādi," vēsta Rimša.
Kā runāt ar bērnu, kas kļuvis par liecinieku vardarbībai?
"Būtiski ir ļaut bērnam izprast un pārdzīvot savas emocijas. Viena no lietām, ko pieaugušais var darīt ir izvēlēties piemērotu vidi un laiku, kad par notikušo ar bērnu runāt. Videi jābūt drošai un sarunām jānorit bez steigas, ļaujot bērnam uzdot visus viņam interesējošos jautājumus. Turklāt svarīgi ir ļaut bērnam izteikties viņu nepārtraucot. Tāpat sarunas gaitā nepieciešams validēt bērna izjusto, izsakot apstiprinošus vārdus kā: "Es redzēju, ka biji izbijies!"" skaidro psihologs.
Rimša norāda, ka "dažiem vecākiem var rasties grūtības izskaidrot situāciju atbilstoši bērna vecumam un attīstības līmenim, tādēļ viņš iesaka atbildēt uz bērna jautājumiem pēc iespējas godīgā, izvairoties no sīkām detaļām vai situācijas priekšvēstures".
Mārupes vecāku konflikts
Kā piemēru ņemot 26. maija notikumu Mārupē, kad basketbola spēles laikā sakāvās divu U9 vecuma grupas audzēkņu vecāki, Rimša skaidro, ka "būtiski šo situāciju pārrunāt komandā, un atklāti atspoguļot notikušo, lai nerastos nepatiess situācijas atspoguļojums".
"Bērni parasti pieaugušos uztver kā savus aizstāvjus, tomēr šajā gadījumā cīniņā bija iesaistīti tieši vecāki. Sarunās ar bērniem būtu svarīgi bērnam uzsvērt, ka viņš atrodas drošība, kā arī komandai būtu jānovērtē soļi kā rīkoties, lai neļautu šādai situācijai atkārtoties", skaidro psihologs. Savukārt, runājot par vecāku impulsīvo rīcību psihologs norāda, ka "pēc video ir grūti vērtēt notikušo - iespējams, vecāks bērnu aizstāvējis, tomēr viņam bijis grūti valdīt savus impulsus un emocijas".
"Konfliktā iesaistītajiem vecākiem svarīgi būtu noskaidrot bērnu motivāciju nodarboties ar sportu un piedalīties sacensībās. Šādi viņiem būtu iespējams mazināt savas ekspektācijas pret bērnu," vēsta Rimša.
Tāpat viņš uzsver, ka "gadījumos ja bērnu uzvedībā pēc redzētās vardarbības novērotas kādas izmaiņas, būtu vērts padomāt, vai situācijas risināšanā nav japiesaista speciālists.
Vai bērni Latvijā kļuvuši vadarbīgāki?
Jāpiebilst, ka šī gada 22. maijā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs norādīja, ka "jaunieši Latvijā ir kļuvuši vardarbīgāki". Vardarbības prevencijas nodaļas speciālisti norāda, ka viens no būtiskiem faktoriem bēdīgajai pavērsienam esot situācija ģimenē - respektīvi, uz visiem vardarbības gadījumiem, uz kuriem aizvadītajā gadā reaģējuši pašvaldības policisti, 23 procentos gadījumu bērni bijuši vardarbības liecinieki.
Psihologs Reinalds Rimša "nevar viennozīmīgi apgalvot, ka būtu novērojis agresijas palielināšanos Latvijas bērnu un jauniešu vidū, tomēr apstiprina, ka šādos gadījumos būtu jāvērtē, kādēļ bērni rīkojušies agresīvi, kā arī jānovērtē vide, kas agresiju veicinājusi".
