Kā pasargāt bērnus no bīstamas draudzības internetā? Stāsta eksperte
Fakti ir šokējoši! Latvijas Drošāka interneta centra izstrādātā testa sos.drossinternets.lv rezultāti rāda, ka no 9000 bērnu un jauniešu vecumā no 8 līdz 17 gadiem1500 ir cietuši no pavedināšanas internetā. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa!
Latvijas Drošāka interneta centrs, atzīmējot Drošāka interneta dienu, 2022. gada 8. februārī kopā ar Valsts policiju un Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju uzsāka sociālo kampaņu “Bīstamā draudzība internetā”, kuras mērķis ir aktualizēt risku bērniem kļūt par pavedināšanas upuri internetā. Atatistika ir baisa. Piemēram, Drossinternets.lv ziņojumu līnijā 2021. gadā bija saņemti 22 925 ziņojumi par internetā ievietotiem bērnu pavedināšanas vai seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem, kuru glabāšanai izmantoti serveri Latvijā.
Īpaši satraucošs ir fakts, ka apmēram pusē ziņojumu ir redzams, ka bērni paši radījuši nelegālo saturu – kameras priekšā izģērbušies, fotografējuši vai filmējuši sevi un tuvplānā izrādījuši savas intīmās ķermeņa daļas. Analizējot šo saturu, ir pamatotas aizdomas, ka bērns ir to darījis, kāda pieaugušā mudināts. Nereti bērni pat neapzinās, ka ir kļuvuši par pavedināšanas internetā upuriem. Tāpēc ir ļoti svarīgi ikvienam pieaugušajam, kurš pamana kaut ko aizdomīgu, rīkoties pareizi un meklēt palīdzību. Ko darīt? Kā vecākiem pasargāt savus bērnus? Kā pašiem bērniem rīkoties? Atbild Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Vispirms par faktiem
Lai apzinātu problēmas nopietnību, Latvijas Drošāka interneta centrs pirms diviem gadiem sadarbībā ar Valsts policiju un Bērnu aizsardzības centru izstrādāja testu sos.drossinternets.lv. Lai pārbaudītu savu draudzību internetā, divu gadu laikā uz testa jautājumiem atbildējuši 5811 bērni vecumā no 8 līdz 15 gadiem un 3293 jaunieši 16-17 gadu vecumā. Un gandrīz 20 jeb vairāk nekā 1500 no viņiem ir cietuši no pavedināšanas internetā.
Piemēram, uz jautājumu, vai ir mēģināts pierunāt vai piespiest nofotografēt vai nofilmēt sevi kailu, vecuma grupā no 8 līdz 15 gadiem apstiprinoši atbildējuši 1035 bērni! Uz jautājumu, vai viņi pēc šīs prasības sevi ir arī nofotografējuši vai nofilmējuši, no šiem 1035 bērniem apstiprinoši atbildēja 80 procenti! “Kaut arī meitenes vairāk tiek uzrunātas internetā, puišu un meiteņu atbildes daudz neatšķiras, cietušo procentuāli ir vienāds daudzums gan puišu, gan meiteņu vidū. Vecumā ziņā visvairāk apdraudētie ir bērni vecumā no 8 līdz 15 gadiem, jo viņi visbiežāk pakļaujas aicinājumam nosūtīt savu kailfoto. Viņi vēl neapzinās sekas, jo vienkārši tās nesaprot.
Satraucošs ir arī šis fakts - 16–17 gadus veciem jauniešiem jautājot, vai viņi kāds ir mēģinājis pierunāt nofotografēt vai nofilmēt kailus savus jaunākos brāļus vai māsas, apstiprinoši atbildēja 340 jaunieši, bet 230 no viņiem atzina, ka ir to arī darījuši. Turklāt 95 % pēc pieprasījuma ir arī nosūtījuši varmākam savu jaunāko brāļu, māsu kailfoto,” par faktiem stāsta Maija Katkovska.
Satraucoši ir arī tas, ka cietušie bērni par pavedināšanu internetā paši nerunā. “Valsts policijas redzeslokā nonāk tikai aptuveni 100 gadījumu gadā par šāda veida likumpārkāpumu pret nepilngadīgo, arī zvanu skaits uz uzticības tālruni 116111 ir ievērojami zemāks, nekā parāda testa rezultāti. Tas nozīmē, ka šāda veida likumpārkāpumiem ir augsts latentums; bērni nevienam nestāsta, ko piedzīvojuši, draudzējoties internetā. Viņi cieš vieni paši, viņu kailfoto klejo pa internetu, tiek ievietoti pedofilu forumos. Bet visas sabiedrības interesēs ir pēc iespējas vairāk pasargāt bērnus no pavedināšanas internetā, tāpēc arī ir šī sociālā kampaņa “Bīstamā draudzība internetā”,” uzsver Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.
Gribi tikt nākamajā līmenī? Atsūti kailfoto!
Kādi tad ir lielākie riski? Zinot, ka jauniešiem un bērniem telefons un internets ir gluži vai kā otra dzīve, viņi, visticamāk, neapzinās iespējamos riskus. Arī pieaugušie droši vien nemaz pat neaizdomājas, kādam apdraudējumam var tikt pakļautas viņu atvases.
“Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka bērni visvairāk cieš no pavedināšanas internetā, kur viņi pamatā tiek uzrunāti spēļu vidē, kā arī sociālajos tīklos, tad aizvilināti uz mazāk drošām platformām, kur varmāka ar laiku panāk bērna draudzību, panāk, ka bērns viņam uzticas, un tad bērnam tiek uzdoti dažādi erotiska rakstura jautājumi, sūtīti pieaugušo vai citu bērnu kailfoto, lai iedrošinātu savus upurus. Un tad varmākas lūdz šiem bērniem pašiem atkailināties kameras priekšā. Vispirms tiek uzdoti neitrāli jautājumi – kā tev iet; ko dari? Pēc tam tiek uzdoti aizvien personiskākas dabas jautājumi – cikos no rīta celies, cikos ej gulēt? Ko velc mugurā, kad ej gulēt? Un tā pamazām, līdz tiek uzdoti jau neērtāki intīma rakstura jautājumi, sūtīti citu bērnu kailfoto, sakot, ka tas ir tikai normāli, ka visi bērni tā dara. Un, kad iegūta uzticība, tad tiek panākts, ka arī šis konkrētais pavedināšanas upuris pats sāk nosūtīt savus kailfoto,” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Vai tiešām tā notiek? Jā! Un Maija Katkovska izstāsta reālus piemērus, kā notiek pavedināšana internetā. “Piemēram, bērns tiek uzrunāts spēļu vidē. Viņš visbiežāk atrodas drošā vidē – mājās, istabā, blakus istabās ir vecāki, viņu fiziski nekas neapdraud... Un bērns sāk sarunu ar kādu svešinieku internetā, kas viņu uzrunājis. Ir reāls gadījums ar sestās klases puiku, kuru kādā spēles čatā uzrunāja svešinieks, vaicāja, vai grib iekļūt augstākā spēles līmenī. Saņēmis apstiprinošu atbildi, piedāvāja sarunu turpināt Skype platformā. Un tad puikam teikts: “Esmu šīs spēles administrators, varu tev uzdāvināt bonusa punktus spēlei, tikai par to ir jāizdara dažādi uzdevumi.” Viens no uzdevumiem bija izģērbšanās kameras priekšā. Puisis to arī izdarīja, taču tas tika nofilmēts, un sākās šantāža: “Es pateikšu taviem vecākiem, es šo tavu fotogrāfiju izsūtīšu visiem skolasbiedriem! Lai tā nenotiktu, tagad tu man sūtīsi arī video, kur esi kails, tagad sūtīsi vēl detalizētāku kailfoto...” Un tā šis upuris tika ievilkts aizvien dziļāk un dziļāk. Viņa video tik un tā nokļuva visas skolas tīklā, to redzēja gan skolēni, gan skolotāji. Mēs par šo gadījumu uzzinājām, kad ar mums sazinājās skolotāji.”
Kas ir šie pavedinātāji? “Gan vietējie, gan ārzemnieki. Un iegūtie bērnu pornogrāfijas materiāli tiek uzglabāti gan personiskajos datu nesējos, gan izvietoti serveros. Protams, bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad pavedinātāji aicina savus upurus satikties. Drossinternets.lv ir ziņojumu līnija, kur ikviens var vērsties dažādās problēmsituācijās, piemēram, kāds ar viņa vārdu ir uztaisījis viltus profilu sociālajos tīklos. Bet primārais mērķis šai ziņojumu līnijai ir pasargāt bērnus gan no emocionālas vardarbības internetā, gan no seksuālas pavedināšanas. Sadarbojamies ar 50 valstīm, un, ja internetā tiek pamanīts bērnu kailfoto, tā valsts, kurā fiziski tiek uzturēts šis saturs, attiecīgi reaģē – pēc iespējas ātrāk šo saturu dzēš. Mums arī ir sadarbība ar Valsts policiju un interneta pakalpojumu sniedzējiem, un, tiklīdz tiek ziņots, ka uz serveriem Latvijā tiek uzturēti materiāli, kas satur seksuālu vardarbību pret bērniem, tā attiecīgi rīkojamies. Primāri ir panākt, lai šis saturs vairs nav publiski pieejams, un pēc tam jau policija dara savu darbu, lai pavedinātājus sauktu pie atbildības,” skaidro Maija Katkovska.
Kā rīkoties? Bērns nav vainīgs!
“Ja bērns sāk stāstīt par kādu aizdomīgu draudzību internetā, pirmais un pats svarīgākais, kas jāņem vērā vecākiem, - nomierināt bērnu. Jāatceras, ka nepilngadīgais nekad nebūs vainīgs par to, ko viņam ir nodarījis pieaugušais! Pat ja bērns pats ir nosūtījis savu kailfoto. Vainīgs ir pieaugušais, jo ar dažādām manipulatīvām metodēm ir izvilinājis no bērna šo kailfoto,” uzsver Maija Katkovska.
Kā nākamo soli Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja min iedrošināt bērnu izstāstīt pēc iespējas vairāk, iegūt informāciju par personu, kas sarakstījās ar bērnu un izspieda no viņa kailfoto. “Ir jāsavāc pierādījumi, ka šāda sarakste notikusi, un pats galvenais – to neizdzēst! Pat tad, ja bērni nav atbildējuši aicinājumiem sūtīt kailfoto, ir svarīgi, lai tiek ziņots par šādiem gadījumiem. Jo varmāka jau pie viena upura neapstājas, taču, apturot viņa darbības, tiks pasargāti daudzi citi bērni. Pirmais – nenobloķēt šo varmāku, jo tad vairs nebūs pieejama konkrētā sarakste un pierādījumi. Varmāka ir jāignorē, bet noteikti jāsaglabā visa sarakste. Un, protams, jāvēršas policijā. Vienkāršāk sakot, neturpināt saraksti, nedzēst profilu, saglabāt pierādījumus un ziņot policijai.”
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja teic, ka par notikušo pavedināšanu internetā vairāk ziņo pieaugušie, bet bērni biežāk vēršas Bērnu aizsardzības centrā, kur pie uzticības tālruņa strādā psihologs, kas nomierina, izstāsta, kā turpmāk rīkoties. “Diemžēl pēc mūsu pieredzes bērni paši samērā maz ziņo par šādiem gadījumiem. Tāpēc vēršamies pie vecākiem ar aicinājumu aprunāties ar bērniem, izstāstīt par iespējamajiem riskiem internetā. Vecākiem arī jāseko līdzi bērnu uzvedībai. Ja pamana, ka bērns kļuvis nervozs, pēkšņi par daudz pavada laiku internetā vai, tieši pretēji, vairs nemaz nav telefonā, ja bērns kļuvis raudulīgs, nomākts, jānoskaidro, kas tam varētu būt par iemeslu,” uzsver Maija Katkovska.
Kā preventīvi rīkoties vecākiem, kā labāk izstāstīt savām atvasēm par riskiem internetā? “Kaut vai, piedāvājot izlasīt šo rakstu. Pastāstiet, ka pastāv tāda problēma, apvaicājieties, vai bērns ir kaut ko par to dzirdējis, vai pašam vai klasesbiedriem kāds svešinieks internetā ir piedāvājis aizdomīgu draudzību. Reiz organizējām preses konferenci par šo tēmu, es sazvanījos ar pasākuma moderatoru, kurš tobrīd atradās automašīnā ar pusaudžu vecuma meitām, bet saruna notika brīvroku režīmā. Protams, arī viņas dzirdēja šo sarunu, kurā stāstīju par iespējamajiem riskiem internetā, par to, kā notiek seksuālā pavedināšana. Un, kad mūsu saruna beidzās, moderators ir vaicājis meitām, vai viņas par to ir kaut ko zinājušas. “Jā! Mums pašām ir piedāvāts aizsūtīt savus kailfoto, tikai mēs nesūtām,” meitenes atbildējušas. Tas nozīmē, ka šī ir milzīga mēroga problēma.”
Un kā vecākiem vislabāk uzrunāt savas atvases tā, lai, piemēram, sarunā ar spuraino tīni nesanāktu pretējs efekts? “Uz uzticības tālruni 116111 var droši zvanīt gan bērni, gan pieaugušie, un speciālisti lieliski izstāstīs, kā rīkoties konkrētā situācijā. Lielisks palīgs ir arī Latvijas Drošāka interneta centra izstrādātais tests sos.drossinternets.lv, ko var aizpildīt gan bērni, gan vecāki, gan arī speciālisti darbā ar bērniem – pedagogi un psihologi. Vecākiem pat ieteiktu iepazīties ar šo testu pirms sarunas ar bērniem. Izlasot testa jautājumus, būs vieglāk saprast, kā veidot šo sarunu. Bet pēc testa aizpildīšanas parādās novērtējums, tostarp, ka atbildes liecina – iespējams, bērns ticis pavedināts internetā. Testā arī parāda, kura atbilde par to liecina, ir skaidrojums, uz kuru normatīvo aktu tas attiecas, un ieteikums tālākai rīcībai. Jo ātrāk sāksiet sarunu ar bērnu, jo labāk, jo agrākā vecumā bērni vairāk ieklausās vecākos. Tiklīdz bērnam tiek piešķirts telefons, ir jāizrunā viss par iespējamajiem riskiem un jāiedrošina tādos gadījumos uzreiz vērsties pie vecākiem,” sarunu pabeidz Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Der zināt!
Pavedināšana (grooming) ir draudzīgu attiecību izveidošana ar bērnu, lai iesaistītu viņu seksuāla rakstura aktivitātēs. Seksuāla rakstura aktivitātes izpaužas kā sarunas par seksuālām tēmām, pamudināšana uz seksuāla rakstura darbībām vai seksuālām attiecībām, pamudināšana vai piespiešana izgatavot kailfoto vai fotogrāfijas, kur attēlotas intīmā ķermeņa daļas u. tml.
Kur vērsties pavedināšanas gadījumā?
- Bērnu aizsardzības centra uzticības tālrunis 116111
- Tests sos.drossinternets.lv
- Drossinternets.lv ziņojumu līnija
- Valsts policija
Uzzināt vairāk var šeit:
