Psiholoģe par vienatnes nozīmi: ir vajadzīgs laiks arī sev, kad atļaujamies neko nedarīt
Psiholoģe Kristīne Dūdiņa skaidro, kāpēc ir svarīgi atvēlēt laiku sev un kā to nodrošināt, dzīvojot vienā mājoklī ar citiem.
Nesena pētījuma* rezultāti liecina – lai mājās uzturētu garīgo labsajūtu, 19 % Latvijas iedzīvotāju pats svarīgākais ir pavadīt laiku arī vienatnē. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka pietiekama privātā telpa ir tā, kas mājās ļauj just vislielāko apmierinājumu un mieru. Tomēr, dzīvojot kopā ar citiem cilvēkiem, to ne vienmēr ir iespējams iegūt. Psiholoģe Kristīne Dūdiņa skaidro, kāpēc ir svarīgi atvēlēt laiku sev un kā to nodrošināt, dzīvojot vienā mājoklī ar citiem.
"IKEA ikgadējais pētījums "Dzīve mājās" atklāj, ka 24 % Latvijas iedzīvotāju vislielāko prieku sagādā būšana mājās. 23 % respondentu apgalvo, ka iekšējo mieru un apmierinājumu sniedz laika pavadīšana kopā ar mīļajiem cilvēkiem. Vajadzība pēc cilvēciskā kontakta reizēm ir pretrunā ar vēlmi pēc privātās telpas, kas nepieciešama, lai atgūtu spēkus, pakavētos savās domās un justos labi," saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darjus Rimkus.
Psiholoģe Kristīne Dūdiņa komentē: "Mēs dzīvojam informācijas un notikumu pārbagātā pasaulē. Reizēm var būt sajūta, ka visa ir par daudz un nav iespējams nosargāt savas robežas. Varam justies pārsātināti vai pazuduši. Tāpēc cilvēki ilgojas pēc iespējas būt savās mājās, vidē, kuru var ietekmēt un veidot atbilstoši savām vajadzībām."
„Privātā telpa dod iespēju apzināties, izjust sevi, attīstīt un izpaust savu individualitāti, kā arī atjaunoties. Ja runājam par privāto telpu kā fizisku vietu, tad tā paver iespēju radīt savu pasauli, kas atbilst mūsu vajadzībām un būtībai. Pat nelielas izvēles, šo telpu veidojot un iekārtojot ir iespēja izjust, ka ir iespēja izvēlēties un lemt pašam, paver iespēju radošumam un eksperimentiem," psiholoģe saka.
Telpa, kurā jūtamies mierīgi un labi, ir būtiska arī mūsu mentālajai veselībai. Tā ir drošs patvērums brīžos, kad visa kļūst par daudz, dod iespēju atpūsties, atgūt spēkus, padarīt kaut ko, kas mums patīk, piemēram, paklausīties mūziku, palasīt grāmatu, pazīmēt. Ja šādas vietas nav, pārmērīgi ikdienas kairinājumi var radīt trauksmi.
Privātā telpa palīdz attīstīt individualitāti un māca uzņemties atbildību
Ja nelielās telpās kopā dzīvo vairāki cilvēki, atvērtai, cieņpilnai komunikācijai ir īpaši liela nozīme. Svarīgi atklāti pārrunāt savas vajadzības un būt atbalstošiem, kad ar vēlmēm dalās citi ģimenes locekļi, kā arī saglabāt atvērtību un radošumu, meklējot risinājumus. Tad ģimene kopā risinās problēmu, nevis cīnīsies savā starpā.
„Privātā telpa ir svarīga arī bērnu labklājībai un attīstībai. Bērniem privātā telpa ir iespēja attīstīt savu individualitāti un intereses, kā arī iemāca uzņemties atbildību par savām lietām un izvēlēm. Šādu pieredzi bērni gūst, pieņemot lēmumus par to, kā izmantot savu telpu, kā to sakārtot un uzturēt kārtībā. Ja vienā istabā dzīvo vairāki bērni, ir jauni izaicinājumi un iespējas. Ja pieaugušie pareizi ievirza situācijas risināšanu, tad bērni apgūst prasmes sadarboties brīžos, kad intereses atšķiras. Šī ir iespēja ieklausīties, saprast dažādu pušu vajadzības un meklēt visiem pieņemamu risinājumu. Vairākiem bērniem vienā telpā neizbēgami būs interešu un vajadzību atšķirības. Lai arī reizēm bērni var vienoties paši, biežāk būs nepieciešams vecākiem nāk palīgā, lai katram būtu iespējams izteikties un tikt sadzirdētam un lai kopīgi varētu rast risinājumu. Lieliska iespēja apgūt pārrunu vešanu un konfliktu risināšanas prasmes," uzsver K. Dūdiņa.
Izveido telpu telpā
Ideālā gadījumā katram vajadzētu savu atsevišķu istabu, kur paslēpties no pasaules kņadas un citiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem. Diemžēl ne visos mājokļos apstākļi ļauj šo ideālu īstenot. Taču interjera dizainers uzmundrina, sakot, ka mājīgu stūrīti tikai sev ir iespējams iekārtot pat dzīvojamā istabā. "Šādā stūrītī var novietot atpūtas krēslu vai dīvāna stūra elementu ar kājsoliņu, kafijas galdiņu vai klēpjdatora statīvu, uz kura uzlikt krūzi karsta dzēriena un sveci," D. Rimkus iesaka.
Dizainers atgādina, ka viens no vienkāršākajiem risinājumiem, lai atdalītu kādu telpas daļu dzīvojamā istabā vai guļamistabā, ir aizslietņi. Tie rada sajūtu, ka istabā ir vēl viena telpa un nodrošina privātumu. Ja aizslietnis ir izskatīgs un izgatavots no dabiska materiāla, tas pat var padarīt interjeru vēl mājīgāku. "Līdzīgu efektu var panākt ar aizkariem. Tos var piestiprināt pie griestiem un aizvērt, kad nepieciešams norobežoties," stāsta dizainers.
Cits telpas sadalīšanas ieteikums ir izmantot brīvstāvošus vai pie griestiem stiprināmus plauktus. Vaļēji plaukti ir lielisks risinājums, jo izskatās labi no visām pusēm. Ar kastēm un groziem tos var padarīt mazāk caurskatāmus un pat vēl dekoratīvākus. Tajos var ērti salikt grāmatas un citas mīļas lietas.
Interjera dizaineram ir arī vienkāršs ieteikums privātuma radīšanai bērnistabā, kur dzīvo vairāki bērni: "To var pavisam vienkārši radīt, izmantojot istabā izvietojamu bērnu telti. Tajā ieliek spilvenus un segas, LED lampu ar baterijām mājīgākai noskaņai un gatavs! Kad mazie ir iemiguši, aizņemtajiem vecākiem arī ir laiks atvilkt elpu, tāpēc iesaku pamēģināt ieslēgt teltī nomierinošu apgaismojumu, uzlikt austiņas un brīdi pabūt vienatnē."
Psiholoģiska pāreja uz privāto telpu
Reizēm pēc rosīgas dienas var nebūt viegli mājās "atslēgt prātu", īpaši, ja dzīvo kopā ar bērniem. Tomēr D. Rimkus mierina, ka daži knifi var palīdzēt psiholoģiski pārslēgties uz atpūtu.
"Piemēram, ja paliec zem mīļākā atpūtas krēsla vai novieto lasīšanas stūrītī nelielu paklāju, var rasties sajūta, ka, uz tā uzkāpjot, ieej savā personiskajā patvērumā. Arī atpūtas krēsls ar augstu atzveltni var palīdzēt radīt privātuma un drošības apziņu. Galda lampa vai stāvlampa ar mājīgu gaismu ir svarīga – gan pareizā apgaismojuma nodrošināšanai, gan arī kā signāls smadzenēm, ka ir pienācis laiks atvilkt elpu. Arī austiņas var būt šāds signāls," iesaka dizainers.
*Par pētījumu
Kvantitatīvo pētījumu IKEA Group uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauja tika veikta no 2023. maija līdz 2023. gada jūnijam tiešsaistē. Aptaujā piedalījās 1005 respondenti.