"Bērnunami kļūs par veikaliem, kas "pārdos" bērnus" - sabiedrībā satraukums par izmaiņām likumā

Viņš skaidroja, ka, sašaurinot potenciālo aizbildņu skaitu tepat Latvijā, bet atvieglojot adopcijas veikšanu uz ārzemēm, ārvalstu pilsoņi varēs vieglāk adoptēt vairāk Latvijas bērnu.

Savukārt, kā konferencē stāstīja LU docents Juris Cālītis, liedzot par aizbildņiem kļūt arī tiem cilvēkiem, kuri nav bērna radinieki, vai cilvēkiem, ar kuriem bērnam izveidojusies emocionāla saite, tiks sagrauts Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātais aizbildniecības institūts, kā arī no iespējas kļūt par aizbildni tiks norobežota lielākā sabiedrības daļa.

Cālītis uzskata, ka, sašaurinot personu loku, kas var kļūt par bāreņu aizbildņiem, lielākā sabiedrības daļa tiks atsvešināta no palīdzības sniegšanas bērniem, kā arī tiks nopietni kaitēts bērnu interesēm.

Kā uzsvēra Taivāns, adopcijas veikšanas atvieglošana ārvalstu pilsoņiem ir pretstatā ar valsts uzstādīto mērķi veicināt reemigrāciju, jo grozījumi paredz vieglāku bērnu aizplūšanu uz ārzemēm.

Tāpat grozījumi veicinās sabiedrības depersonalizāciju, jo lielai daļai Latvijas pilsoņu vairs nebūs iespēja kļūt par bērna, kurš nav viņu radinieks, aizbildni, skaidroja Taivāns. Viņš uzskata, ka grozījumi ir kāda interesēs, un šis "kāds" nav valsts.

Savukārt, kā stāstīja biedrības "Zvannieku mājas" pārstāve Linda Balčūne, jau patlaban teju 200 bērnu katru gadu tiek adoptēti uz ārzemēm. Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, kad Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 100 bērnu.

Kā stāstīja Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja, valstī ir apmēram 4000 aizbildņu, no kuriem 1000 nav aizbilstamo bērnu radinieki.

Kā skaidroja konferences dalībnieki, aizbildnim ir juridiskas tiesības pārstāvēt bērnu, savukārt audžuģimenei tādu nav, tādēļ ir būtiski, lai aizbildņa institūts netiktu mainīts, uzsvēra dalībnieki.

Tāpat esot svarīgi, lai bērns tiktu ievietots vienā ģimenē, kurā arī viņš uzaugtu. Turpretim gadījuma, ja aizbildņi vairākkārt mainās, bērns nespēj izveidot ilglaicīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, uzsvēra konferences dalībnieki.

Savukārt, kā stāstīja balvas "Latvijas lepnums" laureāte Inese Fecere, kura pati kļuvusi par aizbildni četriem bērniem, bāriņtiesas jau šobrīd strādā tā, it kā grozījumi būtu pieņemti. Bāriņtiesu aizgādībā esošo bērnu skaits esot pieaudzis par apmēram 2%.

Aizbildņi varēs būt tikai radinieki un audžuģimene

Jau ziņots, ka grozījumi Civillikumā, ko otrdien skatīs Saeimas Juridiskā komisija, paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. No šī loka plānots turpmāk izslēgt jebkuru citu cilvēku, kas nav saistīts ar bērnu.

Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki pirmdien asi iebilda pret Tieslietu un Labklājības ministriju virzītajām izmaiņām aizbildnībā, kas, viņuprāt, ir pret bērnu interesēm un pavērs arī lielākas iespējas bērnu adopcijai uz ārzemēm.

Šobrīd persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, bāriņtiesā iesniedz iesniegumu.

Aizbildnis aizvieto bērniem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bāriņtiesa bērnam aizbildni ieceļ, ja bērna vecāki nav zināmi; vecāki ir pazuduši vai miruši; ilgstošas slimības gadījumā nespēj realizēt aizgādību; vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

LETA, BNS / Foto: All Over Press