No vienreiz lietojamās krūzes tu dzer kafiju ar plastmasas piedevu
Arī Latvijā vai par modes lietu kļuvis lēkšot pa ielu ar vienreiz lietojamu kafijas krūzi rokās. Tikmēr zinātnieki un mediķi pasaulē jau deviņdesmitajos gados brīdināja, ka šā gadsimta lielākā problēma būs sintētiskie materiāli un to ietekme uz hormonālo sistēmu.
Latvijā, protams, par to neviens nerunāja, mums bija citas problēmas. Gadsimtu mijā pie mums balsi pacēla profesors Māris Kļaviņš un andrologs Juris Ērenpreiss, bet reti kurš viņos klausījās. Ir pagājis gadsimta ceturksnis, kopš zinātnieki atklāja, ka ērtā plastmasa nes līdzi smagas blaknes, ko izraisa ksenoestrogēni jeb ķīmiskas vielas, kas izliekas par hormoniem.
Amerikāņi sāk rīkoties
Katrā degvielas uzpildes stacijā dod kafiju līdzi, var dabūt arī zupu putustirola trauciņā. Lielveikalos pusdienlaikā pie gatavo ēdienu stenda stāv rinda, ir cilvēki, kas katru dienu ēd un dzer no plastmasas traukiem. Un ik pa laikam mūs sasniedz ziņa, ka kāds draugs vai paziņa saslimis ar ļaundabīgo audzēju.
Tas, ka zinātnieki pēc pārdesmit gadu ilgušiem pētījumiem pierādījuši, ka vienreizlietojamie trauki no putustirola jeb PS (plastmasa ar kodu 6), ir kancerogēni, īpaši, ja tajos liek karstu ēdienu un dzērienus, licis sarosīties amerikāņiem.
Daži ātro ēstuvju tīkli, piemēram, Starbucks, paziņojuši, ka vairs netirgos ēdienus šādos traukos. Eiropā pagaidām klusums, kaut vairs nav nekāds noslēpums, ka no putustirola karstumā izdalās vielas, kas var izraisīt ļaundabīgas slimības, piemēram, leikēmiju un limfomu.
Papīra glāze ar indes piedevu
Daudzi joprojām gatavi noticēt mītam, ka ir iespējams saražot papīra traukus, kam cauri nesūcas ūdens. Patiesībā tam, ko sauc par papīra krūzīti, 20–40% veido plastmasas pārklājums, lamināts un tipogrāfijas krāsa. Tāpēc ir liela iespēja, ka, ielejot šādā trauciņā karstu dzērienu, tajā izdalās izsenis pazīstams hormonālās sistēmas maitātājs bisfenols A.
To agrāk plaši izmantoja pat zīdaiņu pudelīšu plastmasā, bet Eiropas Savienība to aizliedza tikai 2011. gadā. Vēl papīra glāzes sastāvā var būt titāna dioksīds un talks, abi atzīti par kancerogēniem. Krāsa var saturēt smagos metālus, visbiežāk – svinu, kā arī gaistošus organiskos savienojumus. Viss šis ķīmiskais kokteilis jutīgākam cilvēkam var izraisīt galvassāpes, drebuļus, reiboņus un beigās arī vēzi.
Vislabāk stikla traukā
Es pēdējā laikā ļoti aizdomājos, kā tiek gatavota kafija. Manuprāt, labākais paņēmiens ir gatavot to stikla krūzē ar metāla nospiedēju (jāraugās, lai nav plastmasas detaļu). Automāti, lai cik dārgi maksātu, slēpj dažādus riskus: tajos ir daudz plastmasas detaļu, papīra filtri vai kapsulas arī nav nemaz tik nevainīgas.
Aptverot, cik lielas iespējas ir bagātināt tēju ar celulozes rūpniecības atliekvielām no papīra, esmu nolēmusi nekad vairs nedzert paciņu tēju un nupat aizstaigāju uz trauku veikalu un nopirku mokas jeb ekspreso kanniņu no metāla.
Vides žurnāliste Anitra Tooma, „Kas Jauns Avīze” / Foto: Shutterstock
