"Gluži kā bērnības pidžamu ballīte" - žurnāliste dodas izmēģināt populāro kakao ceremoniju

Manu Instagram laika joslu reizēm piepilda dažādi miera meklētāji, kas sludina gongu terapiju un kakao ārstnieciskās spējas, tāpēc ziņkāre lika arī pašai doties līdzīgu piedzīvojumu medībās. Klasisku skaņas terapiju jau biju apmeklējusi iepriekš, tāpēc aptuveni nojautu, ka process sevī iekļaus gulēšanu uz paklājiņa un pārdomas gonga skaņu pavadībā, tomēr kakao iesaiste un pats nosaukums “ceremonija” raisīja zināmu interesi.

Lai gan kakao un gongu pasākumu klāsts Instagram dzīlēs šķiet neizsmeļams, meklējot kādu konkrētu vietu, ko apmeklēt, ātri vien secinu, ka nav nemaz tik viegli izvēlēties un pieteikties. Uz to, ko patiešām gribētos, jāgaida garā rindā, bet citviet pasākums ietver maģisku tabakas dūmu pūšanu sejā, un tas man liek domāt, ka tas nav paredzēts iesācējiem… Tomēr veiksme (un brīvas vietas pasākumā) mani aizved līdz simpātiskajai One Cacao kafejnīcai un tās organizētajam Gongu un kakao skaņas ceļojumam. Tā kā kafejnīcai bieži vien sanācis doties garām un vieta liekas civilizētāka par kādu slepenu būceni vai kakao meistares dzīvokli, pirmais iespaids ir visnotaļ cerīgs. Tomēr kakao ceremonija nāk komplektā ar konkrētām prasībām par to, kā jāuzvedas pirms pasākuma un kas jāvelk mugurā. Nedrīkst ēst neko smagu un lietot alkoholu vai kafiju, vēlams ģērbties gaišās drēbēs. Sacīts – darīts! Bruņojušies baltos džemperos un izvairījušies no dienišķās kafijas krūzes, sestdienas vakarā esam gatavi doties skaņas piedzīvojumā.

Ierodoties precīzi norādītajā laikā piecas minūtes pirms ceremonijas sākuma, mazliet sajūtos kā Harijs Poters, kam nokļūšanai uz Cūkkārpu nepieciešams skriet pretī stacijas ķieģeļu sienai – kafejnīcas logus sedz balts audums un gaismas ir izslēgtas, neļaujot vienkāršam garāmgājējam nojaust, ka iekšpusē notiek kakao ceremonija. Bet kafejnīcā tiekam, un mūs sagaida laipna un sirsnīga kakao interesentu kompānija, sveču gaisma, spēcīgs vīraka aromāts un dažādu paklājiņu un plediņu plejāde, kuros ieritināties gluži kā bērnības pidžamu ballītē.

Ceremonija sākas ar draudzīgu sasēšanos pusaplītī ap abiem ceremonijas vadītājiem un kakao kannām. Katrs dalībnieks pastāsta par saviem mērķiem un motivāciju, apmeklējot šo kakao ceremoniju, un esmu patīkami pārsteigta, ka lielākā daļa no 15 apmeklētājiem, ziņkāres mākti, piedalās pirmo reizi. Vismaz neesmu vienīgā, kas neveikli skatās apkārt, lai saprastu, kas jādara. Pateicoties lielajam iesācēju skaitam, vadītāji detalizēti pastāsta, kas un kā notiks, atgādinot par kakao ceremonijas sākotnējām tradīcijām maiju ciltī Dienvidamerikā un par kakao un skaņu terapijas dziedinošajām īpašībām.

Visu ceremonijas runājamās daļas laiku vadītāji atgādina, ka galvenais ceremonijas mērķis ir likt tās dalībniekiem justies ērti un brīvi, tādēļ katrs var nodoties savām domām un meditācijai. Mani, zema asinsspiediena īpašnieci, gan mazliet paspēj sabiedēt brīdinājums, ka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu kakao jādzer ar mēru, kā arī norādes par to, kā rīkoties, ja “ceļojums” šķiet pārāk reibinošs. Kakao taču nav narkotiska viela, vai ne?

Pēc iepazīšanās un nopietnās instrukcijas, kas liek pārdomāt, uz ko tad īsti esmu atnākusi un vai kakao lietošana ir īsti legāla, saņemam norādījumus atslābināties, aizvērt acis un ļauties skaņas ceļojumam. Kad aizritējušas krietnas padsmit minūtes un jau mazliet jūtu, ka galva sāk klanīties, vadītājs beidzot sāk dalīt ilgi gaidīto kakao. Katram tiek piešķirta viena krūzīte siltās dziras, pasniegšanas brīdī nomurminot “no manas sirds tavai sirdij”, piešķirot pasākumam mistisku un viegli reliģisku noskaņu. Ar acs kaktiņu manu, ka dzeršanai klāt vēl neviens īsti neķeras – sākumā krūze kādu laiku jāpatur dažādos augstumos, lai izjustu kakao dievietes smaidu un kārtīgi ieelpotu kakao aromātu. Jāatzīst, ka smaržo un vēlāk arī garšo tā kakao dieviete diezgan labi. Autentiskais kakao ir pagatavots ar augu pienu, pievienojot kajēnas piparus, kanēli un vēl dažādus citus labumus, tāpēc garša ir bagātīga, bieza un sildoša. Kaut vai kakao dēļ vien ir vērts apmeklēt šo kafejnīcu!

Kakao dzeršanas laikā vēl klausāmies informāciju par kakao vēsturi un nozīmi, katra iekšējo vīrieti un sievieti. Tad sarunas norimstas, telpu piepilda kāda stīgu instrumenta skaņas un sākas minētā “jūtieties ērti un brīvi” pasākuma daļa. Katrs var iekārtoties sev ērtā pozā sēdus vai guļus un nodoties vīraka smaržai, gongu skaņām un mierīgajai atmosfērai.

Vai gaisotne bija savāda? Jā, ja nav pierasts pie šāda stila aktivitātēm. Vai tas bija relaksējoši? Arī – jā! Es pat pamanījos iegrimt vakara snaudā uz kādu stundu. Pasākums ilga apmēram trīs ar pusi stundas, un bija vēls sestdienas vakars, bet es, siltā pledā ietinusies, atrados guļus stāvoklī, tāpēc miegs bija likumsakarīgs.

Vadītāji rāmi trinkšķināja ģitāru un pārāk daudz nepārvietojās gar gulētājiem – šis aspekts man iepriekš nav ļāvis atslābināties citos skaņas terapijas pasākumos. Meditācijas un gongu terapijas laikā vadītāji maz runāja, tādējādi ļaujot katram pašam iedziļināties savās domās (vai arī iemigt), nevis ik pēc pāris minūtēm atgādināja, ka nepieciešams atslābināties.