Divus gadus pēc vīra traģiskās nāves viņa atraitne beidzot gaida kopīgo bērniņu

40 gadus vecais Stjuarts Bazers, kurš nomira 2021. gada 21. novembrī, pirms nāves kopā sievu Esteri bija pabeidzis divus mākslīgās apaugļošanas kursus un piekrita to turpināšanai arī pēc savas nāves.

“Tā ir brīnuma sajūta,” atzīstas 44 gadus vecā Estere. “Ikviens bērniņš ir brīnums, taču personiski man tā ir brīnuma sajūta pēc diviem iepriekšējiem spontānajiem abortiem, kā arī pēc pastāvīgās vilšanās un neveiksmēm.” Pašlaik viņai jau ir 25. grūtniecības nedēļa un noskaidrojies, ka gaidāms puika.

Pāris sāka izmantot mākslīgās apaugļošanās kursus 2021. gadā divus mēnešus pēc vīra audzēja diagnozes, un paspēja iziet divus kursus pirms viņa nāves, ko izraisīja ar vēža ārstēšanu saistītā plaušu embolija. Pēc vīra aiziešanas Estere vēl astoņas reizes izmēģināja mākslīgo apaugļošanu. Viņa cer, ka viņas stāsts dos cerību līdzīgā situācijā esošajām sievietēm, un priecājas, ka nepadevās, par spīti emocionālajam spiedienam un finanšu problēmām sakarā ar mākslīgās apaugļošanas finansēšanu no savas kabatas.

Pāris iepazinās 2020. gada jūnijā, un pēc pirmā randiņa sāka plānot ģimeni. “Man nekad nav veicies ar vīriešiem, taču brīdī, kad jūnijā devos pirmajā piknikā ar Stjū, es sapratu, ka esmu vinnējusi lielo laimestu,” viņa stāstīja. “Patiesībā mēs caur draugiem tikāmies janvārī, taču Sjtū bija ļoti kautrīgs, tādēļ sadūšošanās viņam prasīja daudz laika, taču paldies Dievam, viņš beidzot to izdarīja!” “Viņā bija viss, ko es vēlējos — visjaukākais, jautrākais, vispozitīvākais cilvēks, kādu vien varētu satikt. Mums uzreiz “noklikšķēja” un, lai cik tas neskanētu traki, mēs jau pirmajā randiņā runājām par to, cik ļoti abi vēlamies bērnus.”

Taču jau pēc pusgada Stjuartam sākās galvassāpes, viņš nespēja atcerēties Esteres vārdu, un izmeklēšanā tika atklāts neārstējams smadzeņu audzējs — glioblastoma. Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām, pāris steigšus apprecējās divas nedēļas pēc diagnozes saņemšanas, kad viņam ārsti atvēlēja vien 12 mēnešus, ko dzīvot.

Stjuarts bija “visneticamākais, visjaukākais un mīlošākais vīrietis pasaulē, kurš būtu visapbrīnojamākais tētis”, tādēļ Estere nolēma nepadoties. “Es nekādā gadījumā nepadotos, jo man ir ļoti svarīgi būt mammai, taču man vissvarīgākais ir Stjuarta bērns, es vienmēr zināju, ka pēc viņa nāves es cīnīšos, cik vien spēšu,” viņa sacīja.

Pirms nāves viņas vīrs vēlējās palīdzēt citiem un izveidoja vietni “Inside Stuart's Head”, lai ģimene varētu atdarīt ar labu ikvienam, kurš viņiem sniedzis finansiālu vai citu palīdzību. Izveidots arī Stjuarta Bazersa fonds, kas ar smadzeņu audzēju sirgstošiem cilvēkiem ļauj saņemt padomus un palīdzību.