Attālināto mācību laikā skolēniem lielākās grūtības bijušas sevi motivēt, liecina dati
Attālināto mācību laikā skolēni lielākoties saskārās ar grūtībām sevi motivēt mācīties vai saprast skolas uzdevumus, bet retāk - mācīties attālināti un patstāvīgi,
Par to liecina šonedēļ publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.
Skolēniem tika lūgts novērtēt savas pašvadītās mācīšanās spējas. Visaugstāk Latvijas skolēni novērtējuši savas prasmes izmantot mācību pārvaldības sistēmas vai skolas mācību platformas, kā arī lietot videosaziņas programmas - pārliecināti jūtas attiecīgi 80% un 79% skolēni.
Trīs ceturtdaļām skolēnu problēmas nesagādāja patstāvīgi atrast mācību resursus tiešsaistē, 67% skolēnu māk patstāvīgi plānot skolas darbu izpildi, bet 65% skolēnu jutās pārliecināti par spējām novērtēt savu mācību progresu.
Mazāk skolēnu jutās pārliecināti par sevis motivēšanu un gatavību mācīties bez atgādinājuma - attiecīgi 51% un 59%.
Kopumā patstāvīgām mācībām sagatavoti jutās 57% skolēnu. Tikpat liels skolēnu īpatsvars atbildēja, ka viņiem patika mācīties patstāvīgi, kamēr motivācija mācīties attālināto mācību laikā bijusi vien 35% skolēnu.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% skolēnu atzina, ka uztraucās mācību dēļ, bet mācības iekavēja 48% skolēnu.
Vispārliecinātākie par savām pašvadītām mācīšanās spējām ir Austrijas, Itālijas un Spānijas skolēni, bet vismazāk - Japānas, Dienvidkorejas un Polijas skolēni.
Pārliecinātāki par savām spējām ir skolēni no ģimenēm ar augstāku sociāli ekonomisko statusu. Latvijā arī pilsētu skolu skolēniem ir lielāka pārliecība par savām spējām nekā lauku skolu skolēniem.
Aptaujā katrs piektais Latvijas skolēns atzina, ka attālināto mācību laikā saskārās ar grūtībām piekļūt digitālajai ierīcei vai internetam. Līdzīgam skolēnu skaitam problēmas bija ar laika trūkumu vai klusas vietas atrašanu mācībām.
Attālināto mācību laikā Latvijas skolēni jutušies mazāk vientuļi nekā citās OECD valstīs - vientuļi jutās 38% Latvijas skolēnu, kamēr vidēji OECD valstīs tā jutušies 62% skolēnu.
Atbilstoši skolēnu un skolu direktoru sniegtajām atbildēm, Latvijā skolas pandēmijas dēļ bija slēgtas vidēji četrus līdz sešus mēnešus. Tas ir ceturtais augstākais rādītājs starp OECD valstīm un augstākais starp Eiropas valstīm - OECD valstīs vidējais skolu slēgšanas ilgums bija 4,4 mēneši. Mazāk par diviem mēnešiem skolas bija slēgtas tikai Dienvidkorejā, Japānā, Zviedrijā un Islandē.
Vienlaikus sniegtās atbildes liecina, ka skolu slēgšanas ilgums dažādās valstīs bija ļoti atšķirīgs. Vidēji 16% OECD valstu skolēnu norādījuši, ka Covid-19 dēļ skolas netika slēgtas. Apmēram tikpat jeb 14% skolēnu atzina, ka skolas ēka tika slēgta uz laiku līdz vienam mēnesim, 20% - no viena līdz trim mēnešiem, bet 50% skolēnu skolas pandēmijas dēļ bija slēgtas ilgāk par trim mēnešiem.
Pētnieki norāda, ka atkarībā no pandēmijas attīstības gaitas atsevišķu skolu un klašu slēgšanas ilgums varēja būt dažāds, un skolēni visticamāk norādījuši laiku, kad tieši viņiem skola bija slēgta, kamēr skolu direktori minējuši laiku, kad skola bija pilnībā slēgta.
Pētījumu 2022.gadā īstenoja 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs. Kopumā tajā piedalījās aptuveni 690 000 skolēnu 15 gadu vecumā, reprezentējot aptuveni 29 miljonus savu vienaudžu 81 valsts skolās.
No Latvijas pētījumā piedalījās 5373 skolēni no 225 skolām, kuri statistiskās izlases rezultātā pārstāvēja aptuveni 16 800 skolēnus, kuri dzimuši 2006.gadā un mācās dažādās Latvijas izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādes, ne zemāk par 7.klasi. 86% pētījuma dalībnieku bijuši devīto klašu skolēni.
