foto: Shutterstock
Zinātnieki pirmo reizi pierādījuši, ka mēnešreižu laikā smadzenēs notiek strukturālas izmaiņas
Mūža laikā sievietēm menstruācijas ir aptuveni 450 reižu, tāpēc būtu labi zināt, kādu ietekmi tās var atstāt uz organismu.
Dzīvesstils
2023. gada 6. novembris, 10:13

Zinātnieki pirmo reizi pierādījuši, ka mēnešreižu laikā smadzenēs notiek strukturālas izmaiņas

Jauns.lv

Sievietes ķermenī pastāvīgās hormonu līmeņa svārstības, kas virza menstruālo ciklu, ietekmē ne tikai reproduktīvo anatomiju. Tās maina arī smadzeņu darbību, un jauns pētījums palīdz saprast, kā tas notiek.

Kalifornijas universitātes pētnieku komanda neiroloģu Elizabetes Rizoras un Viktorijas Babenko vadībā vēroja 30 sieviešu menstruālos ciklus un detalizēti fiksēja strukturālās izmaiņas, kas notiek smadzenēs, mainoties hormonu līmenim.

Pētījuma rezultāti, kas vēl nav recenzēti, bet jau publicēti bioloģijas zinātņu pētījumu serverī "bioRxiv", liecina, ka strukturālas izmaiņas smadzenēs mēnešreižu laikā var notikt ne tikai ar menstruālo ciklu saistītajās smadzeņu daļās.

"Šī pētījuma rezultāti pirmo reizi norāda uz vienlaicīgām smadzeņu baltās vielas mikrostruktūras un garozas biezuma izmaiņām, kas sakrīt ar hormonālajiem ritmiem, ko nosaka menstruālais cikls," raksta pētnieki.

Mūža laikā sievietēm menstruācijas ir aptuveni 450 reižu, tāpēc būtu labi zināt, kādu ietekmi tās var atstāt uz organismu.

Un, lai gan mēnešreizes skar pusi pasaules iedzīvotāju apmēram pusi savas dzīves, zinātnisku pētījumu par tām joprojām trūkst. 

foto: Shutterstock

Lielākā daļa pētījumu par hormonu ietekmi uz smadzenēm orientējas uz smadzeņu komunikāciju kognitīvo uzdevumu laikā, nevis uz pašām smadzeņu struktūrām.

Lai novērstu nepilnības mūsu zināšanās par menstruācijām, Rizoras un Babenko vadītā zinātnieku komanda veica pētījuma dalībniecēm magnētiskās rezonanses tomogrāfijas izmeklējumus trijās menstruālā cikla fāzēs: menstruācijas, ovulācijas un luteālajā fāzē. Katrā skenēšanas reizē pētnieki izmērīja arī dalībnieču hormonu līmeni.

Rezultāti parādīja, ka, mainoties hormonu līmenim, mainās pelēkās un baltās vielas apjoms, kā arī mugurkaula smadzeņu (cerebrospinālā) šķidruma tilpums.

Īpaši tieši pirms ovulācijas, kad palielinās 17β-estradiola un luteinizējošā hormona līmenis, pētījuma dalībnieču smadzenēs tika novērotas baltās vielas izmaiņas, kas liecina par ātrāku informācijas pārsūtīšanu.

Progesterons, kura līmenis palielinās pēc ovulācijas, ir saistīts ar audu šķidruma palielināšanos un mugurkaula smadzeņu (cerebrospinālā) šķidruma tilpuma samazināšanos.

Kā tas izpaužas cilvēka organismā, vēl nav zināms, taču šis atklājums veido pamatu turpmākiem pētījumiem, kas var palīdzēt izprast neparastu, bet smagu ar mēnešreizēm saistītu garīgās veselības traucējumu cēloņus.

"Lai gan mums pašlaik ir maz ko teikt par smadzeņu strukturālo izmaiņu funkcionālajām sekām vai korelācijām, mūsu atklājumi var ietekmēt hormonu izraisītas uzvedības un kognitīvās izmaiņas," raksta pētnieki. "Lai izprastu cilvēka nervu sistēmas ikdienas darbību, nepieciešams pētīt smadzeņu un hormonu sakarības dažādos hormonālo izmaiņu periodos un visas cilvēka dzīves garumā."

Publikācija, kurā aprakstīts pētījums, ir pieejama bioRxiv datubāzē.