Darbinieki baidās iet prom no biroja stundu ātrāk, jo pārējie kolēģi nosodoši skatās

“Vispār ļoti bieži man nākas dzirdēt, ka pacienti saka: “Es atnāku uz darbu stundu ātrāk, lai varētu stundu ātrāk aiziet prom, bet, ja visi [pārējie darbinieki] sēž birojā līdz pulksten 17, kā es vienīgais cilvēks iešu prom no darba stundu ātrāk? Es gribu izvairīties no liekiem jautājumiem.”

Darba devējiem jāuzticas darbiniekiem

Ja mēs gribam nodrošināt vidi, kas neveicina izdegšanu, kopumā būtu jābūt tā, ka katrs darbinieks pats nosaka savu darba laiku un darba devēji uzticas darbiniekiem.

Protams, tas atkarīgs no darba jomas, bet svarīgi būtu uzticēties darbiniekiem, ka viņi pietiekamā kvalitātē izdarīs savus pienākumus arī tad, ja kādu dienu atnāks uz darbu agrāk un aizies prom agrāk.” Tā būtu veselīga darba vide.

Priekšnieki vēroja, kā darbinieki strādā attālināti

Komentējot kovida pandēmijā novēroto, ka atsevišķi darba devēji lika saviem darbiniekiem slēgt iekšā datoru kameras, lai novērotu, kā viņi strādā attālināti no mājām, Pumpure skaidroja, ka šādas situācijas var veicināt darbinieku trauksmi un izdegšanu, bet noteikti neveicina veselību.

“Ja darba devēji skatās darbiniekiem uz pirkstiem, tas rada trauksmi.” Tas pats notiek, ja darba devēji novēro darbiniekus kamerās, kamēr viņi strādā attālināti.

Dažiem darbiniekiem kontrole ir vajadzīga

Protams, jāņem vērā, ka gan profesijas, gan darbinieki, gan darba devēji ir ļoti dažādi.

“Arī cilvēku motivācija strādāt konkrētajā profesijā atšķiras. Ir cilvēki, kas iet uz darbu, lai nopelnītu ikdienas iztiku. Ja viņi varētu neiet uz darbu, viņi neietu un nestrādātu tieši to darbu. Viņiem tas darbs nemaz nepatīk!”

Ja priekšnieks redz, ka darbiniekam konkrētais darbs nepatīk, ja viņš nav ieinteresēts un motivēts strādāt, tad diemžēl vajadzēs īstenot pastiprinātu kontroli. Bet, ja darbinieks jau ir apzināts un viņam pievērš pastiprinātu kontroli, tad tas radīs problēmas,” speciāliste teica.

Jādomā arī par darbinieku noturēšanu

Kādreiz lielākā daļa darba devēju domāja: jo vairāk darbinieks strādā, jo labāk un izdevīgāk uzņēmumam.

Bet mūsdienās daļa darba devēju jau ir sapratuši, ka darbiniekiem vajadzīgas arī pauzes, atvaļinājumi, kopīgas brokastis, kafija un citas lietas, kas padara strādāšanu ilgtermiņā patīkamu.

“Tas veicinās to, ka darbinieku var noturēt [esošajā darba vietā]. Ilgtermiņā jādomā par darbinieka noturēšanu.”

Dīvaini, ja darba devējs neatbalsta darbinieka došanos pie ārsta

“Viens no izdegšanas veicinošiem faktoriem ir brīvā laika nerespektēšana. Piemēram, tiek nosodīts, ja darbinieks, kurš visus darbus izpildījis ātrāk, kādu dienu pagarina pusdienu pauzi, lai aizietu pie ārsta vai uz psihoterapiju. Liekas nedaudz jocīgi, ja darba devējs neatbalsta, ka darbinieks iet psihoterapijā.

Tas atņem autonomiju. Kad mums tiek atņemta autonomija, tad mēs kļūstam dusmīgi. Kad mēs kļūstam dusmīgi, tad mūsos sāk krāties emocijas, kas veicina izdegšanu.

Berzēšanās starp darbinieku un darba devēju

Protams, darba devējs skatās citādāk. Darba devējam ir izdevīgi ņemt darbinieku tikai tad, ja viņš sevi atpelna. Darba devējs nav labdarības organizācija. Darba devējs pieņem darbinieku tāpēc, ka viņš pats to darbu nevar izdarīt. Sanāk berzēšanās starp darbinieku un darba devēju.

No vienas puses, darbiniekam ir sevi jāatpelna, bet, no otras puses, cik daudz darba devējs grib darbinieku izdedzināt šajā procesā? Dot atvaļinājumus un brīvās dienas darba devējam nav izdevīgi, domājot par īstermiņa sadarbību.

Jaunu darbinieku apmācība ir ļoti dārga

Tiesa, ilgtermiņā tas ir izdevīgi, jo apmācīt jaunu darbinieku ir dārgi. Tas atšķiras dažādās profesijās, bet, piemēram, psihoterapijā jauna darbinieka apmācībai vajadzīgi 4 gadi. Jauna darbinieka apmācība ir ļoti dārgs process.

Tāpēc darba devējam ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Viss ir komunikācijā!” speciāliste aicināja darba devējus un ņēmējus sarunāties par kopīgi veicamajiem darbiem.