Brendans Freizers panākumus guva tad, kad ekrānā parādījās ar atkailinātu, labi trenētu torsu

Ceļojošā ģimene

Kerola Mērija un Pīters Freizeri saviem dēliem – Kevinam, Reganam, Šonam un Brendanam  Džeimsam – bija pavisam normāli vecāki, taču viņi no daudzām citām amerikāņu ģimenēm atšķīrās ar to, ka uzsvēra savas kanādiešu saknes un, ņemot vērā tēva darba devēju – Kanādas tūrisma galveno biroju, tik bieži mainīja dzīvesvietu, ka puikas teju katru jaunu mācību gadu sāka citā skolā. Indianapolisa, Kalifornija, Sietla, Otava, kā arī Nīderlande un Šveice Eiropā. Nav brīnums, ka pēc gadiem Brendans Freizers apgalvos, ka šī pieredze viņu padarījusi par tik tolerantu personu, cik vispār iespējams, un šo iecietību viņš attiecina gan uz paša spēlētajiem varoņiem, gan situācijām, kurās iekļūst.

Freizeru pastarītis piedzima 1968. gada 3. decembrī un – tāpat kā pārējā ģimene – jau no mazām dienām lepojās ar senčiem, kuri nākuši no īriem, skotiem, vāciešiem, čehiem un Kanādas francūžiem. Jaunu ritējumu Brendana dzīve uzņēma pēc tam, kad puisis, kurš bija beidzis privātu internātskolu Toronto, Kanādā, devās brīvdienās uz Londonu. Vestendā viņš noskatījās mūziklu Olivers!, kas bija tapis pēc Čārlza Dikensa romāna Olivers Tvists motīviem, un sajūsma par redzēto bija tik milzīga, ka Brendans nodomājis: kā būtu ar aktiera karjeru? Jau 1990. gadā viņš absolvēja Korniša Mākslas koledžu Sietlā un ar mērķi apgūt aktiermeistarību pārcēlās uz Ņujorku, taču studijas pārtrauca ceļojums uz Holivudu.

Miljonāru klubiņā

Uz lielā ekrāna puisis debitēja 1991. gadā epizodiskā lomiņā filmā Muļķīgās derības. Sekoja komēdija Vīrs no Ensino (1992), kurā Freizers atveido alu cilvēku, kurš nokļūst mūsdienu Kalifornijā, un loma drāmā Skolas saites (1992), kurā piedalījās tādi paši jaunie un cerību pilnie puiši kā Brendans Freizers: Mets Deimons, Bens Afleks un Kriss O`Donels. Brendans filmā atveido vidusskolēnu Deividu, kurš ieguvis stipendiju, lai mācītos prestižā skolā, taču aiz tās durvīm zeļ antisemītisms...

Kino profesionāļu pamanīts, Brendans Freizers tomēr pamanījās piedalīties filmās, kas kino nomā piedzīvoja skaļu izgāšanos, un tāds bija arī Skauts (1994), kas viņu iecēla miljona aktieru  līgā, proti, par darbu šajā filmā Freizers saņēma pusotru miljonu ASV dolāru. Pagāja vēl daži gadi, un Freizera vārdu iemācījās visi. 1997. gadā viņš nospēlēja galveno lomu piedzīvojumu komēdijā Džordžs no džungļiem, kuras kases ieņēmumi pārsniedza 170 miljonus.

Lai gan kinokritiķi vīpsnāja, taču dolāri runāja Holivudai saprotamā valodā, un 2003. gadā sekoja filmas turpinājums. Tas nonāca nevis kinoteātros, bet videonomā, kas jau ļauj spriest par filmas kinematogrāfiskajām (ne)kvalitātēm, taču Freizeram par labu runā fakts, ka turpinājumā viņš spēlēja tikai otrā plāna lomu.

Slavas virsotnē Brendans nejutās ērti – un nejūtas joprojām –, bet tas, ka nu viņš ir slavenība, radīja pamatīgas šaubas par viņa talantu. Viņš darīja visu, ko režisori lika, – ieturēja ogļhidrātu diētu, uz ekrāna gan cīnījās, gan dejoja, gan devās uz vaksācijas procedūrām un ļāva, lai viņa ķermeni ieeļļo ik reizi, pirms filmēšanas laukumā nokliedza: “Motoru!”

Godīgi sakot, panākumus viņš sasniedza tikai tad, kad uz ekrāna parādījās ar atkailinātu un labi trenētu torsu – Freizers smejas, ka izskatījies pēc “staigājoša steika”: gariem izspūrušiem matiem un mazu lupatiņu, kas aizsedza dzimumorgānus. Taču Džordža žilbinošajam smaidam uz kinoekrāna bija sava ēnas puse.

Vēlēdamies būt ideāls, Brendans sabojāja veselību – to gan aktieris apjauta tikai pēc gadiem, kad senās traumas par sevi lika pamatīgi manīt. Tagad Freizers saka, ka, gulēdams slimnīcās un ārstēdamies citos veidos, kopumā pavadījis apmēram septiņus gadus, un nav iemesla viņam neticēt, jo aktiera neapdomīgā diēta izraisīja problēmas ar atmiņu, bet paša veiktie triki – nopietnas traumas, pēc kurām viņš ne reizi vien gūlās uz operāciju galda. Laminektomija, daļēji nomainīts ceļgals un labotas balss saites ir tikai neliela daļa no visa saraksta. 

Eklektiskā izvēle

Bila Kondona daļēji biogrāfiskajā filmā Dievi un monstri Brendans Freizers pirmo reizi uzlūkojams kā nopietns aktieris. Tā atklāj Holivudas režisora, filmas Frankenšteins (1931) radītāja Džeimsa Veila dzīves lappuses, kad viņa plecus pie zemes liec radošās dzirksts zudums, cīņa ar seksualitāti un attiecības ar pasauli. Freizers atveido dārznieku, bet galvenajā lomā iejuties Īens Makellens, kuru par šo darbu nominēja Oskaram.

Skatītājiem šis kinostāsts šķita par drosmīgu, taču Freizeram bija āķis lūpā – viņš beidzot apjauta savas aktieriskās robežas. Holivudu šis sānsolis mākslas virzienā neuzrunāja, taču, tā kā Freizers nebija zaudējis komercaktiera statusu un žurnāls People viņu iekļāva planētas 50 skaistāko cilvēku sarakstā, tika ielikti pamati visai labi pelnošai franšīzei.

Piedzīvojumu filmā Mūmija (1999) Riks O`Konels dodas uz Mirušo pilsētu Senajā Ēģiptē, kur nejauši atdzīvina nolādētu priesteri, kuram piemīt pārdabiskas spējas... Freizera honorārs sasniedza 4 miljonus ASV dolāru, bet filmas ieņēmumi pārsniedza 400 miljonus. Aktieris piekrita gan spēlēt komēdijā Apvārdotais (2000), kā atlīdzību saņemot jau 10 miljonus, gan turpinājumā Mūmija atgriežas (2001, alga – 12,5 miljoni dolāru), gan politiskajā drāmā Klusais amerikānis (2002), kas veidota pēc Grema Grīna bestsellera motīviem un nav ievietojama plikas izklaides plauktā.

Noteicošais faktors, kāpēc aktieris piekrīt iejusties kādā lomā, visticamāk, ir katram savs, bet Freizera izvēle bijusi ļoti eklektiska. Kam gan jānotiek, lai pēc partnerības ar Maiklu Keinu  gribētos spēlēt aktierfilmas un animācijas mikslī Trakie Tūņi: Piedzīvojumi turpinās (2003)? Un uzreiz pēc tam – būt vienam no ansambļa Pola Hagisa drāmā Sadursme (2003), kuras notikumus izdzīvo arī Sandra Buloka, Dons Čīdls, Terenss Hovards, Mets Dilons un Raiens Filips. Un tam visam pa vidu – lomas teātrī.

Uz skatuves dēļiem Brendans Freizers debitēja Vestendā 2001. gadā, kad Tenesija Viljamsa lugas Kaķis uz nokaitēta skārda jumta iestudējumā atveidoja Briku. Skaļie aplausi sildīja sirdi. Diemžēl 2010. gadā, kad Brodvejā izrādīja iepriekš Londonā iestudēto un pilnībā izpārdoto Ellingu, par tādu sajūsmu aktieris varēja vien sapņot. Freizers atveidoja titullomu, izrādi nospēlēja tikai deviņas reizes, un to noņēma no repertuāra..

Statusa maiņa

Atrazdamies slavas virsotnē, Brendans Freizers piedalījās gan TV šovos, gan kļuva par pirmo Amerikā dzimušo kanādieti, kuram veltīta zvaigzne Kanādas Slavas alejā. Ironiski, bet vēl pavisam nesen zvaigznes, kas godinātu Freizera ieguldījumu amerikāņu kino, Holivudas Slavas alejā nebija.

Viņš vēl iejutās Žila Verna aprakstītajos piedzīvojumos filmā Ceļojums uz Zemes centru (2008), kas skatītājiem piedāvāja arī 3D izklaidi, taču tad pamazām sāka no lielā ekrāna attālināties. Reiz Freizers kādā intervijā atzina: “Tu piedalies filmā, un Holivuda kādu brīdi tevi mīl. Tevi mīl, tevi mīl, tevi mīl, līdz... iemīl kādu citu.”

Freizers arvien biežāk sāka raudzīties TV projektu virzienā, kuros tika nospēlējis interesantas lomas –  Mīlas dēkā (2014–2019), trillerī Kondors (2018), Uzticībā (2018), kas attēlo Getiju ģimenes drāmu un kuras producents bija Denijs Boils, kā arī supervaroņu piedzīvojumu sērijā Titāni (2018). Viņu atsāka aicināt uz intervijām, taču Freizers jau bija piemirsis, kā jāuzvedas, ja   atrodies uzmanības centrā. Tomēr žurnālisti viņa vārdu pieminēja arvien biežāk un rakstīja, ka “mēs esam aculiecinieki “brenesansei””, savukārt Stīvena Soderberga komanda atklāja, ka Brendans piedalīsies filmā Nekādu strauju kustību. Izskanēja arī ziņa, ka Freizers atveidošot galveno lomu Darena Aronovska drāmā Valis (2022).

Milzīgos polsteros un grimā

Kad Freizers saprata, ka vēlas atgriezties kino, pasaules pulsu piebremzēja pandēmija. Viņš zaudēja vairākus tuvus cilvēkus – arī māti – un mēnešiem ilgi gaidīja apstiprinājumu, vai viņam vispār būs darbs. Un varēja atviegloti nopūsties, kad 2021. gada janvārī tika izziņots, ka Brendans spēlēs galveno lomu Darena Aronovska drāmā Valis. Īsi pirms filmēšanās sākuma Freizers saslima ar kovidu. Būdams pārliecināts, ka loma viņam aizies gar degunu, viņš savā prātā pārlicis, kas vēl varētu noiet greizi, taču, par laimi, neviena no pesimistiskajām prognozēm nepiepildījās.

Vaļa uzņemšanas grupa daudz laika pavadīja mēģinājumos. Galvenās lomas atveidotāju ietērpa milzīgā polsteru un grima kalnā, zem kura bija paslēpta dzesēšanas sistēma, lai Freizers nepārkarstu. Viņam vajadzēja pārtapt par Čārliju, kurš sver 600 mārciņas (272 kg), tāpēc ik dienu sešas stundas nācās ļauties grima meistaru rokām.

Čārlijs ir angļu literatūras pasniedzējs, kurš strādā tiešsaistē, taču ar izslēgtu datora kameru. Saviem spēkiem viņš vairs nespēj pamest dzīvokli, tāpat kā, piemēram, pacelt no grīdas kādu nelielu priekšmetu. Pēc mīļotā cilvēka nāves viņš bija pieņēmis lēmumu pārēsties līdz nāvei un acīmredzami tuvojās mērķim. Katru dienu Čārliju apciemo viņa vienīgais draugs Līza, kura pēc profesijas ir medmāsa un spēj arī objektīvi novērtēt viņa veselības stāvokli, taču tad pienāk diena, kad visa Čārlija dzīve sagriežas kājām gaisā – pie durvīm pieklauvē kādas sektas sludinātājs un Ellija, Čārlija meita, kuru viņš nav redzējis astoņus gadus. Saprotot, ka laiks iztek, viņš vēlas izveidot attiecības ar meitu, taču spurainā tīne nespēj panākties tēvam pretī.

Semjuela D. Hantera lugas ekranizācijas pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, un to pavadīja sešas minūtes ilgas stāvovācijas. Brendans Freizers nespēja apturēt aizkustinājuma asaras. Tagad viņš ar pateicību uzklausa ikkatru komplimentu un pamazām novērtē savu vietu Holivudas vēsturē. Proti, ne viens vien fans – un pret tiem Freizers vienmēr ir laipns – atklājis, ka, skatoties filmas ar viņa piedalīšanos, pagājusi viņa bērnība, bet, kad aktieris no ekrāna nozudis, radies ne ar ko neaizvietojams tukšums.

Šajos tukšuma gados bēdu rieva ieviesusies arī Brendana Freizera garderobē, jo nav jau bijis iemesla sapucēties. Tāpēc, uzzinājis, ka kopā ar Vali nāksies doties uz festivāliem, aktieris devies šopingā – atgriešanās prožektoru gaismā lika parūpēties arī par “iesaiņojumu”. Tas nebija pārsteigums, drīzāk realitātes apjausma, ka veikalnieki vairs nezināja viņa izmērus (agrāk tos zināt bija pašsaprotami). Ārējā čaula gan šobrīd nav tik svarīga kā spirdzinošais emociju lietus.

Čārlijs ir Brendana Freizera galvenā loma pēc gariem tukšuma gadiem, taču, kā uzsver Darens Aronovskis, galveno lomu atveidotājs vienmēr būs galveno lomu atveidotājs. Runājot par viņa karjeras kontekstu, režisors uzsver: “Ir kāds brīnums, kas šādos aktieros nepazūd. It īpaši, ja nav bijusi iespēja to spodrināt.”

Interesanti, ka tieši Aronovska filmā Cīkstonis (2008) savulaik atgriezās kāds cits skatītāju elks – 80. un 90. gadu zvaigzne Mikijs Rurks, kura vārds pēdējās desmitgadēs gan biežāk saistīts ar virkni neveiksmīgu plastisko operāciju un gaitām boksa ringā. Taču aktiera atgriešanās bija tik spoža, ka par lomu Cīkstonī Rurks saņēma Zelta globusu un pirmo reizi savā karjerā bija nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars. Arī Freizers pirmo reizi bija nominēts visiekārotākajai kinobalvai un to arī saņēma, kā arī bija izvirzīts Holivudas Ārzemju preses asociācijas apbalvojumam Zelta globuss, kuru gan ignorēja, un tam ir savi iemesli.

Sarežģītā atzīšanās

2003. gada vasarā Holivudas Ārzemju preses asociācija viesnīcā Beverley Hills Hotel rīkoja pasākumu, uz kuru bija aicināts arī Brendans Freizers. Pēkšņi viņš uz savas sēžamvietas sajutis asociācijas prezidenta Filipa Bērka roku. Ar glāstošām kustībām tā ieslīdējusi viņa kājstarpē... Upuris kritis panikā un izmantojis pirmo iespēju, lai izrautos no Bērka tvēriena, novaldījis asaras un meties mājup. Ceļā stāvošo policistu Brendans neesot spējis uzrunāt, taču mājās visu izstāstījis sievai.

Filips Bērks uzsver: “Freizera kunga versija ir absolūts izdomājums.” Tomēr Freizers gribēja panākt taisnīgumu. Viņš lūdza, lai Holivudas Ārzemju preses asociācija atvainojas, taču saņēma standarta vēstuli no sērijas – “nezināja, ka ar savu rīcību nodara pāri, tāpēc atvainojas”. Saskaņā ar  Freizera teikto, asociācija vairs nepieļaušot, ka viņi ar Bērku atrodas vienā telpā. Taču sausais atlikums ir tāds, ka pēc notikušā aktieris iegrima depresijā, turklāt viņš domā, ka Zelta globusu dalītāju ietekme uz Holivudu ir tik liela, ka, visticamāk, pieticis ar vienu Bērka zvanu, lai pēc šī notikuma Freizera karjera apsīktu.

Freizers uzsver, ka apbrīno Rouzu Makgovenu, Ešliju Džadu, Miru Sorvino un citas aktrises par drosmi atklāt sabiedrībai to, ko viņam pašam ilgus gadus atklāt nepietika drosmes. Nebija brīnums, ka Zaha Barona veidotā intervija ar Freizeru GQ 2018. gada marta izdevumā kļuva par vienu no vislasītākajām žurnāla vēsturē. Ar Freizeru sazinājās pat cilvēki, par kuriem viņš neko nebija dzirdējis gadus trīsdesmit, un kādudien viņš uzzināja, ka kļuvis par Twitter varoni. “Velns, ko gan es esmu sastrādājis,” viņš nodomājis, taču komentāros bijusi jaušama teju taustāma mīlestība pret aktieri, kurš skatītājiem bijis tik tuvs. Protams, atzīšanās par Bērka nepiedienīgo uzmākšanos izraisījusi sarežģītu emociju virpuļus, taču tas bijis “atbrīvojoši, tika noņemts smagums”.

Kad šogad Brendanu Freizeru nominēja Zelta globusam, viņš zināja, ka balvu pasniegšanas ceremoniju neapmeklēs, jo “mana māte neizaudzināja liekuli”. Atvainošanos viņš nav saņēmis, turklāt Bērks joprojām ir asociācijas biedrs. 2021. gadā viņš gan bija spiests atstāt prezidenta amatu, jo atklājās, ka asociācijas rindās nav melnādainu biedru un esošie biedri ne reizi vien nonākuši konfliktsituācijās, kas nav savienojamas ar ētiku, kā arī pieņēmuši finansiāli ietekmētus lēmumus. Kad ne viena vien Holivudas kinostudija un aģentūra paziņoja, ka ar Holivudas Ārzemju preses asociāciju vairs nesadarbosies, Bērks krita un tika veiktas izmaiņas statūtos. Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka Brendans Freizers zina, ka nav vienīgais upuris, tomēr pārējiem pagaidām pietrūkst drosmes to atzīt. 

Privātie pārdzīvojumi

Ar aktrisi Aftonu Smitu Brendans iepazinās drīz pēc tam, kad pārcēlās uz Losandželosu, un tas notika Vinonas Raideres barbekjū ballītē par godu 4. jūlijam. Pēc sešu gadu ilgas draudzēšanās pāris 1998. gada 27. septembrī apprecējās, kāzas svinēja Losandželosas viesnīcas Bel Air Hotel dārzā. Viņiem piedzima trīs dēli – Grifins Artūrs (2002), Holdens Flečers (2004) un Lēlands Frēnsiss (2006) –, diemžēl vecākajam ir autiskā spektra traucējumi.

Freizera privātā dzīve nerisinājās kā pasakā – “ilgi un laimīgi”. Pēc tam, kad viņš 2007. gadā pārdeva Beverlihilsas māju, atklātībā nonāca ziņa, ka aktieris šķiras. Tiesas lēmums bija bargs: desmit gadus vai līdz brīdim, kad Smita apprecēsies otrreiz, viņam bijušajai sievai jāmaksā ikmēneša alimenti 50 tūkstošu dolāru apmērā plus vēl 25 tūkstoši bērniem, kas nozīmē 900 tūkstošus gadā. Jau 2011. gadā Freizers lūdza tiesu Smitai izmaksājamos alimentus samazināt, taču Smita apsūdzēja bijušo vīru patieso finanšu slēpšanā, un lēmums bija aktierim nelabvēlīgs.

Freizers pārcēlās uz Ņujorku un tagad dzīvo stundas braucienā uz ziemeļiem no Manhetenas. Īpašumā, uz kuru ved putekļains ceļš, atrodas ūdensrozēm klāts dīķis un ne pārāk glīta māja, no kuras logiem un terases paveras fantastisks skats uz mežu. Kādulaik Brendanam bija arī zirgs, ko īpaši iemīļojis bija Grifins. Dēli dzīvo pie mātes Grīnvičā, Konektikutas pavalstī, taču viņi daudz laika pavada arī pie tēva, kurš beidzot ir nostājies uz kājām arī burtiskā nozīmē.

Brendana Freizera pirmā kinoloma bija jūrnieks filmā Muļķīgās derības, kuras zvaigzne bija Rivers Fēnikss. Atbilstoši scenārijam Brendans izvillojās un saņēma 50 dolārus, jo nevajadzēja algot kaskadieri, taču lielais zilums liecināja par nopietna spēka pielietošanu. Taču ar attieksmi – “Ir labi! Es varu to izturēt! Es varu to atkārtot” – viņš turpinājis darbu. 191 centimetru garais vīrs pats visus trikus izpildījis daudzās filmās. Trešās Mūmijas filmēšanas laikā viņš viss bija noteipots un aplikts ar ledu, viņa ķermenis uzskatāmi protestēja.

Kā jau minēts, ārstējot gūtās traumas, pagāja septiņi gadi, un Brendans Freizers ironizē, ka tāda bijusi alga par viņa darbu Holivudā. Kā zirgs Dzīvnieku fermā, kurš rukājis melnās miesās, līdz sapratis, ka, tā turpinot, ņems galu. Protams, saskaņā ar Mērfija likumu veselības ķibeles sakrita ar laiku, kad Freizers bija depresijā, šķīra laulību un bija palicis bez darba.

Gaidot zeltu

Darens Aronovskis uzskata, ka nebūtu godīgi domāt, ka šobrīd ir Brendana Freizera karjeras labākie gadi. Jā, viņš no “bronzas karjeras pacēlies uz sudrabu, taču priekšā gaida zelts”. Jau pērn, augustā, kļuva zināms, ka Freizers piedalīsies paša Mārtina Skorsēzes filmā Ziedu mēness slepkavas, kas tiek veidota pēc Deivida Grenna bestsellera motīviem un kuras darbība risinās 1920. gadu Oklahomā. Lomas šajā filmā atveidos arī Leonardo Di Kaprio, Roberts De Niro un Džese Plemonss. Pirmizrādi gaida arī Maksa Barbakovska komēdija Brāļi. Viens no šīs filmas scenāristiem ir Ītens Koens, bet titulvaroņus atveido Džošs Brolins un Pīters Dinkleidžs.

Freizers uzsver, ka, filmējoties Valī, viņš pirmoreiz strādājis pēc tādiem noteikumiem, kuri ir pieņemami arī pašam aktierim. “Iespējams, viņš ir visvaronīgākais no visiem varoņiem, ko esmu spēlējis,” viņš saka par Čārliju, un kino industrija beidzot pret aktieri izturas ar cieņu. Pats Freizers vēlas, lai viņu atceras pēc profesionālajiem sasniegumiem, nevis tāpēc, ka viņš reiz bijis blokbāsteru zvaigzne, kas pazudis, bet nu atkal ir atgriezies.

Interesanti

* Brendans Freizers ir lepns par Čārlija lomu un apzinās, ka tā paliks vēsturē arī tad, kad viņa paša vairs nebūs. Kas notiks ar pašu aktieri, to rādīs laiks.
* Viņa mīļāko filmu vidū ir Bembijs, Zvaigžņu karu sāga, Džeisons un argonauti, jo īpaši izceļot Reja Harihauzena veikumu, Platons, Barijs Lindons, Drošsirdis, Indiana Džonsa sērija, Labais Vils Hantings un Gardēdis.
* Hobiji – fotografēšana, šaušana ar loku.
* Kopš 2018. gada Freizers ir slavenību tiesnesis ikgadējā Dejo ar zvaigzni Grīnvičas labdarības pasākumā, kura ienākumi tiek novirzīti Fērfīldas pilsētas ģimenēm, kurās ir invalīdi.
* Aktieris vēl joprojām nav ticis vaļā no pārliecības, ka ir lielā ekrāna viltvārdis.