Pat diennakti pēc lietošanas nodod acu zīlītes. Kas vēl norāda, ka pusaudzis lieto apreibinošas vielas?
Kā vecākiem pamanīt, ka bērns, iespējams, nokļuvis uz bīstamās atkarību takas, skaidro ģimenes ārste, narkoloģe Laila Atiķe.
Narkotiku reibumu iedala divās grupās: aktivizējošs un bremzējošs. Ja iedarbība ir aktivizējoša, pusaudzis kļūst hiperaktīvs, daudz kustas un aktīvi darbojas, pēc tam seko izsīkums un gulēšana veselu diennakti vai pat divas. Ja iedarbība ir bremzējoša, pusaudzis kļūst mierīgs, apātisks un negrib pilnīgi neko.
Aktivizējošu reakciju parasti izraisa amfetamīni, savukārt nomierinošu – marihuāna, ko tautā sauc par zālīti. Bet marihuāna ir viltīga, jo var izraisīt arī nopietnas psihozes, ja tai ir piejauktas arī citas vielas, nereti krietni jaudīgākas par zālīti.
Tāpēc no marihuānas pīpēšanas var būt ļoti slikti, stipras galvassāpes, pārspīlēta aktivitāte, piemēram, pusaudzis kāpj pa trepēm, bet izskatās, it kā kāptu pāri barjerām. Pievērs uzmanību aromātiem, jo gan pēc marihuānas smēķēšanas, gan pēc alkohola un nikotīna izgarojumiem specifiski ož mati un drēbes; tā ir nepatīkami salkana veca brūža smaka.
Pat diennakti pēc apreibinošu vielu lietošanas pusaudzi nodod acu zīlītes, kas ir izteikti šauras vai platas, turklāt šajā gadījumā, mainoties gaismai, zīlītes nemainās. Ja pusaudzis apreibinošas vielas lieto ilgstoši, sākas melošana, no mājām pazūd nauda un dažādi priekšmeti, viņš izdomā muļķīgas atrunas, kavē skolu, bieži dzer enerģijas dzērienus.
Vēl viena raksturīga norāde, ka pusaudzis, iespējams, lietojis kādu apreibinošu vielu, ir aizbildināšanās ar palikšanu pa nakti pie draugiem vai draudzenēm, turklāt vecākiem nav iespējams pārliecināties, ko bērns tur dara.
