Dziedošais astrologs Andris Skuja dzimis bez retrogrādiem un mācījies no dzīves

“Lai kaut kas notiktu, par to jādomā. Dažkārt cilvēks apgalvo, ka vēlas mīlestību, attiecības, bet realitātē prioritāšu sarakstā aina ir pavisam cita. Būtu ļoti jāpiedomā, jāieskatās sevī, pirms kaut ko skaļi vēlamies,” uzskata Andris Skuja, kas dodas uz priekšu ar ieinteresētu skatienu. Neveiksmes viņš sauc par pieredzi un ar prieku papildina savu zināšanu banku, jo, “kad esi ticis ar sevi skaidrībā, dzīve ir daudz mierīgāka”.

Dzimis bez retrogrādiem un mācījies no dzīves

Mājaslapā www.andrisskuja.lv ir vairākas sadaļas, un man par prieku pirmā joprojām ir mūzika. Tai blakus astroloģija, hirudoterapija. Vai secība sakrīt ar reālajām prioritātēm šajā brīdī?

Divus gadus saprotamu iemeslu dēļ mūzika bija pēdējā vietā, ja runā par aktivitātēm, nevis emocionālo dzīvi. Viss taču balstās sajūtās, un sevi tomēr pieskaitu mūziķiem. Mūzikai arī atdots visvairāk laika, nu jau drīz būs četrdesmit piecu gadu skatuves jubileja. Piederu paaudzei, kas muzicēt sāka kāzās, ballītēs, mans pirmais instruments bija basģitāra, ko sāku spēlēt piecpadsmit gadu vecumā – ar kursabiedriem Kultūras darbinieku tehnikumā mums bija savs ansamblis. Mēģinājumi notika vai nu Lēdurgā, vai Ērgļos, izturējām tarifikācijas skati, lai varam uzstāties ballēs kultūras namos. Ne tā, kā tagad, kad pirmā lielā uzstāšanās uzreiz ir Eirovīzijas dziesmu konkursa atlasē.

Esi ieskatījies savā astroloģiskajā kartē – vai mūzikā ar tevi viss noticis tā, kā zvaigznēs ierakstīts?

Horoskops ir kā magnēts. Katram cilvēkam ir dots potenciāls, ko nosaka planētu stāvoklis pret viņa dzimšanas vietu. Ja tas ir pozitīvs, iespējams iegūt enerģiju un lādiņu, kuru iemantojam ar pirmo elpas vilcienu piedzimšanas brīdī un nesīsim visu dzīvi. Esmu ievērojis, ka grūti izvairīties no tā, kas tev paredzēts, vienīgā atšķirība – cik ilgi cilvēks kādā konkrētā tēmā jeb jomā būs aktīvs. Un, ja esi aplaimots ar kādām dotībām un spējām, dzīve šo jomu agri vai vēlu piespēlēs. Būs iespēja gūt panākumus, turklāt ne velti saka – ja esi talantīgs, tad visur; kam tik ķeras klāt, viss sanāk. Ir arī pretēji cilvēki – lai ko sāktu, viss pajūk.

Man paveicies, ka esmu dzimis bez retrogrādiem, ir daudz pozitīvu iespēju. Par darba spējām daudz ko vēsta Saule un Marss, aktivitātes un vitalitātes simboli, kas man ir 120 grādu. Šāds cilvēks apveltīts ar labu izjūtu, cik tālu drīkst iet savās aktivitātēs. Ir spējas un dotības, bet es nedaru nekādas lielas aplamības, ko apzīmē ar izteicienu “šaut sev kājā”. Fiziskais, garīgais, enerģētiskais – viss tiek iedots dzimšanas brīdī, ne velti dzimstam konkrētā laikā un konkrētā vietā.

Kur dzimis Andris Skuja?

Rīgas pilsētā, Stradiņu slimnīcā, agrīno bērnību aizvadīju Torņakalnā. Kad mana mamma Ieva satika manu tēti Edgaru, viņa mācījās Rīgas 1. vidusskolā. Pēc iepazīšanās gribēja pamest mācības, tik liela bija šī mīlestība. Tēvs visu mūžu bija saistīts ar celtniecību, praktiskām lietām, strādāja par inženieri celtniecības pārvaldē. Kad mamma tomēr pabeidza vidusskolu, piedzimu es, vēlāk viņa strādāja dažādus praktiskus darbus. Esmu vecākiem vienīgais bērns, viņi izšķīrās, uzaugu lielākoties pie vecvecākiem Dzirnavu ielā. Visa mana apzinātā dzīve aizritēja Rīgas centrā, sevišķi, kad iestājos tehnikumā. Tolaik bija stipri modīgi spēlēt ģitāru. Pie mums notika augsta līmeņa balles, kurās spēlēja labi mūziķi. Pirms tam mācījos Rīgas 3. internātskolā ar mūzikas novirzienu, apguvu klavieres, akordeonu, klarneti, bija obligātais pūtēju orķestris. Tehnikumā izmēģināju trompeti, ķēros pie basģitāras, katru nedēļas nogali kaut kur uzstājos.

Un naudas bija vairāk nekā vecmāmiņai…

Skaidrs, ka gribējās stilīgākas drēbes, bija jāpērk instrumenti. Protams, mums ģimenē bija nostādīts, ka jāmācās, jāstrādā un pašam par sevi jāgādā. Vectēvs nomira, kad man bija astoņi gadi. Pēc viņa nāves vecāmamma smagi saslima ar sirdi, un manā atbildībā palika viss mājas solis, iepirkšanās, mazgāšana, plus vēl skola. Baiļojoties, ka varu nonākt bērnunamā, vecāmamma atteicās no slimnīcas, palika mājās. Jau no agrām dienām bija jākļūst lielam.

Nesanāca paslēpes paspēlēt un ar kaķeni pašaudīties pagalmā?

Tik traki jau arī nebija. Bet manā dzīvē bija šāda sadaļa, kas vienaudžiem bija grūti izprotama. Es to uztveru kā audzināšanu patstāvībai, labi sapratu, ka neviens nenāks palīgā, jātiek pašam galā. Tolaik bijām pārvākušies uz Āgenskalna priedēm, līdz internātskolai bija gabaliņš, ko iet. Par laimi, man bija laba apkārtējā vide – stāvu augstāk dzīvoja Daumants Gailis, kordiriģents. Viņa dēls Aivars man bija labākais draugs, uzaugām burtiski kopā, viņš nāca pie manis, es ciemojos pie Gaiļiem. Kad sēdēju mājās un mācījos klavieres, gadījās arī šķību noti uzsist, tad Daumants, manas kļūdas dzirdot, esot kļuvis nedaudz nervozs.  

Cits varbūt būtu nogājis no ceļa, atradis draugus no ielas…

Ar laiku vecāmamma atkopās, man vairs nebija mājas rūpju. Kaut kādas bandiņas klīda arī mūsu rajonā. No skolas kājām nākot, pāris reižu iznāca neliela saķeršanās, bet tā bija realitāte, ar ko jārēķinās. Arī pagalmā bija krievu un latviešu puikas. Sapratām, ka krievi ciena tikai spēku, un bija jāiemācās par sevi pastāvēt. Pēc tam armijā bija vieglāk izdzīvot.

Mācījies nevis no grāmatām, bet no dzīves.

Uztvēru visu pozitīvi, jo guvu neaizstājamu pieredzi. Vecāmamma – ulmaņlaiku skolotāja Helēna Kraule – Raiņa dzimtenē Jasmuižā strādāja par skolas pārzini. Vectēvs bija ceļu meistars, kā jau visi tolaik, labi zināja svešvalodas. Par vācu valodas zināšanām un ieņemamo amatu viņu izsūtīja, vecaimammai izdevās izglābties, bet viņai vairs neļāva strādāt skolā, palika visādi melnie darbi – apkopēja, profilaktiskā dezinfekcija un tā tālāk. Kā inteliģences pārstāvji vecvecāki uzskatīja, ka bērnam muzikālā izglītība ir obligāta. Skaidrs, ka mūzika paplašina redzesloku, jebkurā profesijā ļauj būt emocionālākam.

Pusaudžu gados pārāk liela emocionalitāte var nodarīt arī ļaunumu, sevišķi, kad pēc skaļa priekšnesuma deju vakarā jūtas sit augstu vilni. Tad daži to cenšas slāpēt ar alkoholu…

Tie bija padomju laiki, kad dzērienus nesa klāt un muzikantiem jāiedzer bija obligāti. Šāda pieredze man sākās ļoti agri, bet, par laimi, mani ansambļa biedri nebija tendēti uz šo lietu. Mūsu pasēdēšanas drīzāk bija bohēmiskas, runājāmies par ierakstiem, iemīļotajām grupām, atraisījāmies, nevis piedzērāmies. Tomēr iedzeršana tolaik bija ikdiena, tā notika it visur. Dažs labs, protams, noslīka šajā purvā. Man, varētu teikt, paveicās, jo, neliegšos, ir bijis viss un gājis visādi.

Ja plīst, tad plīst vājā vieta

Tu jau sen interesējies par astroloģiju? Nu jau labu laiku tā kļuvusi par modes lietu.

Tā bija nejaušība. Izlasīju te vienu, te otru rakstu, sāku domāt par likumsakarībām, meklēju atbildes. Man ir tāda īpatnība – ļoti patīk mācīties, apgūt kaut ko jaunu, iedziļināties. Esmu mācījies tiešām daudz un dažādās jomās, saprotu tēmu tikai tad, kad līdz ausīm esmu tajā iekšā. Pie astroloģijas ķēros laikam 2001. gadā, un man patīk uzkrāt zinātnisko bāzi, izpētīt, vai tas ir vai nav mans. Veidoju pieredzi, instrumentu, lai saprastu, ko ar to visu iesākt. Tos deviņus gadus, kamēr studēju astroloģiju, centos arī nepazust no mūzikas, varbūt nebiju tik skaļš kā iepriekš. Tas, manuprāt, ir normāli – ja mūziķis visu laiku cenšas pievērst sev uzmanību, publikai vari apnikt, un pēc tam grūti sevi apliecināt ar kaut ko jaunu. Jāmāk būt savā laikā un savā vietā, saglabāt interesi par to, ko dari.

Kurā brīdī sajuti, ka jau vari konsultēt kā astrologs?

Kad biju mācījies gadus četrus. Bija interesanti pieņemt pirmo klientu. Protams, toreiz uztraucos. Skaidrs, ka sievietes nāk pie astrologa biežāk nekā vīrieši, taču manā gadījumā ir arī viņi – risina praktiskus jautājums, piemēram, vai un kad pārdot firmu, zemi. Ir cilvēki, kas nāk ar medicīniska rakstura problēmām; arī šī tēma man tuva.

Reizēm klients jūtas tik slikti, ka rītos nevar no gultas piecelties, ārsti rausta plecus, izraksta medikamentus. Kad viss izmēģināts līdz pat hormonālajiem preparātiem, cilvēks beidzot šādi cenšas saprast, kas ar viņu notiek. Taisām horoskopu, meklējam iemeslu. Katram kopš dzimšanas ir stiprās un vājās vietas. Ja plīst, tad plīst vājā vieta, un astroloģiskajā kartē to var konstatēt. Ir arī tādas tēmas, kas kļūst aktuālas noteiktā laikā, piemēram, traumatisms, kaulu lūzumi. Ja pasaku priekšā, cilvēks saprot, kurā brīdī un no kā uzmanīties.

Ja protam tulkot horoskopu, varam tur redzamo attiecināt uz ķermeni, saprast, kas un kādēļ veidojies. Piemēram, atnāca meitene, kurai problēmas ar menstruālo ciklu. Gribējusi kļūt slaidāka un skaistāka, pārspīlējusi ar badošanos, pēc tam neviens ārsts un zāles nespēja palīdzēt. Pēc dēļu kursa, pieliekot tās attiecīgiem punktiem, izdevās normalizēt hormonu darbību, un tādā veidā cikls dabiski atjaunojās. Pastrādājām, un tagad viņa ir vairāku bērnu mamma.

Dēles vairākumam saistās ar aizaugušu dīķi un dūņām. Man būtu bail tām ķerties klāt.

Ar tādām arī neko neizārstēsi. Medicīniskās un aptieku dēles tiek īpaši audzētas. Vienas ir aktīvākas, otras vairāk atdod hirudīnu, kas šķīdina trombus, atjauno asinsriti un ir atrodams tikai dēlēs. Ja orgāns pabarots ar asinīm, izvadīti sārņi, tad tas nevar būt slims.

Tātad dēles darbojas trīs līmeņos. Pirmkārt, tās šķīdina asinis konkrētā orgānā, veicina kapilāru darbību, ļauj izvadīt sārņus. Otrkārt, hirudīns iedarbojas uz visu asinsriti. Trešais ir enerģētiskais līmenis – kad dēle piesūcas aktīvā punktā, tas līdzinās akupunktūras praksei. Tādējādi tiek dota komanda smadzenēm ārstēt šo orgānu vai orgānu grupu, un smadzenes atbild, aktivizējot orgāna darbību. Tas sasaucas ar ķīniešu medicīnas uzskatu, ka cilvēks ir enerģētiska būtne. Ja enerģētiskie kanāli ir kārtībā, esam harmoniski, viss mums notiek.

Vai arī kovida pandēmijā dēles būtu varējušas palīdzēt?

Nupat jau viss ir izpētīts un zināms. Tik daudz mirušo bija nepareizas ārstniecības dēļ. Tika uzskatīts, ka skābeklis nenonāk asinsritē, jo cilvēkam ir bojātas plaušas. Izrādījās, ka bojāti bija kapilāri, piedzīti ar mikrotrombiem, tādēļ alveola nespēja asinsritei nodot skābekli. Šādā situācijā dēles būtu labs profilaktiskais risinājums. Ja ir akūts kovids, dēles varētu pielikt plaušu, arī mugurkaula rajonā, citādi pietiek ar roku vai kāju, lai hirudīns nonāktu asinīs. Piemēram, varikozajām vēnām lieto krēmus ar superdārgo hirudīnu, bet var arī ārstēties ar dēlēm – tad iedarbība ir ilgstoša.

Uzdodiet pareizo jautājumu

Vai visas zināšanas esi apguvis pašmācības ceļā?

Joprojām apgūstu jaunas zināšanas medicīnas jomā, jo, kā jau teicu, man patīk mācīties. Esmu kā dzēšlapa, vienmēr gatavs uzsūkt jaunas zināšanas. To izmantoju jau jaunībā, piemēram, spēlējot ar korifejiem – Oļega Lundstrēma orķestra mūziķiem. Šajā ziņā man vienmēr ir paveicies gan profesionāli, gan dzīves izpratnes ziņā – ja tu ikdienā esi kopā ar izciliem cilvēkiem, to nespēj aizstāt neviena grāmata un iestāde. Nekautrējos, ka esmu iesācējs, uzdevu visādus jautājumus, arī muļķīgus.

Tāpat paveicās astroloģijā, jo mācījos Hamburgas astroloģijas akadēmijas filiālē Latvijā, izveidojās kontakts ar vietējiem un vācu speciālistiem, kam ir pasaules skanējuma vārds. Atkal staigāju nopakaļ un izprašņāju par visu, ko nezināju, nesapratu, nemācēju. Neviens neatstūma. Akadēmijā bija jāmācās arī medicīna, no terapijas līdz psihoterapijai, lai apgūtu, kā darbojas cilvēka organisms, bija jākārto ieskaites un eksāmeni. Paveicās, ka šīs tēmas bija obligātas, lekcijas lasīja izcili speciālisti.

Ar ko Hamburgas astroloģija atšķiras no pārējās – zvaigznes taču vienas un tās pašas?

Ilgus gadus šo skolu vadīja Udo Rūdolfs, kura vectēvs Ludvigs bija astrologs. Viņš cīnījās Pirmajā pasaules karā un, raugoties klasiskajā astroloģijas kartē, neredzēja likumsakarības, kāpēc iet bojā viņa biedri. Tad viņš cilvēka dzīves ainā sāka matemātiski izskaitļot trūkstošos faktorus, kuru klasiskajā variantā ir tikai desmit, bet Hamburgas astroloģijas skolā divdesmit divi.

Tad katrs no mums var uzzināt savu nāves stundu?

Nē, taču iespējamo kritisko periodu gan, kad nevajag provocēt bīstamus notikumus un bāzt degunu, kur nevajag. Man arī bija periods, kad dzīvoju strikti saskaņā ar astroloģijas kartē redzamo, taču tad nospriedu, ka tādējādi tiek atņemta brīvā griba. Tāpēc saviem klientiem stāstu par iespējamībām un vienlaikus piedāvāju variantus, ar kuriem nosacīto defektu var novērst vai pat pārvērst par efektu. Piemēram, zinām, ka trešdien desmitos līs lietus. Kādi ir varianti? Neiet ārā vai paņemt lietussargu. Var arī uzcelt nojumi, kur lietus laikā noslēpties. Var arī ēkai uzbūvēt notekas, zem tām palikt mucas, sakrāt lietusūdeni un aplaistīt savu rožu dārzu. Tik dažādi risinājumi vienam un tam pašam notikumam.

Esmu novērojusi, ka dažiem psihoterapeitu vai astrologu klientiem ar laiku rodas atkarība, zūd vēlme patstāvīgi pieņemt lēmumu, jo ir kāds, kas pasaka priekšā, kā labāk rīkoties.

Man ir klientu kategorija, kuri apzinās, kā sistēma strādā, un, risinot svarīgu jautājumu, atnāk pie manis, lai pārbaudītu savu variantu. Vai arī grasās veikt nopietnu operāciju, bet es saku, lai tagad to nedara, piedāvāju izskaitļot vēlamo datumu.

Daudzām sievietēm galvenais jautājums noteikti ir – kad es satikšu savu īsto vīrieti?

Ja ir šāda problēma, svarīgi noskaidrot, kāpēc tā radusies un kad, jo ir taču dažādi dzīves periodi. Varbūt arī kāda sieviete, parādoties partnerim, grib uzzināt par saderību.

Un astrologs pasaka – nē, šis puisis tev galīgi neder.

Nē, tā es nekad neesmu teicis, vienkārši pievēršu uzmanību tēmām, kādas ar šo partneri būs jāizdzīvo un kas no tā izriet. Varbūt arī tāpēc pie manis neskrien katru dienu konsultēties kā pie zīlnieces. Protams, atkarībā no dzimšanas brīža ir ieteicamie pretendenti, arī arodi, nodarbošanās, aizraušanās, bet ne jau konkrētas horoskopa zīmes. Dažreiz horoskopā var arī nolasīt, kas būtu jādara, lai veidotos veiksmīgas attiecības.

Astroloģijā ļoti svarīgi ir pareizi formulēt jautājumu. Atnāk politiķis un prasa – kā man ies politikā? Godīgi izpētu horoskopu šajā aspektā, viņam izstāstu – viss ir labi. Pienāk vēlēšanas, bet iznākums ir cits. Paskatos vēlreiz – politikā, kas ir sadarbība, attiecības partijā, viss ir kārtībā. Tad padomāju un saprotu, ka viņu jau neinteresē politika, bet vara. Paskatos šo jomu – jā, tur ir ziepes.

Ja cilvēki nemitīgi ieklausītos padomos, būtu apdomīgi un prātīgi, mums nebūtu rokenrola un daudz traku lietu, kas krāšņo dzīvi. Arī tavs draugs un kolēģis mūzikā Aldis Drēģeris droši vien nebūtu paveicis daudz no tā, par ko viņu joprojām atceramies. Tu dziedāji arī Alda piemiņas koncertā pērnruden…

Ja kaut kas notiek, tam ir iemesls; nejaušs nav nekas. Laužot sevi, ejot pret augstāko nodomu, cilvēks arī sastrādā visādas lietas. Aldis man zvanīja neilgi pirms savas aiziešanas. Biju Klidziņā, braucu uz kādu spēli, kad notika mūsu pēdējā telefona saruna. “Vai nevari man uztaisīt horoskopu?” viņš prasīja, kaut galīgi nebija uz astroloģiju tendēts cilvēks. Teica, ka nejūtoties labi, un es piekritu, aicināju atsūtīt precīzus datus. Pagāja dažas dienas, un viņa vairs nebija mūsu vidū.

Pie manis nāk arī cilvēki, kas grib precīzi virzīt savu bērnu nākotni; katram taču ir savas dotības un spējas. Nav jēgas mocīties, ja skaidrs, ka ārsts no viņa neiznāks. Starp citu, pirmo kursa darbu rakstīju par maestro Raimondu Paulu, izpētīju viņa horoskopu. Paldies, ka viņš atļāva man aiziet uz arhīvu un uzzināt precīzu dzimšanas laiku.

Tā kā liktenis mani allaž saved kopā ar interesantiem cilvēkiem, man piedāvāja pamācīties hirudoterapiju, un sāku pētīt, varbūt arī dēļu ārstniecībai ir kāds veiksmīgais laiks. Sāku domāt, kā to darbināt, un izpētīju, ka senie latvieši ir dzīvojuši pēc Mēness horoskopa. Tas attiecas arī uz veselību – ja no kaut kā gribi atbrīvoties, tas jādara vecā mēnesī, ja audzēt, tad jaunā. Arī zodiakā katra zīme atbild par kādu orgānu, piemēram, ja Mēness ir Auna zīmē, jutīga ir galva.

Tad atlika tikai tāds sīkums kā izstrādāt katrai slimībai formulu un ielikt to horoskopā, līdz ar to atradu veidu, kā pastiprināt hirudoterapijas iedarbību. Var atrast ideālo laiku, kad sākt kursu, pastiprinot iedarbību divpadsmitkārtīgi, un ir arī sliktie laiki. Aizvedu savu pētījumu uz Vāciju, kur to novērtēja kā gandrīz vai doktora darbu. Bija nepieciešami vēl konkrēti piemēri, dokumenti, ķēros pie tēmas par vīriešu neauglību un saviem klientiem izprasīju analīzes pirms un pēc dēļu terapijas.

Un kādi bija rezultāti?

Materiālus vācu divus gadus. Ja ārstu pirmā diagnoze bija neauglība, tad pēc dēļu kursa jau bija rakstīts – patoloģija. Skaidrs, ka vīrieša organismā pēc 25 gadu vecuma auglības rādītāji tikai krītas un nekādi neuzlabojas. Pēc dēļu terapijas dokumenti apliecināja uzlabošanos. Nāk pie manis arī tādi pāri, kam ir grūtības tikt pie bērna, un ir arī pozitīvi rezultāti pēc terapijas.

Dēles dzīvo akvārijā? Ar ūdensaugiem?

Nē, burkā. Upes gultnē dēle var ierakties dūņās un bez ēdiena nodzīvot gadus divus. Audzētavā tās vispirms baro, tad mēnesi vai divus badina, citādi būs miegainas un nekodīs. Krāna ūdens neder, vispār dēles ir kaprīzas, gadās, ka aiziet bojā.

Neturies ar zobiem un nagiem

Tad jau dārziņam un mājai laukos laika neatliek…

Es atpūšos, pārslēdzoties no viena darba uz citu. Uztaisu horoskopu, pastrādāju pie koncertprogrammas. Man ir gan valsts svētkiem, gan Sieviešu dienai domātas programmas, mani aicina arī Ziemassvētkos un Mātes dienā. Pērn izveidoju īpašu ielīgošanas repertuāru – esmu visam atvērts, ar prieku kaut ko jaunu sagatavoju, tādējādi atpūšoties. Pēdējos gados esmu dziedājis un albumos izdevis Gaita Lazdāna dziesmas. Ir bijis arī, ka ierakstu albumu, bet tas paliek uz plaukta un krāj putekļus, dziesmas pa radio neskan. Bet visam savs laiks, kā jau teicu, visam ir savi iemesli, un varbūt man tādējādi tiek dots laiks kaut kam citam. Tāpat kā braukšana ar divriteni – esi iemācījies braukt, gan jau parādīsies iespēja, un tu brauksi atkal. Manā gadījumā pats galvenais ir uzturēt formu.

Vai kāp uz trenažiera, varbūt apmeklē sporta zāli?

Nē, vienkārši dziedu. Uzstāties sanāk regulāri.

Daudziem varbūt Andris Skuja saistās ar pirmo lielo hitu Liec pie lūpām kausu, kas 1992. gadā pārskanēja visus tirgus laukumus, bet nu jau izdoti septiņi soloalbumi. Albumam Sapņi sekojuši Tavs ceļavējš, Krustceles, Rīga–Roma–Londona. Kā pašam ar ceļojumiem – ne tikai mūzikā vien?

Esmu izbraukājis visu pasauli, uzstājies un ceļojis kā tūrists. Esmu dažādās valstīs dziedājis tautiešiem, pabijis arī visā Eiropā un vēl šur tur. Tas ir labs veids, kā apjēgt, kas mēs esam un kur esam. Bieži noniecinām to, kas mums ir, bet es droši varu teikt, ka Latvija ir visskaistākā vieta uz zemes. Mums ir veselīga pārtika, droša vide, cilvēkiem ir laba gaume un stils, par skaisto Latvijas dabu nemaz nerunājot.

Brīžam šķiet, ka nepaceļam acis un neieraugām mūsu brīnišķīgās mazpilsētas – Siguldu, Smilteni, Raunu. Mūsu lielais pluss ir kultūras darbinieki, esam stipri intelekta ziņā, bet ļoti atkarīgi no ārzemniekiem un svešas ietekmes, ļoti pakļāvīgi. Dienvidnieku tautas paklausīsies, bet izdarīs pēc sava prāta, tikmēr mēs pasteigsimies un pieņemsim kaut kādas regulas lielvalstīm pa priekšu. 

Tev arī bija uzņēmējdarbības posms, kad vadīji viesnīcu, biji praktiķis, bet vai nav tā, ka tagad liela daļa latviešu par daudz aizrāvušies ar visādiem attālinātiem darbiem, kad nav jāatrota piedurknes, jāriskē?

Esot tāds uzņēmēja gēns, bet ar to apveltīti kādi trīs četri procenti, pārējiem šādas lietas labāk nedarīt. Viņi paņem kredītus, par kuriem norēķinās visu mūžu, un šādā gadījumā horoskops var parādīt, ka cilvēkam absolūti neveiksies metālapstrādē, bet labāk pievērsties lauksaimniecībai. Toreiz manas vainas neveiksmē ar viesnīcu nebija vispār, es to lieku savā pieredzes krājkasītē. Tad, deviņdesmitajos, biju salīdzinoši jauns, un nevienam nebija pieredzes, ka pēkšņi īpašumam var uzrasties kaut kādi īpašnieki ar saviem advokātiem un visu labi iesākto vienkārši atņemt. Tu jau pats jūti, kad kādā tēmā sākas sarežģījumi, tātad šis periods ir beidzies. Jo tu striktāk turies pie vecā ar zobiem un nagiem, cīnies līdz bezsamaņai, jo sastrādā sev lielākas problēmas.

Bija jāsāk no nulles, un mūzika bija labs tramplīns…

Jā, man viss pats no sevis iekrita rokās. Kādu dienu piezvanīja Viola Lāzo – dzirdējuši par ierakstu, pie kā strādā skaņu režisors Ungars Savickis, gribot paņemt Vecā ratiņa aptaujā. Tā nejauši mana balss sāka skanēt radio – nevienu nepazinu, nevienam nepielīdu. Sāka nākt piedāvājumi aizbraukt šur vai tur padziedāt. Kad sabruka bizness, pār mani nobira piedāvājumi ierakstīt albumu. Pat materiāla lāgā nebija, bet bija noteikts datums, līdz kuram jābūt gatavam, un ķēros tik klāt. Arī turpmāk uz visiem notikumiem dzīvē esmu raudzījies kā uz jaunu iespēju. Ikvienam varu ieteikt neapstāties, nemitīgi apgūt kaut ko jaunu. Gan jau man dzīve atkal kaut ko piespēlēs.