Pieaugums ir milzīgs! Prieks par kādu jaunu demogrāfijas tendenci
Lai arī kopumā dzimstība Latvijā samazinās, tomēr trešo, ceturto un piekto ģimeņu bērnu dzimstība pēdējā laikā ir pieaugusi. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija intervijā portālam Jauns.lv ieskicēja vairākas jomas, kurās vajadzētu aktīvi strādāt, lai veicinātu jaundzimušo skaita pieaugumu.
Kopumā viņa secināja, ka valsts īstenotā trešā bērna politika kopš 2011. gada ir bijusi veiksmīga.
Neskatoties uz to, ka pēdējos piecos gados (kopš 2017. gada) kopējā dzimstība Latvijā sarūk, desmit gadu griezumā trešo, ceturto un piekto ģimeņu bērnu dzimstība ir pieaugusi.
Pieaugums ir milzīgs
“Vēl 2011. gadā kā trešie, ceturtie un piektie bērni savām māmiņām dzima aptuveni 3200 bērni no visa jaundzimušo kopskaita gadā, bet šobrīd tie ir 4200 bērni,” Treija teica.
“Pieaugums ir milzīgs!” Tas ir palielinājums par aptuveni 30% tajā sadaļā, kur ir trešie, ceturtie un piektie bērni savām mammām.
Mazāk sieviešu, kas var dzemdēt
Kopējais dzimstības sarukums Latvijā ir saistīts ar vairākiem no šodienas neatkarīgiem apstākļiem. Pagājušā gadsimta 90. gados Latvijā dzimstība saruka vairākas reizes, izraisot milzīgu dzimstības bedri, kā rezultātā šobrīd ir 3 reizes mazāk sieviešu, kas var dzemdēt.
Situāciju pasliktināja lielās ekonomiskās krīzes laikā 2008.-2011. gadā emigrējušās ģimenes, kuru bērni neatgriezās, lai tagad šeit veidotu savas jaunās ģimenes, Treija skaidroja.
Ja vien ir iespēja, laiž pasaulē nākošo bērnu
No iepriekš minētajiem skaitļiem var secināt: ja vien cilvēkiem ir iespēja uzaudzināt vairākus bērnus (valsts un pašvaldības šobrīd aktīvi pilnveido pakalpojumu grozu, lai nodrošinātu šīs iespējas), iedzīvotāji grib laist pasaulē trešos, ceturtos un piektos bērnus.
“Tas ir svarīgs secinājums, kad diskutējam par to, vai valstij ir īpaši jāiespringst par ģimenes valsts politiku un vai vispār ir iespēja ar kaut kādiem valsts instrumentiem ietekmēt demogrāfisko situāciju? Ir! Viennozīmīgi ir!”
Nevajag piespiest tos, kas negrib dzemdēt
“Nevajag piespiest dzemdēt tos, kuri negrib dzemdēt! Galvenais ir jādod iespēja veidot ģimeni tiem, kas grib, bet šaubās, kuriem ir nedrošības sajūta, kuriem pietrūkst pilnā cikla atbalsta u.tml.”
Ja tas nostrādās, ja nedrošības sajūta tiks kliedēta, ja būs pārliecība, ka pilnā bērna audzināšanas ciklā (bērna dzimšana, bērnudārza gaitas, mācības skolā, ēdināšana izglītības iestādēs, interešu izglītība u.c.) varēs rēķināties ar stabilu valsts vai pašvaldības atbalstu, tad ģimenes būs drošākas radīt vairākus bērnus, Treija sacīja.
Ģimenēm ir vajadzīgs valsts radītais drošības spilvens, bet, protams, ne 100% apjomā. “Skaidrs, ka vecākiem arī jāuzņemas daļa no izdevumiem.”
Ja ir drošība, kāpēc nelaist pasaulē vēl vienu bērnu?
Drošības sajūta katram vecākam gan var būt individuāla. Ir faktori, kas nav atkarīgi no valsts. Piemēram, tas, cik pieejams ir tuvāko radinieku atbalsts, kāda ir vecāku emocionālā pieredze ar saviem vecākiem bērnībā, kāda ir pirmo bērnu dzimšanas pieredze. Bet viennozīmīgi ir drošības faktori, kuri ir pilnībā valsts vai pašvaldību atbildība - veselības aprūpes, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība un citi.
“No valsts puses šobrīd ir aktīvi jāpiedāvā “papildus burkāni” un jāstiprina vecākiem nepieciešamais drošības tīkls, lai viņi izšķirtos par nākamo bērnu. Ja ģimene ir spēcīga un stabila, kāpēc tad nelaist pasaulē vēl vienu bērnu?”
Lai ģimeni neveidotu tikai pusmūžā
Apvienības vadītāja uzskata, ka šobrīd īpaši jādomā par jaunajām ģimenēm, kuras tikko veidojas. “Jāmēģina radīt labvēlīgākus apstākļus, lai jaunieši ģimeņu veidošanu neatliktu uz pārāk vēlu laiku.
Mums ir jāuzmanās nelaist pāri 30 gadiem vidējo vecumu, kad pasaulē nāk pirmie bērni. Tur ir instrumenti, proti, jābūt stabilai sociālā atbalsta paketei, kamēr jaunieši studē. Ne jau speciāli jāstimulē dzimstība, bet, ja gadījumā grūtniecība gadās, lai jauniešiem nav domu par abortu.
Lai viņiem ir sajūta, ka tas ir izdarāms arī vecumā, kad nav pietiekamu sociālo garantiju vai jaunietis vēl studē.”
Kad lai vientuļā mamma atrod jaunu partneri?
Tāpat ļoti jādomā par vientuļajiem vecākiem un viņu iespējām veidot jaunas ģimenes. “Šis lielā mērā ir vientuļo māšu stāsts.
Viņas pavelk, mūsu sievietes visu pavelk, bet pienākumu slogs rada laika resursa trūkumu, un tas ir galvenais kavēklis, lai sievietei būtu iespēja atrast kaut kur citu partneri, izveidot foršas attiecības un nodibināt jaunu ģimeni. Par vientuļajiem vecākiem un atbalstu viņiem ir jādomā daudz.”
Kāpēc tikai viens bērns?
Vēl Treija norādīja, ka ir jāanalizē faktori, kas tieši Latvijā stabilām ģimenēm liek pieņemt lēmumus, ka pietiks tikai ar vienu bērnu.
Iespējams, tas ir informācijas trūkums vai greizas un selektīvas informācijas patēriņš. “Mēs ļoti daudz sniedzam informāciju daudzbērnu ģimenēm, bet varbūt šī informācija būtu jāsniedz tieši tām ģimenēm, kurās ir viens vai divi bērni, lai tās uzķeras uz āķa [un parūpējas par ģimenes pieaugumu].”
Jo spēcīgāki būs tēvi, jo kuplākas būs ģimenes
Fundamentāls aspekts ir tēva loma ģimenē. “Jo spēcīgāki būs vīrieši tēva lomas īstenošanā ģimenēs, jo lielāka iespēja, ka ģimenes būs kuplākas un stabilākas.
Jo vairāk tēvi iesaistīsies, jo vairāk sievietes spēs pašrealizēties karjerā un citviet un nebūs sevi tik ļoti izsmēlušas, jo pielaidīgākas viņas būs laist pasaulē nākamos bērnus. Jo mazāk tēvi iesaistīsies, jo vairāk sievietes jutīs, ka visi ģimenes pienākumi ir tikai uz viņu pleciem, jo, protams, viņas būs rezervētākas [par ģimenes pieaugumu].
Vīriešu, zēnu audzināšana, tēvu lomas stiprināšana būtu viens no galvenajiem valsts ģimeņu politikas, demogrāfijas politikas mērķiem. Šai tēmai būtu jābūt valsts izglītības saturā, turklāt ar uzdevumu pilnveidot katra skolēna zināšanas, izpratni un atbildības sajūtu būt adekvātam partnerim attiecībās un pilnvērtīgam vecākam saviem bērniem.”
1.maiju vēlas noteikt kā Daudzbērnu ģimeņu dienu
Apvienības aktīvistu sapnis ir panākt, lai 1.maiju Latvijā noteiktu kā Daudzbērnu ģimeņu svētku dienu. Šī ideja radās pērn, un tika īstenoti pirmie aizmetņi. Arī šogad iecerēts vērienīgs pasākums daudzbērnu ģimenēm.
“Es ceru, ka mums izdosies šo tradīciju attīstīt tik ļoti, ka arī likumu veidotāji ar laiku ieliks šo dienu atceres un svētku dienu sarakstā. Tad mēs pavisam pilnvērtīgi varēsim svinēt un sveikt viens otru. Bet arī šogad mēs aicināsim vienam otru sveikt un sūtīsim visām lielākajām un kuplākajām ģimenēm sveicienus Daudzbērnu ģimeņu dienā.”
Jāpiebilst, ka 1.maija noteikšana par Daudzbērnu ģimeņu dienu neko īpašu no valsts neprasa. 1.maijs jau tāpat ir brīvdiena, jo tajā atzīmē Darba svētkus un Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, Treija atgādināja.
