Vaļasprieks un pat meditācija: grāmatvede Olga rada apbrīnojamas leļļu mājas ar visu iedzīvi

“Man vienmēr ir paticis kaut ko darīt ar rokām. Kad vēl mācījos skolā, man patika šūt, vēlāk iemācījos adīt. Leļļu mājas sākās pandēmijas laikā, jo bijām spiesti sēdēt mājās – kaut kur vajadzēja likt savu enerģiju. Tas viss kaut kā sākās pats no sevis,” “Kas Jauns Avīzei” teic Olga. Bērnībā viņai patika spēlēties ar lellēm, šuvusi tām kleitas, bet jau pieaugušā vecumā nonākusi līdz šādam vaļaspriekam.

Gluži kā darba terapija

Olga pēc specialitātes ir grāmatvede, šobrīd gan šajā jomā nestrādā. Pirmā mājiņa tapusi Jaungada noskaņās, no polimēra māliem izcepusi  arī maizi, veidoti augļi un dārzeņi, tortes un kūkas. Pēc tam to visu saimniece vēlējusies nolikt uz galda, un tapis arī tas un miniatūrs krēsliņš. Mājiņas ir elektrificētas – gaismai iekšienē ievietotas baterijas.

Olga uzskata, ka šīs mājiņas nav domātas bērnu rotaļām, bet gan skaistumam. Tapšanas laiks ir dažāds, vērtējot pēc katras sarežģītības pakāpes, viena nedēļas laikā, cita pat trīs mēnešos. Prasmes nāk darba gaitā, vēl zināšanas var smelties kādā specializētā amerikāņu interneta vietnē.

“Idejas rodas darba procesā un no dvēseles iekšējā stāvokļa, no miera un omulības. Kaut kā pašas pie manis atnāk.  Piemēram, tapa ziemas mājiņa, un tad vēlējos tai iekšienē izveidot daudz sīku detaļu. Ļoti vēlos izveidot konditoreju – ar bulciņām, tortēm, kafiju, tēju, svaigi ceptu maizīti un vēl daudz ko garšīgu. Šim darbam jāvelta ļoti liela uzmanība, taču man ļoti patīk. Brīdī, kad strādāju, nomierinos, tā ir arī sava veida darba terapija un meditācija,” teic Olga. Parasti savam hobijam viņa nododas vēlās vakara stundās, kad visi mājas darbi padarīti, tad varot mierā un klusumā spēlēties.

Sīkumi priekam

Daudz ko no saviem veidojumiem Olga atdāvinājusi draugiem un paziņām – dažādas miniatūras, piemēram, šokolādes, ābolus, citus augļus un dārzeņus, kas kuram paticis. Miniatūrās tapušas arī viskija un degvīna pudelītes, gan bez uzrakstiem, dažādi ēdieni, brilles un daudz kas cits.

“Ir interesanti pašai visus sīkumus izdomāt. Piemēram, kāda būs krāsu gamma, kaut gan tas lielā mērā atkarīgs no tā, ko veikalos var atrast. Varbūt slikti meklēju, bet līdz šim neesmu sastapusi nevienu citu, kurš nodarbojas ar leļļu miniatūrām. Latvija tomēr ir bagāta ar  cilvēkiem, kuri darbojas ar daiļamatniecību, rokdarbiem. Leļļu mājiņas gan neviens cits neceļ,” saka Olga.

Parketa grīda no saldējuma kociņiem

Kā materiāls izmantots kartons, finieris, koks. Ar katru materiālu ir citāda darbošanās un dažādi etapi, kurus nedrīkst izlaist. Līmēšanai izmanto karsto līmi. Piemēram, parketa grīda tapusi no saldējuma kociņiem, protams, apstrādātiem. Meistare izmanto pinceti, jo viss ir ļoti maza izmēra.

“Kamīns mājiņā ir līdzīgs, kāds atrodas mūsu dzīvoklī – prototips. Daudz izmantoju dažādus audumus, dāvanu papīru – tapetēm. Viena mājiņa bez mana darba izmaksā apmēram desmit eiro,” lēš meistare. Vīrs pat uz viņu dusmojoties un sakot – tu visus sīkumus vāc! Taču Olgai vajag visu, kas vien var  noderēt, un galu galā arī dzīvesbiedrs priecājas par sievas darinājumiem.

“Vasarās mēs dzīvojam vasarnīcā pie jūras, un es ļoti vēlos izveidot kaut ko no visa tā, ko krastā var atrast. Tur ir ļoti daudzi un dažādi materiāli, kurus jūra izmet. Vīrs atrod daudz dzintara, un es par to pat brīnos – viņam ļoti veicas. Dzintaru gan vēl neesmu izmantojusi savām leļļu mājiņām – varbūt jāpamēģina?” spriež Olga. “Allaž cenšos izdomāt kaut ko jaunu!”