Ļoti, ļoti sāpīga nianse ar skolēnu ēdināšanu; lūdz nodrošināt brīvpusdienas lielākam bērnu skaitam

Taujāta par lietām, kas Latvijas daudzbērnu ģimeņu atbalstā no valsts un pašvaldību puses būtu uzlabojamas, viņa pauda viedokli, ka kopumā valsts īstenotā trīs bērnu atbalsta politika pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi veiksmīga.

Svarīgi, lai esošais atbalsts netiktu samazināts

“Es domāju, ka šobrīd atbalsta pakete daudzbērnu ģimenēm ir diezgan plaša gan ar papildus pabalstiem, gan valsts vai pašvaldības apmaksātiem pakalpojumiem.

Ierobežota budžeta iespēju gadījumā, kāds tas ir tagad krīzes apstākļos, iespējams, nevajag īpaši palielināt atbalstu tieši daudzbērnu ģimenēm, bet drīzāk to koncentrēt visu bērnu un vientuļu senioru virzienā, tomēr būtu svarīgi, lai esošais atbalsts netiktu samazināts.

Katrai pašvaldībai gan individuāli jāvērtē, vai, piemēram, dzīves sadārdzināšanās dēļ daļai bērnu nav jāatsakās no sev iemīļotas interešu vai profesionālās izglītības apguves, kam ir bijis nepieciešams vecāku līdzfinansējums. Par šādām situācijām pašvaldībai, pirmkārt, ir apzināti jāvāc informācija un, šādus gadījumus konstatējot, jāpiedāvā risinājumi bērnu interesēs.

Vajadzētu izlīdzinātāku pašvaldību atbalstu

Ir valsts noteikts atbalsts, kas nostiprināts ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem un kuru obligātā kārtā jānodrošina valstij vai pašvaldībām, un tad ir katras pašvaldības un tajā ievēlēto politiķu brīva griba lemt par papildus atbalstiem, tai skaitā daudzbērnu ģimenēm. No apvienības puses mēs gribētu, lai būtu pēc iespējas līdzvērtīgāks papildus atbalsts visās pašvaldībās.

Starp dažādām pašvaldībām un tajās dzīvojošajām ģimenēm valda neliela greizsirdība, jo ir pašvaldības, kuras ir dāsnākas dot papildus atbalstus daudzbērnu ģimenēm. Bet ir arī tādas pašvaldības, kuru prioritātēs tas neietilpst. Gribētu, lai būtu izlīdzinātāks pašvaldību papildus atbalsts.”

Sāpīgi, ka nepaēdinām visus bērnus

Kā vienu no pašvaldību papildus atbalstiem Treija minēja bērnu ēdināšanas atbalstu pirmsskolās un vispārizglītojošās skolās pēc 4.klases. “Es ļoti, ļoti gribētu, ka mūsu valsts spētu atļauties paēdināt visus bērnus skolās!

Man personīgi šī ir ļoti sāpīga tēma. Likums nosaka, ka valsts un pašvaldība kopīgi apmaksā visu 1.-4.klašu bērnu ēdināšanu. Sākumskolas skolēni tiek aprūpēti kā mazi cālīši, skolotāji zina par katru bērnu un jūt situāciju, vai bērns bez skolas nodrošinātās ēdienreizes ir mājās saņēmis pienācīgu uzturu, vai nē. Diemžēl tālākajā izglītības posmā situācija mainās un ieinteresētība par katru atsevišķu bērnu objektīvi samazinās.”

Tā ir fundamentāla katastrofa!

Taču tieši pamatskolas vecuma bērns, kurš mācās 5. vai 9.klasē, var kautrēties prasīt atbalstu. Viņš vēl nav pietiekami pašapzinīgs un patstāvīgs, lai saprastu, ka var un vajag lūgt palīdzību, un lai uzdrošinātos meklēt atbalstu.

“Ja šajā periodā tīnim ir problēma nodrošināt sev pilnvērtīgu ēdienu, lai viņš varētu kvalitatīvi funkcionēt, tad tā ir fundamentāla katastrofa un mūsu kā sociāli atbildīgas sabiedrības izgāšanās! Tādēļ man liekas, ka būtu ļoti svarīgi, lai par nodokļu maksātāju tiktu nodrošināta viena silta ēdienreize visiem bērniem līdz pat pamatskolas beigām.

Viena vai divu bērnu ģimenēm arī var klāties smagi

Statistiski pierādīts, ka daudzbērnu ģimenes ir riska grupā un tām primāri vajadzētu valsts atbalstu. “Bet ticiet man, bieži vien mēs pamanām, ka ir vientuļo vecāku bērni (viens vai divi), kuri varbūt ir vēl traģiskākā situācijā nekā daudzbērnu ģimeņu bērni!”

Daudzbērnu ģimeņu apvienība nevar aizstāvēt visas sociālā riska grupas, tā iestājas tieši par daudzbērnu ģimenēm, bet Treija ir pārliecināta, ka brīvpusdienu pieejamība ir vienlīdz aktuāla viena, divu un vairāku bērnu ģimenēs.

Divu gadu laikā izaug 30 centimetrus

Tāpēc īpaši svarīgi būtu domāt par 4.-9.klases skolēnu brīvpusdienām. Ja bērnam šajā vecuma posmā mājās un ģimenē netiek nodrošinātas pamatvajadzības, viņš visdrīzāk pats par to nevienam nestāstīs un palīdzību nemeklēs.

Vidusskolēns jau ir funkcionālāks, apzinātāks pats iet un meklēt risinājumus, bet vecumā līdz 14 - 15 gadiem tik racionālu rīcību no bērna nav pamats sagaidīt, jo bērns sevi asociē ar savu ģimeni un norādīšana uz trūkumiem tajā, viņaprāt, ir kritizēt sevi.

Treijas trešais bērns šobrīd ir 14 gadus vecs un pēdējo divu gadu laikā izaudzis par 30 centimetriem. “Iedomājieties, kādas uzturvielas puisim vajadzīgas, lai viņš pilnvērtīgi spētu augt!” Nav pareizi, ja viņam silta maltīte labākajā gadījumā ir tikai skolas pusdienās.

Diemžēl ir daudz pašvaldību, kas nenodrošina brīvpusdienas vai daļēju līdzmaksājumu bērniem pēc 4.klases, tai skaitā arī daudzbērnu ģimeņu skolēniem ne.

Rīga ir bijusi dāsna skolēnu ēdināšanas atbalstā

Runājot par konkrētu Latvijas pašvaldību atbalstu daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanā pirmsskolās un vispārizglītojošās skolās, viņa atzina, ka Rīga vēsturiski bijusi ļoti dāsna bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanā gan pirmskolas, gan skolu bērniem. 

Diemžēl 2022./2023.mācību gadā galvaspilsēta strauji pieaugošo pārtikas un energoresursu cenu dēļ bija spiesta ieviest vecāku līdzfinansējumu bērnu ēdināšanai. Daudzbērnu ģimenēm tika atstāts 100% ēdināšanas atbalsts, bet pārējiem vecākiem, kuriem ir bērni pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās pēc 4.klases, vajag veikt līdzmaksājumu.

Cer, ka Rīga varēs atgriezties pie 100% līdzfinansējuma

“Jāatzīst gan, ka tas notika ļoti saudzīgi. Apvienība arī iesaistījās diskusijās ar Rīgas domes Izglītības departamentu un atbalstīja modeli, kur pašvaldības līdzfinansējums tiktu balansēts tā, lai nevienam vecākam nebūtu jāmaksā pilna summa.

Ļoti ceru, ka Rīga varēs kādreiz atgriezties pie 100% līdzfinansējuma, kaut vai tādēļ vien, ka Rīga ir zaudējusi jau 20% no sava iedzīvotāju skaita, jau 5 gadus izglītības iestādēs esošo bērnu skaits mazinās un tas turpinās rukt vēl septiņus gadus.”

Pierīgas pašvaldības nav tik devīgas

Blakus Rīgai atrodas Latvijas bagātākās pašvaldības. “Pašvaldības ap Rīgu īstenībā ir daudz bagātākas pašvaldības, tajās arī dzīvo proporcionāli ļoti, ļoti daudz jaunu ģimeņu ar bērniem.

Tur pašvaldības uzskata, ka, pirmkārt, tās nevar atļauties nosegt 100% ēdināšanas pakalpojumus daudzbērnu ģimeņu bērniem. Tur var būt tikai daļējs atbalsts, piemēram, 50-60% apjomā.

Otrkārt, valda pieņēmums, ka šajās pašvaldībās, kur dominē privātmāju apbūve, dzīvo turīgākas ģimenes, kuras nav nepieciešams īpaši atbalstīt. Grūti nosodīt pašvaldību politiķu lēmumus, gan jau viņi ir spējīgi izvērtēt šo situāciju.

Cenšas iedrošināt ģimenes meklēt palīdzību

Apvienība atkal un atkal cenšas atgādināt un iedrošināt ģimenes – katrā pašvaldībā ir dažādi pašvaldību atbalsta mehānismi, kuri ģimenēm ir pieejami situācijās, kad to ienākumi nespēj nosegt pamata vajadzības.

Vecākiem, kuru aprūpē ir bērni, ir pat pienākums tādās situācijās griezties pašvaldībā pēc palīdzības. Vecāku egoismam un pašlepnumam te nebūtu vietas, ja runa ir par bērna interesēm un pamatvajadzībām,” Treija teica.