Izrādās, ka simpātiska, gudra un labi ģērbta kolēģe sirgst ar bīstamu kaiti
Ļoti bieži apkārtējie nezina un pat neko nenojauš par līdzcilvēku ēšanas traucējumiem, tostarp tādiem, kas jau kļuvuši par nopietniem un veselību apdraudošiem. Ēšanas traucējumu resursu centra un biedrības "Būt brīvai" vadītāja Anna Balode intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka nereti pēc palīdzības ēšanas traucējumos vēršas jaunas, simpātiskas, gudras, iejūtīgas un labsirdīgas sievietes, par kuru traucējumiem apkārtējie nav nojautuši.
Bieži vien pēc palīdzības ēšanas traucējumu mazināšanā vēršas cilvēki, pēc kuru ārējā izskata un izturēšanās pirmajā mirklī nav iespējams pateikt, ka viņam ir smagas veselības problēmas.
“Pirmkārt, ar ēšanas traucējumiem pie speciālistiem parasti vēršas cilvēki, kam tie jau ir sākuši traucēt dzīvot. Vēl izteikts faktors ir ārkārtīgi liela neapmierinātība ar sevi, ārkārtīgi liela paškritika, kam bieži vien pievienojas arī depresija. Cilvēkiem ir ļoti, ļoti zems pašvērtējums. Viņi domā: “Cik es esmu slikts!”
Skaistas, gudras un sirsnīgas sievietes
Parasti tās ir labi ģērbtas, skaistas, gudras, sirsnīgas, empātiskas sievietes. Parasti šīs sievietes tiešām ir ļoti gudras. Lielākoties viņas ir kā glābējas. Viņas ir labsirdīgas.
Ārēji viņas visiem liekas kā ļoti spēcīgas sievietes. Viņas ir ārkārtīgi darbspējīgas, viņas var ļoti daudz paveikt. Bet dziļi iekšienē viņas ir ļoti nelaimīgas. Viņas jau ir nogurušas no savas milzīgās paškritikas.
Es vienkārši gribu būt brīva!
Viņas gribētu dzīvot brīvi, bet jūtas iesprostotas savā destruktīvajā uzvedībā.. Viņas saka: “Es vienkārši gribu būt brīva!” Bet reizē viņām ir paniskas bailes pieņemties svarā. Viņām ir ļoti negatīva sava tēla un ķermeņa uztvere. Viņas dzīvo ar ļoti lielu vientulības sajūtu.”
Lai gan ārēji šie cilvēki var būt ļoti simpātiski, gudri un labi ģērbti, tomēr patiesībā savās mājās viņi var sēdēt vientulībā. Bieži vien šie cilvēki izolējas no pārējiem, īpaši tad, ja paredzēts kāds pasākums vai ballīte, kurā plānota ēšana. “Šie cilvēki ir noslēgti un vieni ar savu problēmu, par kuru viņi nevar runāt ar citiem.”
Visu dienu neko neēd, bet pēc tam pārēdas
Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem raksturīga destruktīva uzvedība, līdz ko ir plānots vai parādās kāds stress. Viņi var visu dienu neko neēst vai ēst ļoti minimāli, bet, atnākot mājās pēc darba, pamatīgi pieēsties.
Gan anoreksijai, gan bulīmijai, gan kompulsīviem ēšanas traucējumiem raksturīgs tas, ka cilvēks pa dienu neēd vai arī ēd ļoti maz. Tas var attiekties arī uz korpulentām sievietēm, par kurām apkārtējiem liekas, ka viņas ļoti daudz ēd. Patiesībā viņas var atnākt uz darbu tikai ar vienu ābolu, olu, avokado maizīti vai mazo jogurtiņu.
Vakarā ēd visu pēc kārtas
“Viņa visu dienu sevi drastiski ierobežo, bet vakarā notiek “noraušanās”. Tad viņa ēd visu pēc kārtas un vairs nejūt sāta sajūtu. Vienkārši ēd un ēd līdz tam, ka ir pilnībā pilna…
Visiem ēšanas traucējumiem ļoti raksturīga milzīga vainas sajūta: “Ko es atkal esmu izdarījusi?!” Tad cilvēki sev sola: “Rīt gan es saņemšos. Rīt viss būs labi.””
Priekšstats par milzīgu gribasspēku
Balode arī vērsa uzmanību, ka par anoreksijas slimniekiem sabiedrībā bieži vien valda maldīgs priekšstats, ka šiem cilvēkiem piemīt pārsteidzoši liels gribasspēks. “Tāds gribasspēks vajadzīgs, lai neēstu visu dienu!” Īstenībā meitene ļoti gribētu ēst, bet viņai ir paniskas bailes pieņemties svarā.
“Viņai liekas: līdz ko viņa sāks ēst… Viņa apēd gabaliņu, visiem liekas, ka viņa neko [daudz] neapēda, bet viņa jūt katru kumosu kaut kur ķermenī. Tas ir psiholoģiski grūti izturams. Ir vainas sajūta.”
Var neēst vairākas dienas
Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem domāšana ir sagrozīta. “Tā ir psihiska slimība. Apkārtējiem cilvēkiem grūti saprast: ne jau viņa neēd, jo grib būt kā kāda supermodele! Viņa vienkārši psiholoģiski nevar izturēt sevī ēdienu, viņai ir bail pieņemties svarā.”
Ar ēšanas traucējumiem sirgstošie ļaudis var visas dienas laikā ēst ļoti maz, ierobežot sevi, turklāt tādā režīmā izturēt vairākas dienas. “Gan neēdot, gan pārēdoties ražojas dopamīns (laimes hormons) ļoti lielā koncentrācijā.
Šķiet, ka sabruks, bet enerģijas pilnas
Bieži vien šīs neēdušās un kalsnās meitenes liekas tik enerģiskas! Visi saka: “Tu tūlīt sabruksi! Kā tu vēl vari skriet un sportot?” Ir ļoti daudz mākslīgi saražotā dopamīna, un viņas ārēji šķiet ļoti enerģiskas un pat eiforiskas.
Bet vienā brīdī eiforija krīt, tad seko pārēšanās epizode vai arī viņas turpina neēst. Tas var beigties ar bēdīgām sekām, ļoti ilgstoši neēdot. Bieži vien sanāk arī hospitalizācija, kad cilvēki jau ģībst darba vietā. Tā tas bija arī manā gadījumā,” Balode atklāja.
