Kur rast iedvesmu un motivāciju? Psiholoģe: "Ja gaidi iedvesmu rēķinu maksāšanai, tā var arī neatnākt"

Ar iedvesmu vien nepietiek

“Vispirms jāsaprot, ka motivācija un iedvesma ir divas dažādas lietas,” skaidro Inese Elsiņa. Motivācija parasti saistīta ar gribu un piepūli. Mums tā jāatrod, lai paveiktu lietas, piemēram, nomainītu darbavietu. Kā motivācija varētu būt lielāks atalgojums, darbavietas prestižs vai personiskā izaugsme. Tas no mums prasa piepūli, jo ir jāraksta CV, jāiet uz darba pārrunām un jāapgūst jauni pienākumi. Taču, ja motivācija ir, tad varam to paveikt.

Savukārt iedvesma ir kaut kas gaistošs, netverams, kas dod vieglumu, spontanitāti un impulsu vispār darboties. Daudzi droši vien jūtas iedvesmoti, redzot skaisti paveiktu remontu, sak, es arī tā gribētu, rīt braukšu uz veikalu, sarunāšu meistaru, sienas krāsošu... Taču nākamajā dienā iedvesma jau noplakusi, motivācija to darīt īsti nav, un rīcība neseko. Citkārt iedvesma palīdz kādas lietas uzsākt, piemēram, redzot, ka draudzene brauc ar savu auto, emociju uzplūdā vari pieteikties autoskolā un pēc tam tiesības arī nokārtot. Taču tikai tad, ja klāt nāk motivācija to patiešām darīt, jo, lai iemācītos ceļa zīmes, ar iedvesmu vien nepietiek. Daudz iedvesmas mums ir Vecgada vakarā, kad solām jaunajā gadā mācīties angļu valodu un ēst veselīgi, bet vairums apņemšanos izplēn, pat nesagaidot februāri.

Mēģini ar sevi sarunāt

Bieži vien visgrūtākais ir tieši sākt kādu darbu. Visu laiku atrodas aizbildinājumi, kāpēc to nedarīt, vai urda vēlme to atlikt. “Atlikšana var būt saistīta ar pretestību, ka man būs jādara kaut kas grūts, tas no manis prasīs piepūli. Kurš no mums grib piepūlēties, kurš grib darīt kaut ko grūtu?” Tādos brīžos jāmēģina ar sevi sarunāt, it kā apmānīt smadzenes. Viens variants ir apsolīt sev, ka darīsi tikai daļu no uzdevuma – visu istabu nekārtošu, tikai izslaucīšu grīdu, vai uzrakšu tikai vienu dobi, nevis visu dārzu. “Pēc tam skaties, ka līgani esi pārgājis pie citiem uzdevumiem – istaba sakārtota, dārzs uzrakts,” saka speciāliste.

Pozitīvajā psiholoģijā ir termins "plūsma" – tā ir sajūta, kad, darot lietas, mums pazūd laika izjūta. Citiem tā rodas, lasot grāmatu, citam, labojot automašīnu, kādam varbūt, gatavojot ēst. Psihologi norāda – esot plūsmas stāvoklī, darbs raiti iet uz priekšu, un nemaz negribas apstāties, kamēr tas nav pabeigts. “Negribas ne ēst, ne dzert. Tas nešķiet grūti, nekas netraucē, viegli koncentrēties, un darbs labi sokas,” speciāliste paskaidro.

Vajag tikai darīt

Mēs nevaram cerēt, ka mums patiks visu darīt un vienmēr gribēsies paveikt grūtus, garlaicīgus vai piņķerīgus uzdevumus. Īpaši bieži spēki pazūd, veicot kādu ilgtermiņa projektu; kādā brīdī viss apnīk, zūd motivācija turpināt. “Mēs visi esam cilvēki un iekrītam nevarēšanas, negribēšanas un atlikšanas slazdos, un tas ir tikai normāli. Jautājums, kā tiekam ar to galā.”

Viens variants ir sevi atalgot, apsolīt vakarā vai pēc paveikta darba sev ko garšīgu, mierīgu pastaigu vai seriāla skatīšanos. Ja nekādi nevari sevi motivēt, var palīdzēt vizualizācija. Mūsu smadzenes neatšķir laika rāmjus, kas noticis pagātnē vai nākotnē. Iedomājies, kā izskatīsies istaba pēc remonta vai kā pats vadi auto pēc tiesību iegūšanas! Iespējams, ka, sajūtot prieku un lepnumu, atgriezīsies pārliecība, ka to izdarīt ir svarīgi.

Mūsdienās daudz traucē sociālie tīkli, katrs telefona pīkstiens, zvans var izsist no sliedēm. Tā naivi šķiet – kas tad tur, esmu labi pastrādājis, varu sev atļaut piecas minūtes pasēdēt telefonā. Tomēr pēc tam ir dubultgrūti, jo jāatsakās no priekpilnās nodarbes un vēl jāatrod spēks turpināt nepatīkamo darbu. Tāpēc ir vērts padomāt – varbūt atslēgt telefonam internetu vai nolikt to maliņā, kamēr darbs nav paveikts.

“Ja gaidi iedvesmu mājas uzkopšanai, rēķinu maksāšanai vai kam citam, tad zini, ka tā var arī neatnākt. Dažkārt ir ar sevi jāsarunā, jāpasaka, kāpēc tas ir svarīgi, un jādara. Pastāv liela iespēja, ka iedvesma rosīties atnāks pašā darba procesā,” saka speciāliste.