“Es kļūšu resna!” Latvijas sievietes un meitenes satraucas par hormonālo kontracepciju, balstoties uz veciem datiem

Daktere pastāstīja, ka pie viņas parasti nokļūst meitenes, kas ir diezgan zinošas par sava ķermeņa izmaiņām. Nav tā, ka lielai daļai viņas pacienšu būtu bijis šoks par mēnešreižu sākšanos un līdzīgiem jautājumiem.

Trūkst labu sarunu ar bērniem

Neskatoties uz to, var teikt, ka mums, pieaugušajiem, trūkst labu sarunu ar bērniem. “Ar bērnu ir grūti uzsākt sarunu par šīm lietām.” Ir ļoti daudz starptautisku pētījumu, kā vecākiem labāk runāt par šiem aspektiem.

Jāņem vērā arī kultūras ietekme. Piemēram, musulmaņu valstīs vecāku sarunas ar meitenēm par ķermeņa izmaiņām var būt sarežģītākas nekā Eiropā un Latvijā. Ārstei ir arī ārzemju pacienti, un viņa piedzīvojusi gadījumus, kad musulmaņu meiteni pie ginekologa pavada vecākais brālis.

Tāpat jādomā par ģimenēm, kas ir ļoti konservatīvas un reliģiozas. Atšķiras arī lauku reģionos un pilsētās dzīvojošo cilvēku izpratne un spējas runāt par šiem jautājumiem. Arī sociāli labvēlīgas ģimenes atšķiras no nelabvēlīgām saimēm. “Zināšanas ir ļoti, ļoti atšķirīgas.”

Ja ir labs kontakts, saruna būs viegla

“Jautājums ir arī par to, vai vecākiem ir labs kontakts ar bērnu. Ja tā ir, tad saruna būs viegla. Man ir mammas, kas atved savas meitas 17 gadu vecumā un lūdz: “Daktere, lūdzu, parunājiet, varbūt viņa vēl kaut ko vēlas uzzināt. Mēs ar viņu esam izrunājušās, varbūt viņai vajag kontracepciju, bet varbūt viņai vēl ir kādi jautājumi.” Tas ir pilnīgi cits kontingents.”

Tādās situācijās vecāki jau ir strādājuši ar bērniem, pastāstījuši viņiem daudz ko un dakterei atliek piebilst tikai nedaudz. “Varbūt jāpastāsta par avotiem, kur viņai visforšāk smelties informāciju par kontracepciju. Ir pat Latvijā tulkoti testi, ko jauniete var internetā aizpildīt un kas parādīs, kura kontracepcijas metode viņai būs vispiemērotākā.”

Nebiedēt ar nākotnes sekām, bet stāstīt par šodienas realitāti

Runājot par jauniešu kontracepciju un abortiem, ārste atgādināja, šajā vecumgrupā nav cilvēki vecumā ap 30 gadiem. “Jaunietis dzīvo gada ietvaros. Tas, kas būs pēc 5-10 gadiem, viņam liekas kā vecums un absolūti nepienākoša nākotne. Viņš reāli dzīvo mēneša un gada ietvaros.” Līdz ar to arī pieaugušie, runājot ar bērniem, var balstīties uz šo jauniešu gada ietvaru.

“Biedēt viņus ar kaut kādām nākotnes eventuālām reproduktīvām sekām ir pilnīgi neprofesionāli. Drīzāk ir jāizrunā, kas ar tevi notiks šajā brīdī, ja tu neplānoti paliksi stāvoklī.

Bieži baidās no citām kontracepcijas metodēm un resnuma

Jaunieši neuzskata, ka aborts ir kontracepcija. Drīzāk viņi baidās no citām kontracepcijas metodēm. Viņi nezina, ka citas [hormonālās] kontracepcijas metodes viņu vecumā drīkst lietot. Viņiem ir nepareizi aizspriedumi par kontracepcijas metodēm un sekām, ko tās var izraisīt.

Visbiežākais ir aizspriedums: “Es kļūšu resna!” Tas ir vistrakākais, kas cilvēkus (ne tikai pusaudzes, bet arī pieaugušas Latvijas sievietes) kontracepcijas jautājumā uztrauc.”

Kāpēc svara pieaugumu saista ar hormonālo kontracepciju?

Bet vai šis priekšstats ir pamatots? “Gluži pamatots tas nav. Jautājums ir aplūkots ļoti pavirši un izkliedēts sabiedrībā. Realitāte ir tāda: svara pieaugums, lietojot [hormonālo] kontracepciju, var būt uz šķidruma uzkrāšanās fona aptuveni +/- 2 kg. Tiem ir jāpazūd brīdī, kad pārstājam lietot hormonālo kontracepciju.

Par šo jautājumu esmu lasījusi ļoti daudz lekciju gan farmaceitiem, gan medmāsām, gan Latvijas ārstiem, saviem kolēģiem. Īstenībā ir ļoti labi pamatots, kāpēc svara pieaugumu ļoti bieži saista ar hormonālo kontracepcijas tablešu lietošanu. 

Lai cik skumji tas nebūtu, kopumā sievietes kļūst apaļākas. Jo vecākas viņas kļūst, jo lielāks ir svara pieaugums. Ir kāds ASV veikts pētījums par svara pieaugumu, un izrādās, ka vistievākās mēs esam vidusskolā un augstskolas pirmajos kursos.

Ne vairs divas salātu lapas, bet kotletes un čipsi

Vairumā gadījumu liels svara kāpums notiek tajā brīdī, kad mēs uzsākam kopdzīvi ar vīrieti. Viņa uztura paradumi ir bišķiņ citādāki nekā mūsu uztura paradumi. Mēs vairs neēdam ‘’divas salātu lapas’’. Vienkāršotā valodā var teikt, ka “mēs kopā ar viņu vakaros ēdam kotletes un čipsus, bet pēc tam kopā skatāmies filmas’’ jeb mūsu uzturs kļūst neveselīgāks, bet dzīvesveids mazkustīgs. Tas lielākoties sakrīt ar uzticamas kontracepcijas lietošanas sākumu.

Bet ko mēs sākam vainot savā svara pieaugumā? Nevis to, ka esam kļuvuši mazkustīgāki un pamainījuši savus uztura paradumus, bet mēs vainojam hormonālās kontracepcijas lietošanas sākumu.

Tas ir zināms mīts, par kuru, izrunājoties ar pacientu, mēs ļoti bieži nonākam pie kopsaucēja,” ārste teica.

Nevar salīdzināt ar laiku pirms 10 gadiem

Vēl Bērza vērsa uzmanību, ka saistībā ar hormonālo kontracepciju mūsdienās situācija ir pavisam citāda, nekā tā bija pirms 10 gadiem. “Mēs pat nevaram salīdzināt 10 gadu ietvaru! Pirms 10 gadiem tika nomainīta viena sastāvdaļa hormonālajā kontracepcijā un samazināta tās deva. To, kas ir tagad, mēs īsti nevaram salīdzināt ar laiku pirms 10 gadiem.”

Viņa uzsvēra, ka šobrīd ir pieejami vēl jaunāki kontracepcijas līdzekļi, kam ir pilnīgi cits sastāvs, nekā tas bija pirms 10 gadiem. Mūsdienīgajiem kontracepcijas līdzekļiem svara pieaugums lietotājām ir maz izteikts. Diemžēl mēs kā vecāki, kuriem jaunība bija pirms 10 un vairāk gadiem, nododam šo mītu (par svara pieaugumu saistību ar hormonālo kontracepciju) saviem bērniem, kuri patlaban ir pusaudžu vai jauniešu vecumā.

Vai tiešām podziņu telefonu bildes ir augstas kvalitātes?

“Vecāki vēl balstās uz to priekšstatu, kas viņiem bija par hormonālo kontracepciju. Viņi neiet tālāk.

Vienmēr, kad mēs par šo runājam, es vecākiem saku: “Jūs šobrīd man stāstāt, ka ar spiedpogu telefonu uzņemtas bildes ir augstas kvalitātes. Vai jūs varat salīdzināt “iPhone” ar spiedpogu telefonu? Jūs nevarat! Tās jau ir tās pašas lietas! Diemžēl tās iet roku rokā.”