Pietiek ar vienu simptomu! Kā atpazīt brīdi, kad depresija kļuvusi par nevēlamu sabiedroto?

Kas raksturīgs depresijai?

Trīs pamatsimptomi

1. Lielāko dienas daļu nomākts garastāvoklis bez iemesla.

2. Intereses zudums un nespēja sajust prieku pat par to, kas iepriekš patika.

3. Enerģijas trūkums un paaugstināts nogurums.  

Papildu simptomi

• Nepamatota vainas izjūta.
• Pazemināts pašvērtējums.
• Pašnāvnieciskas domas vai pat mēģinājums atņemt sev dzīvību.
• Atmiņas traucējumi – lēnāka domāšana, neizlēmība pat vienkāršos jautājumos.
• Miega traucējumi – grūtības aizmigt vai traucēts miegs, kad pamosties naktī un vairs nevari iemigt.
• Apetītes izmaiņas (visbiežāk apetīte ir samazināta).
• Aktivitātes traucējumi – kavētas un lēnas kustības, darbības.

Viegla, vidēja un smaga

Lielākajai daļai cilvēku drūmas domas, īslaicīga nomāktība, nogurums, kas saistīts ar gada tumšajiem mēnešiem, un citas līdzīgas pazīmes uznāk un pāriet kā viļņi – šodien cilvēks ir nomākts, bet rīt jau atkal priecīgs. Uzmanīgam jākļūst, ja viens vai vairāki depresijas simptomi turpinās divas nedēļas un ilgāk. Par slimību ārsti runā tad, ja kāda no pazīmēm traucē pilnvērtīgai dzīvei un laupa tās kvalitāti.

Depresijai ir trīs stadijas – viegla, vidēja un smaga. Varētu domāt – jo vairāk simptomu, jo nopietnāka depresija. Tā tomēr nav. Var gadīties, ka cilvēkam ir tikai viena pazīme, bet tā tik būtiski ietekmē ikdienu, ka nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Reizēm depresija ir maskēta – cilvēks bez iemesla jūt fiziskas sāpes un lielu nogurumu. Tādās reizēs saslimšanu ir diezgan grūti uzreiz atpazīt, jo cilvēks iemanījies to slēpt ne vien no citiem, bet arī no sevis. Viņš mēģina meklēt līdzsvaru un harmoniju, bet tā vietā var iekrist atkarībās – pārmērīgā alkohola lietošanā, marihuānas smēķēšanā, datorspēlēs, darbaholismā, kas nes sev līdzi arī vientulību.

Hormonāls disbalanss

Runājot par depresiju kā slimību, gadalaiku maiņa var kalpot tikai kā palaidējmehānisms, nevis saslimšanas iemesls. Daļai cilvēku rudens iestāšanās katru gadu no jauna var izraisīt depresijas uzliesmojumu. Nereti saslimšanas iemesls ir ģenētiski noteikts – kādam ģimenē jau bijusi depresija. Iespējams, slēptā formā, piemēram, kā alkoholisms. Lielu lomu spēlē arī ikdienas paradumi un dzīves uztvere. Tāpat depresiju var izraisīt liels zaudējums vai traģēdija – tuvinieka nāve, smaga slimība pašam vai kādam radiniekam, atlaišana no darba.

 Par cilvēka labsajūtu gādā trīs galvenie hormoni – serotonīns, norepinefrīns un dopamīns. Serotonīns un norepinefrīns atbild par labu garastāvokli, savukārt dopamīns palīdz regulēt gandarījuma un baudas sajūtu. Ja šos trīs nozīmīgo hormonu līmenis organismā ir pazemināts, cilvēks izjūt depresijai raksturīgās pazīmes, bet, ja to ir par daudz, tad ikdienu pavada trauksme un iekšējs nemiers. Tiklīdz hormonālā darbība un līdzsvars ir izmainīts, ar pozitīvu domāšanu vai citām līdzīgām metodēm to uzlabot nav iespējams.

Kad jādodas pie speciālista?

Ja tev kaut reizi prātā ienākusi doma, ka pie dzīves kvalitātes zuduma varētu būt vainojama depresija, vai arī esi pamanījusi šīs slimības simptomus (pietiek ar vienu!), nevajag daudz prātot, nodarboties ar pašanalīzi vai pašdziedināšanos, izmēģinot metodes, kas palīdzējušas draudzenei, kaimiņienei vai anonīmam cilvēkam internetā. Ja ir slikta pašsajūta, dodies uz konsultāciju pie psihiatra, psihoterapeita vai ģimenes ārsta. Nekavējoties jāvēršas pie psihiatra, ja tev ir domas par pašnāvību.

Par laimi, arvien mazāk ir tādu cilvēku, kuri uzskata, ka pie psihiatra dodas tikai trakie. Depresijas gadījumā tieši psihiatrs visātrāk un precīzāk varēs noteikt slimības formu un piemeklēt atbilstošāko ārstēšanas metodi. Bet, ja tevi biedē doma par šāda speciālista apmeklēšanu, vari vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš ieteiks, kā rīkoties turpmāk. Mūsdienās ģimenes ārsti ir apmācīti strādāt ar depresijas pacientiem un var izrakstīt arī kompensējamos medikamentus šīs slimības ārstēšanai.

Mūsdienās daudzviet depresiju ārstē multidisciplināra speciālistu komanda, proti, cilvēkam atkarībā no viņa dzīves situācijas un slimības pazīmēm piedāvā speciālistu grupu, kas cits citu papildina. Šādā komandā parasti ir psihiatrs, kurš piemeklē medikamentus, psihoterapeits, kas palīdz personības struktūras diagnosticēšanā un ārstēšanā. Ja slimība iet rokrokā ar kādu atkarību, piesaista arī narkologu. Atlabšanas procesā var palīdzēt mākslas, deju un kustību, drāmas, kā arī mūzikas terapija. Ja spēja priecāties ir zudusi, kāda no mākslas terapijām var palīdzēt atkal atcerēties, kā tas bija – darīt to, kas patīk, un priecāties par dzīvi.

Daudzi joprojām maldīgi uzskata, ka depresiju ārstē tikai ar antidepresantiem, un nepamatoti baidās no šīm zālēm, domājot, ka tās izraisa atkarību. Tas ir mīts, kas pamazām izplēn, jo antidepresanti nerada pieradumu. Vidēji smagas un smagas saslimšanas gadījumā bez zālēm iztikt nevarēs, turklāt, pareizi piemeklētas, tās būtiski uzlabos pašsajūtu un domāšanu jau divu nedēļu laikā. Bet, ja slimība ir vieglākā formā, nereti depresiju izdodas izārstēt ar psihoterapijas palīdzību, talkā var ņemt arī kādu mākslas terapiju.

Kas palīdzēs izvairīties no depresijas?

Šie ieteikumi noderēs ikvienam, kurš vēlas būt vesels, bet jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir tendence uz depresiju.

• Strukturē un plāno savu ikdienu. Svarīgi, lai katrai dienai būtu savs ritms un rituāli.
• Liec sevi pirmajā vietā. Iemācies dzīvot tā, lai vispirms tev būtu labi, neliec nevienu citu pirmajā vietā. Tikai tad, kad tev būs labi, tā jutīsies arī apkārtējie. Tas ir ļoti svarīgs uztveres pamatlikums.
• Pilnvērtīgs miegs. Velti miegam 7–8 stundas. Ja gada tumšajā periodā vēlies gulēt stundu ilgāk, saplāno ikdienu tā, lai tas būtu iespējams.
• Fiziskās aktivitātes. Kustības un svaigs gaiss bioloģiski regulē hormonu darbību. Tas ir ļoti svarīgi, jo depresijas gadījumā labsajūtas un baudas hormoni mēdz iesnausties. Bet jāpatur prātā, ka slodzei jābūt sabalansētai – nedrīkst pārforsēt.
• Veselīgs uzturs. Iekļauj ēdienkartē visas produktu grupas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, labos taukus, dārzeņus un augļus. Samazini alkohola patēriņu.
• Atbalsts. Katram no mums nepieciešama atbalsta komanda – tas var būt partneris, draugs vai draudzene. Ja atbalsta trūkst, vēlams atrast psihologu vai psihoterapeitu, kurš palīdzēs saskatīt resursus un paraudzīties uz tavu dzīvi no malas.
• Darbs. Daudzi cilvēki dara to, kas viņiem nepatīk un nesagādā prieku. Ja arī tu esi viņu vidū, notici – tu vari pelnīt naudu, darot darbu, kas tev patīk. Tu drīksti darbu mainīt jau tagad!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".