Apaļīga meitene sūdzas par spēcīgām mēnešreizēm, bet pat neiedomājas, ka tās saistītas ar aptaukošanos
Pēdējā laikā parādījusies tendence, ka jauno meiteņu sūdzības par menstruācijām saistītas ar palielinātu svaru vai pat aptaukošanos, kā arī samazinātu svaru, ēšanas traucējumiem vai pārāk lielu fizisko slodzi. Ginekoloģe Natālija Bērza intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka bieži vien ne vecāki, ne pašas meitenes neiedomājas, ka menstruāciju problēmas saistītas ar nepareiziem uztura paradumiem.
Runājot par pusaudžu un jauniešu biežākajām sūdzībām un problēmām, kāpēc viņi dodas pie ginekologa, ārste norādīja, ka tās atšķiras katrai vecuma grupai. “Mēs nevaram visas jaunietes ielikt vienā groziņā.
Aptaukošanās veicina problēmas ar menstruācijām
Pārsvarā līdz 15 gadu vecumam meitenes atved vecāki, jo viņām ir sūdzības. Lielākoties sūdzības nav saistītas ar seksualitāti, bet vairāk ar higiēnu, menstruācijām, menstruālajām sāpēm, menstruālā cikla neregularitāti. Kopumā tas diemžēl iet roku rokā ar pieaugušo aptaukošanos, lieko svaru jauniešu vidū.
Lielākoties neregulāras menstruācijas un spēcīgas menstruācijas ir viena no izpausmēm, kas var būt, ja jaunietei ir liekais svars.”
Pārāk liela slodze un samazināts svars
Vienlaikus Bērza piekrita, ka arī ēšanas traucējumi un samazināts svars var veicināt neregulāras menstruācijas. “To mēs arī redzam. Ir gan viens, gan otrs grāvis.”
Tiesa, samazināts bērna svars ne vienmēr nozīmē, ka svars ir neatbilstošs normālai augšanas līknei. Mēdz būt gadījumi, kad meitenei ir pārmērīgi liela fiziskā slodze. “Bērnam uzturs it kā ir normāls, bet, ja viņai ir 5-6 treniņi nedēļā, turklāt treniņi ir ļoti intensīvi, tad diemžēl organismam tajā brīdī nepietiek spēka normālam menstruālam ciklam.”
Savukārt meitenes, kurām ir problēmas ar aptaukošanos, sūdzas ne tikai par neregulārām menstruācijām, bet arī ļoti spēcīgām un sāpīgām mēnešreizēm. “Tas viss iet roku rokā.”
Vecāku atrunas, ka ģimenē neko īpašu neēd
Daktere atturējās spriest par to, cik ilgi meitenes jau dzīvojušas ar palielinātu svaru, ja 15 gadu vecumā viņām jau ir pamatīgs liekais svars vai pat aptaukošanās. Vizītes laikā ārste meiteni nosver, nomēra un izmeklē, bet tikai pēc tam runā ar pacienti un viņas vecākiem par svaru.
“Tajā brīdī bieži vien no vecākiem ir teksts: “Nē, mēs jau neko īpašu neēdam!” vai “Viņa pati.”” Vecāku atbildes parasti ir līdzīgas. “Es parasti tad mammai jautāju: “Sakiet, lūdzu, vai bērns ir patstāvīgs? Vai viņš pats pelna? Vai viņš pats pērk pārtiku veikalā? Vai viņš pats regulē savu ēdienkarti mājās?” Tajā brīdī vecākiem nav, ko teikt.”
Vai lasām to, kas rakstīts uz etiķetēm?
Tāpat Bērza aicina vecākus pievērst uzmanību pārtikas produktu etiķetēm, piemēram, tam, kas rakstīts uz jogurta vai šokolādes batoniņa iepakojuma. Bieži vien tur rakstīts par 2000 kalorijām, bet parasti bērniem nav aprēķināta ķermeņa slodze un nepieciešamais enerģijas daudzums. Lai to izdarītu, vajadzētu uztura speciālista konsultāciju.
Līdz ar to var teikt, ka dažkārt mēs kā vecāki un pieaugušie bērniem ieliekam nepareizus ēšanas pamatus, piedāvājot neveselīgu pārtiku.
Kādreiz konfektes bija tikai svētkos, bet tagad pieejamas katru dienu
“Realitātē šobrīd bērniem viss ir pieejams. Viņiem viss ir pieejams, tostarp garšīgi pārtikas produkti, kuri mūsu bērnībā bija tikai svētku dienās. Manā bērnībā konfektes nebija lieta, ko var dabūt katru dienu. Mans bērns tās var dabūt katru dienu, un man kā mātei ir uzdevums saprast, ko drīkst, ko nedrīkst un kas ir par daudz.”
Turklāt jāņem vērā, ka ir arī citi produkti, kas satur pārtikas piedevas, kas lielos daudzumos var ietekmēt bērna kognitīvās spējas.
Arvien vairāk tādu gadījumu
Vai jauno meiteņu sūdzības par menstruācijām un to saistība ar palielinātu vai samazinātu svaru ir tikai atsevišķi gadījumi vai tā tomēr ir tendence? “Agrāk tie bija atsevišķi gadījumi, bet tagad lielākoties tā ir kļuvusi par nedaudz lielāku tendenci, nekā tā bija iepriekš.”
Cik liela loma tajā ir nesenajai pandēmijai un tās ierobežojumiem? “Es domāju, ka tai ir ļoti liela loma. Lielākoties visi vecāki stāsta vienu un to pašu: pirms tam meitene nūjoja, peldēja, dejoja un darīja daudz ko citu, bet uznāca pandēmija un bērni sēdēja mājās. Ko bērni varēja darīt? Viņi sēdēja pie datora un ēda.”
Pat neiedomājas, ka menstruāciju traucējumi var būt saistīti ar lieko svaru
Runājot par jauniešu un viņu vecāku izpratni par bērna ķermeņa izmaiņām un to, ka menstruāciju problēmas var būt saistītas ar lieko svaru, ārste teica: “Mēs nevaram prasīt no vecākiem zināt tādas lietas, kuras viņiem netiek mācītas. Tieši tāpat kā es nevaru konsultēt ekonomiskos un juridiskos jautājumos, tieši tāpat vecāki var nesalikt šos abus aspektus [menstruāciju problēmas un lieko svaru] kopā.
Tajā brīdi, kad es vecākiem to pastāstu, viņi sāk būvēt bildi. Pusaudži lielākoties to nesaliek kopā. Arī vecāki bieži vien to nesaista. Viņi nāk ar šo jautājumu un sūdzību, bet jāsaprot, ka cilvēki vienmēr grib redzēt vieglāku izeju. Tajā brīdī, kad es viņiem pasaku, ka būs jāstrādā un ka ģimenei būs jāmaina uztura paradumi, tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Viņi lielākoties vēlas vienkāršāku risinājumu.”
Vieglāk iedzer tableti, nekā mainīt ēšanas paradumus
Var teikt, ka daļa vecāku vēlētos, lai ginekoloģe nevis norāda uz meitenes un ģimenes lieko svaru un neveselīgiem uztura paradumiem, bet gan vienkārši izrakstītu medikamentus, lai meitenei mēnešreižu laikā nesāp vēders un/vai menstruācijas ir mazāka apjoma.
Ginekoloģe norādīja, ka parasti viņa par meitenes lieko svaru nerunā uzreiz vizītes sākumā. Vispirms viņa izmeklē pacientes hormonālo līmeni, tad asins recēšanu, lai izslēgtu, ka meitenei ir kāda iedzimta asins reces problēma.
Vecāku atrunas, ka bērns pats vainīgs
Tikai tad viņa vēršas pie vecākiem un stāsta, ka šajos aspektos bērnam viss ir kārtībā un arī anatomiski nav noviržu. Līdz ar to meitenes problēmu cēlonis, visticamāk, ir meklējams citur, iespējams, tas saistīts ar lieko svaru.
Tajā brīdī bieži vien sākas vecāku atrunas, ka bērns pats vainīgs pie sava liekā svara nevis viņi, vecāki. Sarunas laikā ārste ar vecākiem cenšas nonākt līdz kaut kādam kopīgam slēdzienam. “Šobrīd ir ļoti forši risinājumi. Ir pieejams uztura speciālists, ir dažādas nometnes. Ir iespējas tikt pie informācijas un risināt šo jautājumu.
Grūtāk ieskaidrot, ka bērnam ir pārāk liela slodze
Bišķiņ grūtāk ir ar neēdājām, meitenēm ar ēšanas traucējumiem. Ir grūtāk ieskaidrot vecākiem, ka veselīgais meitenes dzīvesveids un visi treniņi ir par daudz.”
Intensīvi treniņi piecas reizes nedēļā pa divām stundām bērnam var būt pārāk liela slodze. “Divas stundas vēl var būt normāli. Bet ir arī trīs stundu gari treniņi,” ginekoloģe stāstīja par ļoti intensīvi nodarbinātām meitenēm.
