Iedzīvotāji bažījas: vai siltā ziema nozīmē, ka vasarā mūs gaida "ērču armijas"? Pirmā manīta jau janvāra sākumā!
Šī gada neparasti siltā ziema iedzīvotāju vidū ir raisījusi daudz jautājumu un bažas par to, vai tā ietekmēs ērču, odu un citu kukaiņu daudzumu pavasarī. Bieži tiek uzskatīts, ka maigāka ziema nozīmē vairāk kukaiņu, tomēr eksperti norāda, ka situācija nav tik vienkārša.
Latvijas entomologs Voldemārs Spuņģis Jauns.lv skaidro, ka siltā ziema būtiski neietekmē ērču populāciju. "Cik aizgāja ziemot, tik arī pavasarī pamodīsies. Siltā ziema ērču daudzumu galīgi neietekmē," uzsver Spuņģis, atspēkojot pieņēmumu, ka siltāka ziema varētu veicināt ērču skaita pieaugumu.
Kad ērces kļūst aktīvas?
Ērču aktivitātei nepieciešama noteikta temperatūra. Kā norāda Spuņģis, tās sāk kustēties aptuveni pie +5°C, bet ir ļoti lēnas. Šobrīd, lai gan dienas ir siltākas, iespēja saķert ērci joprojām ir neliela.
"Kustas viņas ļoti lēnu, un iespēja tagad saķert ērces ir ļoti maza. Varbūtība gan ir – daži suņi, kas skraida pa mežu, tās jau ir dabūjuši," norāda Spuņģis.
Pērn pēdējā ērce tika konstatēta 30. decembrī, bet šogad pirmā jau 9. janvārī. Tas pierāda, ka viss ir atkarīgs tikai no vides temperatūras – ja turpināsies tāds siltums, kāds aizvadītajās siltuma rekorda dienās: ap +8…+9°C, ērces var kļūt aktīvākas.
Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī būs “ērču sezona”. "Uznāks sals, un viņas atkal paliks neaktīvas," skaidro entomologs.
Ar kādām slimībām var inficēties no ērcēm?
Ērces ir zināmas kā vairāku bīstamu slimību pārnēsātājas, taču ne visas ir inficētas.
"Nu ērces klasiski ir encefalīta un borēlijas jeb Laima slimības izraisītājui nesējas. Ir vēl retākas saslimšanas, piemēram, ērlihioze un varbūt vēl kādas citas retākas. Bet tas jau pa gadiem mainās – vienu gadu vairāk, vienu gadu mazāk," skaidro Spuņģis.
Latvijā aptuveni 5–8 % ērču ir inficētas ar encefalītu, savukārt 50–70 % – ar Laima slimības ierosinātāju, borēliju. Tas nozīmē, ka Laima slimības risks ir ievērojami lielāks nekā encefalīts.
Spuņģis skaidro, ka encefalīts Latvijā ienācis no austrumiem un pakāpeniski izplatās uz Rietumeiropu. "Nu, ja mēs runājam par ērču encefalītu, tad viņš principā nāk no austrumiem. Latvija ir pilnībā pārņēmusi, tagad viņš aiziet uz Rietumeiropu," skaidro entomologs.
Uz jautājumu, vai tuvākajos gados varētu palielināties ērču skaits, kas pārnēsā slimības, entomologs atbild, ka to nevar prognozēt. "Ērces visus tos ierosinātājus saņem no savvaļas dzīvniekiem. Un tur ir tāda likumsakarība, ka jo vairāk savvaļas dzīvnieku, jo lielāka varbūtība, ka ērce iesūks tos ierosinātājus kopā ar asinīm. Mums Latvijā dzīvnieku ir daudz – stirnas, brieži, aļņi. It īpaši stirnas un brieži, jo pēdējos gados viņi ir diezgan savairojušies," norāda Spuņģis.
Un kā ar odiem? Kā viņu populāciju ietekmē siltā ziema?
Odu gadījumā situācija ir atšķirīga. Dažas sugas ziemo kā pieauguši odi, citas – kā olas. Šobrīd nav skaidrs, vai šogad būs daudz vai maz odu, jo viss atkarīgs no pavasara laika apstākļiem.
"Mums ir tādu dzēlējodu sugas, kas ziemo kā pieaugušie. Tādas mums ir 5–6 sugas, un viņiem ziemošanas apstākļi ir labi. Un daži ziemo kā olas, un tad ir ļoti svarīgi, kas notiks pavasarī – ja pavasarī būs daudz nokrišņu, tad no šīm olām izšķilsies jauni odi – kāpuriņi. Viņiem ir vajadzīgas peļķes. Ja pavasarī būs daudz nokrišņu un būs silts, tad ar garantiju var teikt, ka maija sākumā jau būs odi," skaidro Spuņģis.
Tomēr siltās ziemas var arī samazināt odu skaitu. Kā izrādās, maigā ziemā uz ziemojošajiem odiem attīstās patogēnās sēnes, kas var samazināt to populāciju.
"Odu daudzumu siltās ziemas gan var ietekmēt – tās odu daudzumu var samazināt, nevis palielināt. Var samazināt, jo uz ziemojošajiem odiem uzaug patogēnās sēnes. Tās sēnes ļoti stipri regulē odu populācijas," atklāj entomologs.
Vai siltās ziemas atstās ilgtermiņa sekas?
Siltas ziemas būtiski neietekmē mūsu vietējo kukaiņu sugas, taču jāņem vērā, ka Latvijā ienāk arī sugas no siltajām zemēm.
"Mūsu vietējās sugas tas īpaši neietekmē, bet jāņem vērā tāda nianse, ka Latvijā ienāk arī dienvidu sugas. Visbiežāk no Centrāleiropas, un šīm sugām tad šāda ziemošana varētu būt ļoti labvēlīga, jo ne visas sugas ir piemērotas zemām temperatūrām. Respektīvi, nu kārtīgam salam. To rādīs pavasaris!"
Šobrīd var novērot, ka daži kukaiņi jau ir pamodušies no ziemas, tomēr tie ir ļoti vārgi un neaktīvi. "Nenoliedzami, siltās ziemas pie mums ziemojošos kukaiņus, ērces, zirnekļus mazliet patraucē. Viņi vienkārši domā, ka ir jau pavasaris un sāk kustēties. Un tāpēc mēs, piemēram, varam novērot kukaiņus, kuri ir pamodušies, bet viņi, protams, ir ļoti vārgi un ļoti lēni. Uznāks aukstums, ko sola nākamnedēļ, un viss nostāsies atkal savās vietās," skaidro Spuņģis.
Līdz ar to galvenais secinājums ir tāds – lai gan šī gada ziema ir siltāka nekā ierasts, tā būtiski neietekmēs ērču un vietējo kukaiņu populāciju. Precīzākas prognozes par to, kā tas ietekmēs kukaiņu skaitu pavasarī, būs iespējamas tikai tad, kad kļūs skaidrs, kādi būs turpmākie laika apstākļi.
