Kā atrast labāko aukli, kura būs ideāla tieši tavam bērnam

Rūpīga atlase

Paņem baltu papīra lapu, apdomājies un saraksti, kādām īpašībām, prasmēm, attieksmei pret dzīvi un darbu vajadzētu būt tava bērna auklītei. Tas, ka kāda aukle lepojas ar izcilām rekomendācijām, zināšanām un prasmēm, nebūt nenozīmē, ka viņa būs superaukle tieši tavam bērnam. Izvēloties aukli, noteikti jāņem vērā gan kognitīvā jeb racionālā puse, gan tas, ko saka mammas sirds un intuīcija, protams, nevar iztikt arī bez veselā saprāta.

Lieliski, ja aukli izdodas atrast ar paziņu palīdzību, kam ir līdzīga domāšana kā tev, jo cilvēkiem ir dažādi skati uz dzīvi – kas vienam ir pieņemams, citam var būt nesaprotams. Ja aukle nav zināma, vienmēr jāprasa rekomendācijas, jo tās ir nozīmīgs informācijas avots.

Pirms aukle tiek nolīgta, ir ļoti svarīgi kārtīgi izrunāties. Un šai sarunai ir rūpīgi jāsagatavojas. Ierosinu jau pirms sarunas uz lapas sarakstīt dažnedažādus sadzīviskus jautājumus par iespējamām un pat neiespējamām situācijām ar bērnu un izjautāt topošo auklīti, kā viņa rīkosies, ko darīs, ko teiks. Jānoskaidro arī viņas uzskati par bērnu audzināšanu, un ir vērts pajautāt par saspringtām situācijām, ar kurām viņa saskārusies iepriekšējās darba vietās. Pēc sarunas noteikti jāizvērtē sniegtās atbildes un jāsaprot, vai tās tev ir pieņemamas.

Pirms vienojaties par bērniņa pieskatīšanu, ļoti svarīgi ir noteikt skaidras robežas, ko aukle drīkst un ko nedrīkst, un arī tās ir jāpārrunā. Tāpat ir jārēķinās, ka ne tikai vecākiem būs savas prasības un noteikumi, bet arī auklei, un tas ir tikai normāli. Es pat ieteiktu pašiem vecākiem pajautāt auklei, kādas ir viņas prasības. Topošā aukle sarunas laikā var būt satraukta un piemirst vai varbūt kautrējas pati uzsākt šādu sarunu. Laicīgi izrunājot visus jautājumus, būs daudz vieglāka saprašanās, mazāk pārpratumu. Ja aukle savas vēlmes un vajadzības sāks izteikt vēlāk, tās būs daudz grūtāk pieņemt nekā tad, kad vēl tikai ejat uz savstarpēju vienošanos.

Ja teorētiski labākā aukle ir atrasta, mammai jārēķinās, ka būs vajadzīgs laiks, lai viņa pilnvērtīgi sāktu strādāt. Nav pareizi, ka aukle bez iepazīšanās un novērošanas uzreiz paliek viena pati ar bērnu. Turklāt tas rada nevajadzīgu stresu gan bērnam, gan mammai. Iepazīšanās ir pakāpenisks process, kura laikā mammai ir iespēja novērot aukli kopā ar bērnu, viņas reakciju un arī bērna satuvināšanos ar svešo cilvēku. Kad iepazīšanās notikusi, aukli ar bērnu var atstāt divatā – sākumā uz stundiņu, tad divām un pēc tam jau uz ilgāku laiku.

Tevi tagad pieskatīs aukle!

Bērnam, ja vien viņš nav pavisam mazs, ir jāizstāsta, ka turpmāk viņu pieskatīs aukle, turklāt jāpamato, kāpēc šāda izvēle. Pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem par aukli var runāt kā par sabiedroto, kas ar viņu kopā labi pavadīs laiku. Tāpat ieteicams izvairīties no vārda “aukle”, bet gan saukt pieskatītāju vārdā. Mammai, runājot ar bērnu, ļoti jāpiedomā pie intonācijas, jo mazie cilvēki ļoti labi māk nolasīt neverbālo vēstījumu. Pat ja saki pareizos vārdus, bet ar nepareizo intonāciju, ar trīcošu balsi un sirdi, bērns uztvers šo informāciju, nevis vārdus.

Un kā gan lai balss netrīc, ja mammai ir bail uzticēties auklei, uzticēt savu bērnu svešam cilvēkam?  Lai ar šāda veida bailēm tiktu galā, vislabāk ir apsēsties un uz lapas rakstiski sev uzdot jautājumu: “No kā es baidos?”  Zem šī jautājuma sarakstīt atbildes, piemēram, baidos, ka svešais cilvēks manu bērnu nepieskatīs pietiekami labi un atbildīgi, baidos, ka auklīte ielūkosies kādos plauktos un skapjos, baidos, ka uzvilks kādu manu kleitu, baidos, ka bērns ilgu laiku pavadīs, skatoties TV, baidos, ka aukle “sēdēs telefonā”, nevis veltīs visu uzmanību bērnam. Kad visas bailes sarakstītas, tad katrai pretī vajadzētu atrast un uzrakstīt iemeslus, kāpēc šādas bailes vispār ir radušās, kas tās ir izraisījis. Vai tās ir veidojušās no citu pieredzes, kas dzirdēta, vai no personiskās pieredzes... un, lūk, te mēs nonākam pie galvenā. Bailes nāk no pagātnes pieredzes, kas mums dod informāciju par iespējamiem notikumiem nākotnē. Patiesībā jau nav, no kā baidīties, jo mēs neviens nezinām, kā būs rīt. Tāpat mammas nereti, atstājot bērnu ar aukli, izjūt vainas apziņu par to, ka velta laiku sev, bet bērnu pieskata svešs cilvēks. It kā mammai nebūtu atļauts dzīvot sievietes dzīvi, atpūsties, pabūt vienai. Šādās situācijās ir jāparunā ar savu iekšējo “es”, jāpārliecina sevi, ka bērnam ir vajadzīga atpūtusies un laimīga mamma. Jāsaprot – jo mammai būs vairāk resursu, jo lielāks ieguvējs būs bērns!

Vairākas aukles gada laikā?

Bērnam ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas ir viņam apkārt un kuriem viņš emocionāli pieķeras, bieži nemainītos. Diemžēl realitāte var būt tāda, ka gada laikā nomainās pat četras aukles. Bērniem ir grūti pielāgoties šādai situācijai! Runājot ar mammām, mēdzu uzdot jautājumu: “Kā tu jūties, kad darbā nomainās priekšnieks vai kāds kolēģis, ar kuru tev diendienā bija cieši jāsastrādājas? Ir taču tik grūti pieņemt šo te jauno kolēģi, viņa darba stilu, raksturu?”

Izdzīvojot caur sevi, mamma var daudz labāk saprast bērnu un to, kāpēc viņš ir niķīgs, kašķīgs tieši tad, kad atkal ir jauna auklīte. Saprotams, ka mēs nevaram šajā dzīvē visu kontrolēt un aukles mēdz mainīties. Kā rīkoties, ja pirmā pieredze ar auklīti nav bijusi sevišķi sekmīga? Izvērtēt, kāpēc tā – vai tā bija apstākļu sakritība, vai pienācīgi netika veikta atlase.  Izvērtēt kļūdas un meklēt jaunu superauklīti savam bērnam. 

Kas nepieciešams, lai kļūtu par sertificētu aukli?

Ja cilvēkam, kas vēlas kļūt par aukli, nav profesionālās vai augstākās pedagoģiskās izglītības, viņam jāapgūst profesionālās pilnveides izglītības pro­gramma bērnu aprūpes jomā. 40 stundu mācību programmu Aukles profesionālā kvalifikācija piedāvā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā.

Tāpat jāveic pirmreizēja veselības pārbaude, jāiziet Pirmās palīdzības kursi un jāiegūst apliecība par to pabeigšanu. Jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, izvēloties sev piemērotāko uzņēmējdarbības veidu, un pēc tam jāraksta iesniegums Izglītības kvalitātes valsts dienestam par aukles sertifikāta piešķiršanu. Klāt jāpievieno dokumenti, kas apliecina, ka pabeigti Pirmās palīdzības kursi un iegūta nepieciešamā izglītība vai kvalifikācija. Ja topošā aukle nav pārkāpusi Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Krimināllikumu, aptuveni pēc mēneša viņa saņems sertifikātu jeb reģistrācijas apliecību.

Svarīgi

* Likumā ir noteikts, ka bērnu, kas jaunāks par 7 gadiem, vienu pašu – bez uzraudzības atstāt nedrīkst!

* Vecākiem ar izvēlēto aukli noteikti jānoslēdz rakstisks līgums, kurā tiek atrunātas abu pušu prasības, pienākumi un arī tas, kā rīkoties strīdu vai nesaprašanās gadījumā.