Paši sliktākie veidi, kā mierināt cilvēkus, kuriem ir lielas bēdas
Mierināt un izteikt atbalstu var dažādi, tā ir ļoti individuāla lieta. Kādam pietiek ar telefona sarunu, no sirds izrunāties un izdzirdēt "turies, es esmu kopā ar tevi". Cits savukārt brauks cauri visai valstij, lai vienkārši apskautu tuvu cilvēku. Vēl citam savukārt vajag konkrētas darbības, padomus, problēmu risinājumus.
Katrs pats izlemj, kādā formā sniegt un saņemt atbalstu un mierinājumu. Tomēr ir vārdi, kuri tiek uzskatīti par atbalstu, taču patiesībā sniedz pretēju efektu.
Lūk, daži padomi, kā nevajag mierināt noskumušu un bēdu sagrauztu cilvēku.
1. "Turies!"
Ko gan citu varētu teikt otrs cilvēks, vai ne? Taču daudziem frāze "Turies!" raisa tikai vienu reakciju - ir vēl vairāk jāiespringst, vēl vairāk jācieš. Pirmās izjūtas otram cilvēkam var būt dusmas, nožēla, ka ir padalījies ar savām bēdām. Un var pavīdēt doma, ka cilvēks ir pieradis redzēt tevi tikai pozitīvu, un nekam negatīvam nav gatavs. No tās pašas operas ir mudinājums "paciesties". Tas neizbēgami izraisa vēlmi sūtīt šo mierinātāju tālu prom, kaut vien tikai domās.
2. "Tas vēl nav nekas, bet man (manai māsasmeitai, draudzenei)..."
Iespējams, tu tajā brīdī patiešām vēlies izteikt mierinājumu, taču patiesībā vienkārši nespēj novērtēt nelaimi un atņem cilvēkam tiesības pārdzīvot tā, kā pārdzīvo viņš. Skumt, dusmoties, justies aizvainotam. Tādas ir viņa emocijas šajā brīdī. Stāstiņi, cik drūmi ir klājies citiem, šajā brīdī viņu patiešām neinteresē. Frāzes no sērijas "tas nav nekas traks" vai pat "nepārspīlē" nav ne atbalsts, ne mierinājums, bet gan vēlme pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no neērta sarunbiedra.
3. "Un man likās, ka jums viss kārtībā..." (runājot par attiecībām)
Dzirdot šādus vārdus, bēdu sagrauztam cilvēkam var rasties sajūta, ka viņa problēma ir vēl lielāka un smagāka. Un rodas vēlme vai nu izplūst asarās, vai arī atbildēt: "Atvaino, ka sagrāvu tavas ilūzijas, tavu ideālo priekšstatu." Vienu dienu var būt labi, nākamajā dienā - jau slikti, bet pēc tam - atkal labi. Nav nekā sliktāka, kā izdarīt secinājumus pēc viena konkrēta notikuma.
4. "Tev vienkārši vajag..."
Un tālāk seko padomi, ko, pēc mierinātāja domām, vajadzētu darīt, lai atrisinātu šo problēmu. Kādam varbūt palīdz, bet daudziem no šādiem nelūgtiem padomiem kļūst tikai drūmāk ap sirdi. Un rodas sajūta, ka bez padomiem no malas esi bezspēcīgs, un vispār - kā gan neesi iedomājies šīs "ģeniālās" metodes pats.
Pēc psihologu domām, vislabākais atbalsts dažkārt ir vienkārši būt blakus. Un reizēm pat neko nevajag sacīt. Jo tu jau tāpat esi atradis pietiekami daudz spēka, lai grūtā brīdī būtu blakus. Un cilvēks mierīgi var dalīties savās skumjās un patiesajās izjūtās, zinot, ka netiks nosodīts, pamācīts vai ignorēts. Jūtot šādu atbalstu, reizēm vieglāka kļūst pat vissmagākā nasta.
