Pieci zinātnē balstīti veidi, kā par sevi parūpēties, lai ikdienā justos labāk
foto: © Siephoto/SIME/ Vida Press
Jauna sieviete staipās.
Cita pasaule

Pieci zinātnē balstīti veidi, kā par sevi parūpēties, lai ikdienā justos labāk

Jauns.lv

Pašaprūpes jēdziens arvien biežāk dzirdams mūsdienu mentālās veselības kontekstā. Doktore, labsajūtu tehnoloģiju eksperte un konsultante Čiki Deivisa (Tchiki Davis) “Psychology Today” nosauc pavisam vienkāršus veidus, kā ikdienā par sevi parūpēties, neieguldot praktiski nekādus līdzekļus.

Pieci zinātnē balstīti veidi, kā par sevi parūpēti...

Jāsaka ar to, kas tad īsti ir rūpes pašam par sevi jeb pašaprūpe? 

Visbiežāk pašaprūpes jēdzienu saprot ar darbībām, ko cilvēki veic, lai uzlabotu vai atjaunotu savu fizisko un mentālo veselību. 

Pašaprūpe ir pašpaļāvīgs individuālisms, kā arī pārliecība, ka veselības traucējumus iespējams novērst. Un tik tiešām, rūpējoties par sevi, ir iespējams pozitīvi ieteikmēt savu veselību un radušos veselības traucējumus pat novērst. 

Devisa piedāvā piecus vienkāršus pašaprūpes veidus.

1. Dodieties pie dabas

Jaunākie pētījumi liecina, ka ikdienas kontakts ar dabu var palīdzēt mums mazināt trauksmi un depresiju, vienlaikus palīdzot mums uzlabot mūsu veselību. Patiešām, tik daudzas lietas, kas saistītas ar dabu, var uzlabot mūsu veselību — saule, svaigs gaiss, augsne, koku smarža. Regulāri dodoties dabā, ir viens no veidiem kā parūpēties par sevi. 

2. Klausieties nomierinošu mūziku

Vai zinājāt, ka relaksējošas mūzikas klausīšanās var samazināt kortizola līmeni jeb tā saucamo stresa hormonu? Pētījumi rāda, ka mierīga mūzika tik tiešām var mazināt stresa hormonu līmeni jūsu organismā. Konkrētāk, binaurālie sitieni (mūzika ar diviem toņiem, kas tiek atskaņoti nedaudz atšķirīgās frekvencēs katrā ausī) var būt vērtīgi, lai palielinātu jūsu koncentrēšanās spējas. 

3. Praktizējiet dziļo elpošanu

Praktizējot dziļo elpošanu, mēs aktivizējam savu parasimpātisko nervu sistēmu. Tā sagatavo organismu mieram un atpūtai. Tai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, palielinās gremošanas sulas izdalīšanās. 

Viena vienkārša elpošanas prakse ir “kastes elpošana” jeb Box Breathing. Princips ir pavisam vienkāršs, jūs ieelpojat, aizskaitat līdz četri, tad izelpojat, aizskaitat līdz četri, ieelpojat un aizskaitat līdz četri un tā tālāk. Izmēģiniet šo praksi pāris reizes un redzēsiet kā jūsu organisms atslābst.  Elpošanas praksmēm lieliski palīdz arī joga, prakses laikā izmanto līdzīgu principu veicot aktīvas darbības. 

4. Radiet sev pozitīvas emocijas

Lai radītu pozitīvas emocijas, mēs varam mēģināt domāt pozitīvi, būt optimistiski, mēs varam izbaudīt labos mirkļus vai pat veikt mīlestības un laipnības meditāciju. Pozitīvu emociju pastiprināšana var veicināt pozitivitāti, palīdzot mums justies labāk, uzlabot sociālo mijiedarbību.

5. Veidojiet savu pašapziņu

Lai iemācītos pievērst uzmanību tam, kas jums ir derīgs un kas nav, vajadzīga prakse. Piemēram, jūs, iespējams, esat vingrojis katru dienu, bet sākat justies no tā noguris. Tādā gadījumā vingrošana var nebūt tas pašaprūpes veids, kas jums šobrīd nepieciešams. Kopumā, pievēršot uzmanību tam, kā jūsu domas un uzvedība liek jums justies - īstermiņā un ilgtermiņā - var palīdzēt jums maksimāli izmantot pašaprūpi savā labā, rodot jaunus veidus kā palīdzēt sev justies labāk.