Kas ir Annas Lieckalniņas mīlestība no pirmā acu skatiena?

Anna Lieckalniņa ar jahtas komandas biedriem atgriezusies no neaizmirstama un emocijām bagāta nedēļu ilga ceļojuma ar jahtu Turcijas pusē.

"Par galamērķi izvēlējos vienu no skaistākajām burāšanas vietām pasaulē - Marmarisu. Baltas klintis slejas ārā no dzidri zila ūdens un turpinās zaļā salā ar sulīgiem, skaistiem kokiem. Man brīžiem aizrāvās elpa no skaistuma! Tur dzīvo gan delfīni, gan bruņurupuči, ziemā vaļi un pa zaļajām salām staigā brieži. Unikāli!" sajūsmā par redzēto stāsta Lieckalniņa.

Anna atklāj, ka sapnis par burāšanu radies jau bērnībā: “Man bija aptuveni astoņi gadi, kad mēs ar ģimeni devāmies ar jahtu pa Lielupi jūrā. Mīlestība uz kuģošanu man radās no pirmā acu skatiena! Jahtas, ostas, dienas ritms uz kuģa, ūdens, saule, vējš… Kopš tā laika, ja man ir bijusi iespēja būt uz ūdens, es nekad to nepalaižu garām. Es pat vēlējos iet mācīties par kuģu kapteini, bet sakautrējos, domādama, ko es tur viena meitene starp čaļiem darīšu. Tā arī neaizgāju. Man klases biedrs gan aizgāja – tagad kuģo. Man ģimenē vecaistēvs arī savulaik bija jūrnieks, varbūt tas mums asinīs.”

Viņa gan uzsver, ka pirms došanās kārtīgā braucienā ar jahtu vajag sagatavoties. “Manis organizētos braucienos var piedalīties psiholoģiski sagatavoti cilvēki. Tā nav pirmā vieta, kur sākt savu personības izaugsmi. Protams, ir atpūta un bezrūpība, saule, ūdens, vējš. Un tomēr ir jābūt emocionāli noturīgiem – mēs esam pakārtoti laikapstākļiem. Šādos braucienos ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Ir jābūt fleksibliem. Tāpat arī ir jāzina dažādas praktiskas nianses. Piemēram, kur kajītes labierīcībās ir duša, kā nolaist ūdeni tualetē. Kā droši pārvietoties pa jahtu, kā iedarbināt gāzes plīti un kur likt ūdeņus, kas paņemti līdzi,” skaidro Lieckalniņa.

Taujāta, kāds ir vienas dienas plāns šādā izbraucienā, viņa stāsta: “Mēs ar kapteini izrunājam aptuvenos nākamās dienas plānus. Var būt tā, ka kapteinis, ņemot vērā laikapstākļus vai lokāciju, sāk ceļu uz nākamo līci jau pulksten piecos no rīta, kamēr visa komanda vēl guļ. Pārsvarā diena ir tāda: kad saule aust, pēc vēlēšanās ir meditācija jahtas priekšgalā, rīta pelde, brokastis un rīta kafija uz klāja. Sarunu aplis – uz klāja vai piemērotā vietā krastā. Vai nu liela koka pavēnī pludmalē, kalna galā lapenē, vai vēsturiskās pils drupās pie jūras. Tad pārejam uz nākamo salu vai līci, pa ceļam burājam vai nopeldamies.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" svētku dubultnumurā!