Aptur kritizētās izmaiņas par bērna kopšanas atvaļinājuma obligātu dalīšanu starp vecākiem
Pretrunīgi vērtētās izmaiņas bērnu kopšanas pabalsta izmaiņas saņemšanas kārtībā, visticamāk, netiks pieņemtas solītajā laikā. Nacionālās apvienības (NA) deputāti nobremzējuši likuma tālāku virzību, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Runa ir par diviem mēnešiem bērnu kopšanas atvaļinājuma, kas pēc Eiropas Savienības direktīvas būtu obligāti jānodod otram bērna vecākam. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti laikus, Latvijai būs jātaisnojas Eiropas Komisijai.
Par to, ka pēc 2.augusta dzimušo bērnu vecākiem vismaz divi mēneši no bērna kopšanas atvaļinājuma obligātā kārtā būs jānodod atvases otram vecākam, topošo mazuļu vecāki tika brīdināti kopš rudens. Atdodot divus mēnešus no gadu vai arī pusotru gadu ilga atvaļinājuma otram, vienam no vecākiem atvaļinājums saīsinātos. Tas arī viestu izmaiņas ģimenes ienākumos, ja vecāku algas atšķiras.
Šo un arī citu iemeslu dēļ iecere daudz kritizēta vecāku forumos. Pamats šādām izmaiņām likumā nāca no Eiropas Savienības direktīvas, kuras mērķis ir abus vecākus maksimāli iesaistīt maza bērna aprūpē uz pilnu slodzi, veicinot dzimumu vienlīdzību.
Saeimas vairākums pirmajā lasījumā grozījumus likumā pieņēma, taču līdz nākamajam lasījumam likuma grozījumi tā arī netika.
Apturēt likuma grozījumus ieteicis premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks. Viņaprāt, nepieņemami ir šo tā saukto divu mēnešu tēva kvotu iespiest jau esošajā apmaksātajā bērna kopšanas atvaļinājumā.
Parādnieka priekšlikums ir esošā bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana par vienu mēnesi otra vecāka obligāto kvotu pieliekot klāt jau esošajam atvaļinājumam. Taču šādai pieejai ir ietekme uz valsts budžetu, kas nav mazāka par 10 miljoniem eiro. Pārējie koalīcijas partneri šo priekšlikumu komisijā neatbalstīja.
Tā kā grozījumu pieņemšana apturēta, pastāv liela iespēja, ka līdz 2.augustam, kas ir atskaites punkts direktīvas izpildei, Saeima nepaspēs izmainīt likumu. Labklājības ministrijā, kas izstrādāja noteikumus direktīvas ieviešanai, bažījas, ka
šāda kavēšanās var draudēt ar pārkāpuma procedūras sākšanu no Eiropas Komisijas puses.