Kur viņa ir? Ukraiņu skolotājas neskaidrais liktenis, kļūstot par piespiedu pazušanas upuri
Krievijas varas iestādes atsakās atzīt 25 gadus vecās skolotājas Viktorijas Adrušas aizturēšanu, lai arī zināms, ka viņa tika aizturēta Ukrainā marta beigās, pirmdien paziņoja cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch".
Krievijas iestāžu atteikums atzīt sievietes aizturēšanu un atklāt viņas atrašanās vietu, padara viņu par piespiedu pazušanas upuri.
Krievijas spēki marta beigās Čerņihivas reģionā apsūdzēja Andrušu par informācijas apmaiņu ar Ukrainas varas iestādēm par Krievijas karaspēka pārvietošanos. Kad Krievijas spēki pēc mēneša ilgas okupācijas pēc dažām dienām atkāpās no apgabala, viņi piespiedu kārtā pārveda Andrušu uz Krieviju. Viņa ir viena no vairākiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir piespiedu kārtā pazuduši, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.
Andrušas ģimenei pa neoficiāliem kanāliem dažas nedēļas pēc viņas aizturēšanas tika paziņots, ka viņa tiek turēta Krievijas Kurskas apgabalā bez tiesībām sazināties ar citiem cilvēkiem. Ņemot vērā, ka varas iestādes noliedz, ka viņa tur atrodas, Andrušas advokātei liegta piekļuve aizturēšanas iestādei.
25 gadus vecā Andruša ir no Čerņihivas apgabala. Viņa mācīja skolā Brovari, Kijivas apgabalā. Viņas māsa Olha pastāstīja "Human Rights Watch", ka Krievijas spēki pārmeklēja viņu ģimenes māju 26. martā, četras dienas pirms atkāpšanās no Kijivas un Čerņihivas apgabala, apgalvojot, ka ģimene sadarbojoties ar Ukrainas spēkiem, nododot informāciju. Olha gan noliedz šādu apgalvojumu.
Kratīšanas laikā Krievijas spēki atņēmuši naudu, elektroniku un kastes ar sadzīves mantām. Tāpat paņemts Viktorijas telefons, apgalvojot, ka viņa ir sūtījusi Ukrainas izlūkdienestu aģentiem informāciju par Krievijas karaspēka pārvietošanos.
27. martā Krievijas militārpersonas atgriezās ģimenes mājās un pieprasīja uzrādīt visus Viktorijas personas dokumentus. Šīs vizītes laikā viņi aizturējuši arī Viktorijas māti, sakot, ka viņa "slikti audzinājusi Viktoriju". Olha sacīja, ka karavīri mātei arī atzinuši, ka viņi ir aizveduši Viktoriju apskatīt to Krievijas karavīru līķus, kuri, kā viņi apgalvo, tika nogalināti, jo Viktorija esot dalījusies ar informāciju. Krievijas spēki trīs dienas turējuši māti mājā, ko bija ieņēmuši Krievijas spēki. Viņa varēja atgriezties mājās tikai 31. martā, kad krievi pameta teritoriju.
Kā pastāstījuši divi aizturētie, kas kopā ar Viktoriju sākotnēji turēti katlu mājā, bet vēlāk tomēr atbrīvoti, Viktorija pēc tam aizvesta uz Krieviju.
To apstiprina arī kāds civiliedzīvotājs, kuru Krievijas spēki aizturēja Ukrainā un piespiedu kārtā arī pārveda uz Krievijas Kurskas apgabau. Viņš atgriezās Ukrainā gūstekņu apmaiņas ietvaros. Viņš pastāstīja, ka vīrieši un sievietes šajā iestādē tika turēti atsevišķi. No citiem ieslodzītajiem viņš bija dzirdējis, ka tur ir sieviete vārdā Viktorija no Brovari, kura apsūdzēta par Krievijas militāro pozīciju atklāšanu.
Šis vīrietis atradās vienā kamerā ar 12 citiem Ukrainas civiliedzīvotājiem vīriešiem. Kamēr viņš tur atradās, viņš teica, ka ne viņam, ne nevienam citam kamerā nebija pieejams advokāts. Pēc atbrīvošanas viņš uzzināja, ka viņa ģimene un citas ģimenes bija nosūtījušas advokātus uz šo iestādi, mēģinot piekļūt aizturētajiem, bet viņiem piekļuve tika liegta.
Krievijas cilvēktiesību advokāte Irina Birjukova 25. aprīlī mēģināja iekļūt pirmstiesas aizturēšanas iestādē, kur, iespējams, tiek turēta Andruša. Kad Birjukova uzrādīja advokātes apliecību un juridisku dokumentu, kas apliecina, ka viņa ir Andrušas advokāte, iestādes direktors piezvanījis pa telefonu, visticamāk, drošības dienestiem, sakot, ka ar Viktoriju Andrušu mēģina tikties advokāts. Viņš noklausījies teikto, nolicis telefonu un, skatoties advokātei tieši acīs, teicis: "Starp aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem nav šāda cilvēka."
No 24. februāra līdz 10. maijam ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā dokumentējusi 204 gadījumus, kad piespiedu kārtā pazuduši 169 vīrieši, 34 sievietes un viens zēns.
Civiliedzīvotāja aizturēšanas neatzīšana saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem ir krimināli sodāma kā noziegums pret cilvēci.
