Aktrisei Guntai Virkavai teātris nekur nav pazudis: “Ja es būšu vajadzīga, mani atradīs!”
Uz nupat aizvadītajām saulainajām Lieldienām arī aktrise Gunta Virkava izplaucēja skaistus bērza zarus un iekāra tajos krāsainas oliņas, svētkos dodoties ciemos pie meitas Elizabetes ģimenes Mārupē. Tur ir plašs pagalms, kurā tika paslēptas krāsotās olas.
"Es marlītē ietinu kādu zaļu lapiņu, graudiņus iebēru, bet vairāk gan krāsoju olas sīpolu mizās. Lieldienas man vienmēr ir skaisti ģimenes svētki. No šī pavasara es gaidu tikai mieru, lai iestājas normāla vasara, lai sirds mierīga. Ir ļoti grūti tagad egoistiski tikai par sevi runāt,” žurnālam Kas Jauns atzīst viņa.
Teātris nekur nav pazudis
“Trakākais ir tas, ka tagad faktiski sācies trešais pasaules karš, kas var apņemt visu planētu. Ir pat grūti parunāt un kaut ko teikt par sevi,” aktrise min, ka bez baldriāna ripiņas vai kādas nomierinošas tabletes vakarā nevarot vairs iztikt – citādi, salasoties un skatoties visas šausmu ziņas no Ukrainas, miegs nenāk pat līdz pieciem rītā.
“Protams, prieks, ka ir tāda patriotiska ukraiņu tauta, ka tā pastāv par savu zemi. Ir kaut kādas uzvaras, bet es ļoti baidos par visbriesmīgāko – kodolieročiem, par kuriem nepārtraukti brīdina. Bailes ir visregresīvākā lieta. Es redzēju momentu, kur ukraiņu sieviete viena pati gāja pret tanku, viņai pat nebija bail pagulties tam apakšā. Tad es sapratu, kas tie ir par cilvēkiem, kuri stāv par savas zemes mīlestību un aizstāvību. Tad bailes paliek aizmugurējā plānā,” domā aktrise un atklāj, ka katru dienu pielūdz Dievu, jo ir jālūdz – ļaunuma sakne ir jāiznīdē, no zemes virsas jādabū nost. Aktrisei ir bailes ne vien par sevi, bērniem un mazbērniem, bet par visas pasaules nākotni.
Gunta Virkava apceļo Ameriku un satiek savējos, tostarp Ivaru Stoninu
“Runājot par sevi, teātris manī nekur nav pazudis, es to ļoti mīlu. Es lasīju aktiera Kaspara Zvīguļa interviju – viņš arī no teātra bija atraidīts nedisciplinētības dēļ, tāpat kā es. Neviens mēs neesam eņģeļi, aktieri jau arī ir bišķiņ emocionālāka tauta. Ja es kāpju uz skatuves, tad par 100 procentiem strādāju, bet, ja to nedaru, esmu arī bijusi nedisciplinēta, un tā es radīju to situāciju,” tagad atklāti atzīst Gunta un pauž, ka pati esot dzīvē pie daudz kā vainīga, taču viņai esot prieks par kolēģi – ka Nacionālais teātris deva Kasparam Zvīgulim otru iespēju.
Darbs – nest cilvēkiem prieku
“Jau piecus gadus kopā ar Aīdu Ozoliņu un Jakovu Rafaļsonu spēlējam ļoti jauku komēdiju Sirēna un Viktorija, ar kuru esam apbraukājuši gandrīz visu Latviju,” par saviem darbiņiem pastāsta Virkava. Tāpat esot vēl izrāde klubā Austrumu robeža, vēl kopā ar aktieri un režisoru Zigurdu Neimani Gunta spēlē vieglā komēdijā Mīli mani, ar kuru arī braukājot pa Latvijas ārēm.
Cilvēkam jāmeklē cilvēks
Izbraucienus pa plašo Latviju aktrise tur lielā vērtē. “Kā man patīk lauku cilvēku atsaucība, enerģētika, kuru viņi sniedz. Tu uz skatuves saņem puķītes, kuras ilgi ir turētas rokās un sasildītas, jau pusnovītušas, bet no sirsniņas tiek pasniegtas. Un cilvēks čukst: jūs man esat mīļākā aktrise! Un cits man teica: ak Dievs, mēs tāpat jūs mīlam! Es neliekuļošu, man pat asaras nobira. Ka publika tevi neaizmirst, tas ļoti sirdi silda,” ne bez aizkustinājuma saka Gunta un atceras, ka pērn uz viņas lielo, apaļo jubileju Nacionālais teātris brīnišķīgi viņu godinājis.
“Devos uz mājām, bet toreiz koronavīrusa izplatības dēļ neko vēl nedrīkstēja svinēt – atbrauca meita Elizabete ar mazmeitām. Sēdējām, ēdām kūkas, un pēkšņi aiz loga ārkārtīgi skaisti dzied! Elizabete saka: mamma, tas taču pie tevis! Atvēru logu un no sava trešā stāva redzu, ka stāv Ainars Ančevskis, Zigurds Neimanis, Daiga Gaismiņa, Egils Melnbārdis un visiem puķes rokās!” Gunta izgājusi pēc ziediem un bijis arī ļoti liels rozā rožu pušķis, knapi varējusi panest.
Gunta Virkava teic, ka vēlmes viņai esot visādas, bet nāks laiks, un tad jau redzēs. Tagad īpaši zinot, par kādām tēmām gribas no skatuves uzrunāt skatītājus. “Ja es būšu vajadzīga, mani atradīs. Tikai man ļoti gribas, lai pasaulē neizplatās ļaunums. Mēs esam “atmācījušies” saprasties viens ar otru. Es allaž esmu teikusi, ka cilvēkam jāmeklē cilvēks. Šķiet, tas ir šausmīgi, ka attiecības paliek netīras, ja cilvēki tevi apmelo. Ja kādreiz savā dzīvē esi kļūdījies, tad tev turpina šo lietu “pielipināt” – ka esi tāda un nevari mainīties uz labu! Tas nodara tik lielu ļaunumu! Kaut gan neko tādu tu sen vairs nedari, viss ar tevi ir kārtībā.
Cilvēki mainās, un it sevišķi aktieri,” uzsver leģendārā aktrise un pastāsta, ka viņai mājās ir ļoti jauki kaimiņi – Elīna un Jānis Paukštello, arī Rita Trence, ar kuriem bieži kopā dodoties staigāt. Gunta regulāri ciemojas pie mazbērniem Mārupē, bet Rita tagad ir viena palikusi, un abas kaimiņienes bieži satiekas. Iespējams, padomās un kopīgi veidos kādu projektu. Bet tas nākotnē!
