Kā likt cilvēkiem maksāt par gaisu: stāsts par Elizabeti Holmsu - krāpnieci, kurai izdevās apmānīt visu pasauli
Mūsdienās amerikāņu kompānijas “Theranos” dibinātājas vārds ir zināms visai pasaulei — uzņēmēja, kuru uzskatīja par Stīvu Džobsu sievietes izskatā, izrādījās krāpniece, kas pievīla savus darbiniekus, investorus un pati sevi.
Kā jūs iztēlojaties mūsdienīgu sievieti - krāpnieci, kura ar viltu ieguvusi miljoniem dolāru? Klasiskie noziedznieču tēli palikuši pagātnē — šodien viņas nevis slēpj savu seju, bet gluži pretēji — cenšas pievērst sev pēc iespējas lielāku uzmanību, raksta “Marieclaire.ru.” Pastāstām, kā Elizabete Holmsa visu acu priekšā veica satriecoši pārgalvīgu afēru un ar ko beidzās viņas stāsts.
Būdama Stendfordas universitātes studente, viņa sapņoja izgudrot kaut ko īpašu — slavenā ārsta un uzņēmēja mazmeita, Elizabete Holmsa auga ar plāniem par dižu nākotni.
Un trešajā kursā viņai radās ideja par revolucionāru izgudrojumu, kas apvērstu medicīnas un farmācijas kompāniju tirgu.
Tā bija ierīce, kas spēja diagnosticēt visas zināmās slimības, balstoties tikai uz vienu pacienta asins pilienu. Profesori kritizēja savas studentes ideju, apgalvoja, ka viņa ir antizinātniska.
Bet, ja tagad ierakstīsiet Elizabetes Holmsas vārdu attēlu meklēšanas vietnē, uz jums raudzīsies apburoša sieviete no “Forbes” žurnālu vākiem, kurai izdevies sasniegt savu mērķi (tiesa, ne pilnā apmērā...).
Savu kompāniju “Theranos” Elizabete atklāja, kad viņai bija 19 gadu. Rekordīsos termiņos uzņēmīgā meitene iekasēja aptuveni 700 miljonus dolāru investīcijās — vēl būdama studente, viņa nolēma, ka ir gatava kļūt slavena, mainot pasauli “uz labo pusi”.
Jaunā sieviete spēja pārliecināt daudzas bagātas un ietekmīgas personības, ka viņas projekts ir uzmanības vērts.
Par “Theranos” investoriem kļuva arī politiķi: ASV valsts sekretāri un ministri, Pentagona vadītājs un pat ASV eksprezidents Bils Klintons. Bet kā viņai izdevās piesaistīt investīcijas?
Elizabetes panākumu noslēpums var būt nevis viņā pašā, bet atmosfērā, kāda attīstījās viņas kompānijā. Savā slavenajā prezentācijā 2007. gadā Stīvs Džobss parādīja īstu maģiju, un Amerika bija gatava noticēt brīnumam. Elizabete to izmantoja, visā kopējot Stīva personīgo zīmolu: no zemāka, “vīrišķīgāka” balss tembra uzstāšanās reizēs un stingras, askētiskas garderobes, līdz prasīgumam pret darbiniekiem, kuriem viņa bija izvirzījusi neticamus mērķus.
Virs viņas rakstāmgalda atradās citāts no avīžraksta par viņu: “Sāc apzināties, ka mūsu priekšā ir jaunais Bils Geitss vai Stīvs Džobss.”
Zīmīgi, ka jaunā meitene savāca ne tikai milzu naudu, bet arī gudrākos prātus, kas strādāja pie viņas. Nenogurstošā uzņēmēja turpināja piesaistīt arvien jaunus investorus un parakstīt sadarbības līgumus.
Henrijs Moslijs, “Theranos” finanšu direktors, sastādīja Elizabetei finanšu prognozes, kuras viņa vēlāk uzrādīja investoriem. Kādu dienu viņa palūdza Moslijam, lai viņš paceļ dažus skaitļus. Lai gan tā bija ierasta prakse, Moslijs juta vieglu satraukumu: viņš lieliski pārzināja finanses, bet neko nesaprata no kompānijas medicīniskajām izstrādēm.
Sarunādamies ar investoriem, Henrijs aizveda viņus pie ķīmiskās inženierijas doktora Šanuka Roja, kurš rādīja, kā ierīce darbojas, iedurot pirkstā un ievadot analīžu rezultātus monitorā.
Taču drīz vien Henrijs pamanīja, ka inženieris un pārējā komanda pēc produkta prezentācijām izskatās nedaudz nomākti.
Henrijs aprunājās ar Roju un noskaidroja, ka iemesls ir ierīces nestabilitāte. Patiesībā nekad nevarēja garantēt precīzu rezultātu, bet visi laboratorijas testi ar blīkšķi izgāzās. Lai iespaidotu investorus, Rojam bija jānodarbojas ar viltošanu, demonstrējot uz ekrāna vienīgo veiksmīgo translāciju, ko viņiem izdevās ierakstīt klīnisko izmēģinājumu laikā.
Kārtējā plānveida tikšanās reizē ar Elizabeti Henrijs Moslijs sacīja, ka viņam ir zināms par krāpšanu, un, pirms piesaistīt jaunas investīcijas, jāpiespiež ierīce darboties.
“Theranos” dibinātājas seja, kas vienmēr izstaroja draudzību pret sarunas biedru, nekavējoties atslāba, pārvēršoties aukstā, neko neizsakošā maskā.
“Man šķiet, ka jūs nespēlējat komandā. Jums laiks mūs pamest,” teica Elizabete. Tā tika atlaists kompānijas pirmais un pēdējais finanšu direktors: nevienu citu šajā amatā Elizabete nepieņēma.
Elizabete spītīgi uzstāja, ka vispārējo asins analīzi var veikt ar nelielu asins pilienu, kas ņemts no pirksta, un viņu neuztrauca tas, kā šo mērķi panāks darbinieki.
Lai nu kā, “Apple” apgāza priekšstatu par viedtālruņiem un uzdāvināja tirgum to, kas bija loģisks turpinājums cilvēku progresam.
Turpretī Elizabete Holmsa pieprasīja no savas komandas un esošajām tehnoloģijām kaut ko nesasniedzamu.
Viņa neklausījās savos speciālistos, kuri vienā balsī apgalvoja, ka iegūt ziņas no desmit mikrolitriem asiņu vienkārši nav iespējams, viņu apmierināja tikai ierīces kompaktais dizains un izmērs. Viņa nebija gatava piekāpties.
Galu galā kompānijai uzmanību pievērsa “Wall Street Journal” žurnālists Džons Karairu, kurš intervēja bijušos “Theranos” darbiniekus - pēc atmaskojošu rakstu sērijas iznākšanas, sabiedrība atvēra acis uz nekaunīgo krāpšanu.
Pamodās arī vairāki investori, kuriem atteica viņu lūgumam apmeklēt kompānijas laboratoriju un cehu. Tā sākās pasaulē slavenās uzņēmējas un viņas korporācijas krišana.
Šobrīd tiesa turpinās, un galīgais spriedums vēl nav pasludināts. Uzņēmējai draud līdz 20 gadu cietumsods, taču ir arī laba ziņa: kompānija “Apple” ieinteresējusies par stāstu “Stīvs Džobss svārkos” un nolēmusi atbalstīt Ādama Makeja filmu “Bad Blood”, kuras pamatā ir skandalozais “Theranos” stāsts. (Elizabetes varoni atveidos Dženifera Lorensa).
Elizabetes Holmsas stāsts pierāda, ka ar aklu pārliecību par savu uzvaru nepietiek: svarīgi ir izdomāt rīcības plānu vairākus soļus uz priekšu, lai tevi nepieķertu pie rokas. Tomēr, kā liecina prakse, pat mūža ieslodzījums nav spriedums īstam viltniekam.
