Divi "Sputnik" Krievijā un divi "Pfizer" Latvijā: stāsts par Annu, kura pusgada laikā vakcinējās četras reizes
Anna (vārds mainīts) vakcinējās ar diviem preparātiem - "Sputnik" Krievijā un "Pfizer" Latvijā. Anna ir Krievijas pilsone, bet Latvijā viņai ir uzturēšanās atļauja. Pavasarī, kad likās, ka vakcīnas Latvijā nebūs, viņa vakcinējās Krievijā.
Portāls "rus.lsm.lv" pierakstījis Annas personīgo stāstu. Jauns.lv publicē sievietes pieredzi saīsinātā veidā.
2020. - 2021.februāris. Apkārt vienas šausmas un bailes inficēties, bet tāpat arī vakcinēties.
Marts. Latvija pārcieš koronavīrusa vilni. Man kā 30 plus sievietei ātrāk par rudeni vakcīna nespīd. Lasu ziņās no dzimtenes: vakcīnas slimnīcās, tirdzniecības centros. Latvijā vakcīnas nepietiek pat prioritārajām grupām, kur nu vēl runāt par parastajiem mirstīgajiem. Kauties par poti negribas, tāpat kā nakšņot rindā pie slimnīcas. Sanāk, ka vajag vakcinēties Krievijā un saņemt "Sputnik".
Aprīlis. Pirmdienas rītā Krievijas poliklīnikā tukšums. Saņemu pirmo poti. Tagad trīs nedēļas jāgaida, lai saņemtu trešo devu. Pirmā pote ātri aizmirstas. Jau pēc pusstundas esmu visa darbos. Otrā pote pēc tās pašas sistēmas. Poliklīnikā nevienu īpaši neinteresē, kā es jutos pirms un pēc vakcinēšanās.
Līdz pusdienām jūtos labi, bet pēc tam galva sāk palikt smagāka, lauž ķermeni, kurš pieprasa segu un pretsāpju līdzekli. Apbruņojusies ar imunitāti un Covid-19 testu, atgriežos Latvijā.
Drīz vien Krievijas valsts pakalpojumu mājaslapā parādās sertifikāts ar QR-kodu. Tagad viss oficiāli: ievietots Krievijā izgatavos čips. Kamēr manis nav, Latviju pārpludina vakcīnas. Es tikmēr gaidu, kad ES akceptēs "Sputnik". Sēžu desmit dienas izolācijā un sekoju ziņām.
Jūnijs. Nonāku slimnīcā ne saistībā ar Covid-19. Reģistratūrā atbildu uz jautājumiem. "Kā teikt – nevakcinēta. Formāli – nē, man ir "Sputnik". Bet Latvijai tas neskaitās." Ārsts krata galvu, uzliek uz kartiņas zīmogu "vakcinēta". Māsiņa pajautā: "Sputnik"? Kur dabūjāt?
Jūlijs. Gatavojos brīvdienām Igaunijā. Viņa "Sputnik" atzīst, tāpēc ar braucienu problēmu nebūs.
Augusts. Atnāku pie sava ārsta. Apspriežam laikapstākļus, saslimšanu un dzīves jēgu. Nonākam līdz vakcīnas atzīšanai, kas saņemta citās valstīs. Runājam par britu un kanādiešu. Pieminam krievu – ārsts vienā teikumā savieno vārdus "Sputnik", birokrātija, politika, murgs un ārprāts. Ieelpoju, klusēju.
Gandrīz septembris. Pēc "Sputnik" Eiropas Savienībā neož. Sāku domāt, vai nevakcinēties ar "Jansson", lai ātri saņemtu gan aizsardzību, gan papīru. Bet no šīs idejas atsakos. Izvēlos par labu "Pfizer". Pierakstos, atnāku. Vakarā dūriena vietā sāp tā, ka bez tabletes neaizmigt. Pāriet tikai ceturtajā dienā.
Prieku par diviem čipiem aizēno vien tas, ka vienīgā drošā aizsardzība pret Covid-19 ir sēdēšana mājās, jo neviens nezina, cik daudz antivielu nepieciešams. Daļēji tāpēc tikai pēc antivielām sertifikātus nedod. Skatoties no ziemas uz pagājušo pavasari ceru, ka dažādās antivielas manās asinīns rīko kara sanāksmi, lai izlemtu, kā pretoties "omikronam".
