Mazais bumbulītis krūtīs kļūst arvien lielāks un traucējošāks, bet sieviete spītīgi neiet pie ārsta
Pēdējā laikā palielinājies ielaisto krūts audzēju gadījumu skaits. Par šādu novērojumu portālam Jauns.lv pastāstīja Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis. Viņš norāda, ka patlaban pacientes galvenokārt sūdzas jau par lielākiem veidojumiem.
"Mēs redzam, ka ir pazuduši mazie audzēji, kas bija 2019. un 2018. gadā. Tad no skrīningiem diezgan bieži nāca pacientes, kurām audzēji bija līdz 1 cm. Tie nebija pat īsti sataustāmi, tos redzēja tikai skrīninga vai citos izmeklējumos.
Pašreiz pamatā nāk pacientes ar sūdzībām par veidojumiem, bieži vien ar lieliem veidojumiem, bieži vien jau ar procesā iesaistītiem limfmezgliem un attālām metastāzēm.
Grūti ir interpretēt objektīvo statistiku, jo tādas vienkārši pašreiz nav, bet sajūta ir, ka parādās vairāk ielaisto gadījumu. Vai tur iemesls ir bijis, ka sākotnēji bija bailes, domāja, ka Covid-19 ātri pāries un viss, bet acīmredzot ir palikuši novārtā kaut kādi profilaktiskie izmeklējumi un tamlīdzīgas lietas."
Tik daudz sieviešu neaizgāja uz izmeklējumiem...
Eglītis norādīja, ka 2020. gada sākumā, kad sākās Covid-19 pandēmija, pāris mēnešus bija sabremzēti skrīninga izmeklējumi. Kopumā pērn skrīninga aptvere nesasniedza pat 30%.
"Lai tā būtu efektīva, tai būtu jābūt 70%, bet 70% mums nav bijis nekad. Man liekas, ka lielākais ir bijis 40% kaut kad pirms trīs gadiem."
Nevērība un neaizdomāšanās
Kāpēc tik maz sieviešu dodas uz krūšu izmeklējumiem? "Es domāju, ka tur ir vairāki faktori. Iespējams, viena daļa pacienšu veic izmeklējumus citur un tie nenonāk kopējā datu bāzē. Otrkārt, ir nevērība vai neaizdomāšanās par regulāru pārbaužu nepieciešamību. Tas ir arī saistīts ar izglītības līmeni."
Pirms 7-8 gadiem tika analizēts, kāpēc pacientes novēloti meklē palīdzību. Noskaidrots, ka daļa sieviešu vispār netic, ka viņas varētu skart onkoloģiskas saslimšanas. Vēl daļa pacienšu pauda neticību, ka onkoloģisku slimību var izārstēt. "Protams, tas diezgan cieši korelēja ar izglītības līmeni un visu pārējo."
Kas notiek pēc 70 gadu vecuma?
Eglītis norādīja, ka pēdējā laikā nav kļuvis vairāk gados jaunu pacienšu. Pacientu skaita pieaugums vairāk saistīts ar populācijas novecošanos.
"Te arī ir problēma, jo valsts skrīninga programma ir tikai līdz 69, 70 gadiem. Pēc tam sievietēm būtu jāsaņem nosūtījums no ģimenes ārsta vai ginekologa un tāpat reizi divos gados jāveic mamogrāfiskie izmeklējumi."
50-70 gadu vecumā esošās sievietes veido aptuveni pusi no visiem aptuveni 600 saslimšanas gadījumiem ik gadu.
Izmeklēties arī tad, ja vēl neko nesatausta
Onkologs atzina, ka regulāri izmeklējumi būtu vajadzīgi arī tad, ja šķiet, ka ar krūtīm viss ir kārtībā un pagaidām nekādus bumbuļus nejūt.
"Izmeklējumi ir jāveic regulāri. Ja runājam pa mamogrāfiju, tā varētu būt reizi divos gados pacientēm no 40 gadu vecuma. Sonoskopija reizi gadā būtu jāveic katrai sievietei no 25 gadu vecuma."
Ginekoloģisko sonoskopiju sievietes vēl atceras, bet krūšu izmeklējumi bieži vien aprobežojas ar apskati, pataustīšanu, bet netiek veikti radioloģiskie izmeklējumi. Tie ir jāveic regulāri, jo tā vienīgā iespēja agrīni kaut ko diagnosticēt. Kad jau kaut ko satausta, bieži vien tas vairs nav agrīni."
Tiklīdz parādās kaut kas neparasts
Arī tad, ja parādās neparastas sajūtas, labāk konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus. Jaunām sievietēm vecumā līdz 40 gadiem vairāk nekā 90% gadījumu atklāj labdabīgus veidojumus, līdz ar to viņām nav tik steidzami jāskrien uz pārbaudi.
Bet sievietēm vecumā no 40 līdz 75 gadiem vajadzētu pārbaudīties, tiklīdz parādās kaut kas neparasts.
Kā tehniskā apskate
Eglītis teica, ka par krūšu veselību diezgan daudz stāstīts gan ģimenes ārstiem, gan citiem speciālistiem. Tas daudz skaidrots arī pašam sievietēm. "Bet apskate neatsver regulāros izmeklējumus. Domāju, ka sievietes būtu jāradina pie tā, ka krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju un mamogrāfija ir kā tehniskā apskate, kas ir jāveic reizi gadā un reizi divos gados."
Kādreiz bija doma par veselības mācības ieviešanu skolās, kur varētu plašāk runāt arī par šiem jautājumiem. "Domāju, ka viennozīmīgi jaunā paaudze ir daudz atsaucīgāka un varbūt vairāk aizdomājas, ka veselība ir viena no pamata vērtībām."
Mazos audzējus var vieglāk izārstēt
Onkologu asociācijas vadītājs skaidroja, ka valstīs, kur adekvāti norisinās profilaktiskās apskates un sievietes regulāri dodas uz izmeklējumiem, aptuveni 30% no visiem krūts audzējiem tiek atklāti, kamēr tie vēl nav sataustāmi - tie ir līdz 1 cm.
Ja audzēji ir tik nelieli, 99% gadījumu var garantēt izārstēšanos. "Vienīgais uzdevums ir agrīna diagnostika." Protams, atsevišķām sievietēm dziedzeru uzbūves īpatnību dēļ būs grūti pamanīt mazos audzējus, bet vairumā gadījumu minētie izmeklējumi palīdz agrīni diagnosticēt problēmu.
Izmeklēt krūtis arī pandēmijā
Neskatoties uz valsts skrīninga programmu, sievietēm būtu jāsaprot, ka regulāra krūšu izmeklēšana ir kā ābece un lasītprasme. To vajadzētu veikt arī patlaban, kad pasaulē un Latvijā ir Covid-19 pandēmija. Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kuras ir vecuma grupā, kad jāveic regulāri izmeklējumi.
"Nav attaisnojums tas, ka tagad ir sarežģīts un grūts laiks. Es domāju, ka pamata lietas ir jādara neatkarīgi no tā."
Bez veselīga dzīvesveida neiztikt
Rezumējumā Eglītis minēja vairākus aspektus, ko sievietēm būtu vērts ņemt vērā, lai pēc iespējas izvairītos no audzējiem. Piemēram, jāatmet smēķēšana, jāpiedomā pie svara un kustībām, kā arī jācenšas ikdienā vairāk gūt pozitīvo, nevis negatīvo.
"Protams, hronisks stress, pārstrādāšanās un nervozēšana laika gaitā var novest pie tādām lietām," ārsts teica un mudināja pievērsties veselīgam dzīvesveidam un veselīgai attieksmei. Krūts audzējs ir viens no tiem audzējiem, kura saslimstības rādītājus var samazināt par 40%, ja cilvēki ievēro veselīga dzīvesveida principus.
