Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Psihologi atgādina - lai kvalitatīvi strādātu, mums IR jāatpūšas. Un atpūtai nav obligāti jābūt „produktīvai”. Atpūsties var arī, "nedarot neko". Vai vienkārši papļāpājot ar draudzeni. (Foto: unsplash.com)

Atpūta nekad nav laika izšķiešana, liecina jaunākie pētījumi

Attiecības
26. oktobrī 05:14 2021. gada 26. oktobrī 05:14
  Jauns.lv
Jauni pētījumi liecina, ka uzskati par atpūtu kā laika izšķiešanu, mazina labumus, ko varam gūt no tās.

Pēdējie 18 mēneši ir radījuši jaunus izaicinājumus, jo cilvēki ir spiesti sadzīvot  ar  jaunām globālās pandēmijas normām un ierobežojumiem. Daudzas lietas, kas cilvēkiem sagādāja prieku, vairs nav iespējamas. Koncerti un teātra izrādes atceltas, deju nodarbības un volejbola treniņi nenotiek. Daudzi bija spiesti atcelt vai mainīt savus atvaļinājuma plānus.

Taču pēc darba dienas vai brīvdienās gribas atpūsties. Tomēr mūsdienu pasaulē esošā progresa ideja liek mums nopietni attiekties pret savu brīvo laiku, tā neproduktīva izmantošana tiek saistīta ar slinkumu, laika izšķiešanu, zemām ambīcijām un neskaidriem dzīves mērķiem. Taču jaunākie pētījumi rāda, ka vainas izjūta, kas mūs dažkārt piemeklē, kad neko nedarām, nav pamatota, vēsta psychologytoday.com.

Foto: Pixabay

Atpūta kā laika izšķiešana

Nesen analizējot četrus pētījumus, kuros piedalījās vairāk nekā 1300 dalībnieki četrās dažādās valstīs, tika noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka brīvā laika pavadīšana ir laika izšķiešana, bija augstāks depresijas, trauksmes un stresa līmenis nekā tiem, kuri novērtēja brīvā laika pavadīšanu.

Ja cilvēki uzskatīja, ka atpūta ir laika izšķiešana, viņi guva mazāku labumu no tās. Viņi vai nu krita pašpārmetumos, vainoja sevi vai kaunējās par savu rīcību. Uzskats, ka atpūta ir neproduktīva, mazināja viņu baudu no jebkuras brīvā laika pavadīšanas, ko viņi nodarbojās, it īpaši, ja atpūta bija bez jebkāda augstāka mērķa.  

Foto: Pixabay

Neproduktīvas atpūtas priekšrocības

Ir konstatēts, ka nedarot neko jeb bezmērķīgi atpūšoties, varam gūt vairākus labumus. Atvēlot laiku sevis kopšanai neatkarīgi no tā, vai tā ir vanna sveču gaismā, pastaiga pa parku vai iecienītas TV pārraides skatīšanās, var palīdzēt mums pārvaldīt stresu, nodrošināt līdzsvara sajūtu un stiprināt mūsu pašcieņu. Brīvā laika pavadīšanai ir gan fiziski, gan psiholoģiski ieguvumi – mazināts stress, trauksme un depresija; uzlabojas garastāvoklis un pozitīvo emociju līmenis. Iesaistīšanās atpūtas aktivitātēs var arī pazemināt kortizola līmeni, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu.

Psihologi jau sen ir atzinuši brīvā laika priekšrocības labklājības uzlabošanā. Bandura uzskatīja, ka atpūtas pieredze ir būtiska veselīgai attīstībai, un Maslova vajadzību hierarhijā brīvā laika pavadīšana bija viena no pašrealizācijas sastāvdaļām. Nodarbe, kas netiek uzskatīta par tradicionāli produktīvu, bet “tikai manis paša priekam”, var sniegt kontroles un izvēles sajūtu, ko daudzi cilvēki ikdienā nejūt. Dzīvojot pandēmijas laikā, šī kontroles sajūta ir vēl vairāk samazinājusies, izraisot lielākas bezpalīdzības un depresijas sajūtas. Iesaistīšanās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs tikai sava prieka pēc var būt spēcīgs pretlīdzeklis. Cilvēki, kuri tā dara, ziņo par lielāku apmierinātību ar savu dzīvi kopumā.

Foto: Pixabay

Mums vajag prieku 

Pandēmijas izaicinājumi ir palielinājuši bažas par produktivitāti. Tā kā arvien vairāk cilvēku strādā mājās un tiešsaistē, var rasties spiediens pastāvīgi strādāt. Tomēr, strādājot pastāvīgi bez pārtraukuma, var samazināties produktivitāte; pārtraukums brīvā laika pavadīšanai var atjaunot enerģiju, kā arī radīt pozitīvāku noskaņojumu, atsākot darbu. Psihologi mēģina pateikt - lai kvalitatīvi strādātu, mums IR jāatpūšas. Un atpūtai nav obligāti jābūt „produktīvai”.

Ja cilvēks vēlas, viņš var brīvdienas pavadīt apgūstot svešvalodu, lasot filozofijas traktātus vai gatavojot putnu būrīšus. Taču tikpat labi viņš var skatīties seriālus, lasīt žurnālus un iziet ārā, lai, lai iznestu miskasti. Svarīgi saprast, ka mēs drīkstam atpūsties „savam priekam”, neko nedarot bez jebkādas vainas vai kaunas sajūtas.

Nav jēgas sevi spiest būt produktīvam visu laiku. Līdzībās runājot, varam pavērot sportistus, pat tie, kuriem ir dzelžains treniņu plāns trīs reizes dienā, dažkārt paņem vienu dienu, kad nedara neko. Un pēc tam ar dubultu jaudu atgriežas sporta zālē.

Jebkurš brīvā laika pavadīšanas veids var pozitīvi ietekmēt dzīves kvalitāti. Ja esat kaut kā cienītājs, aizņemtajā dienā atvēliet laiku, lai ļautu mazliet brīva laika, lai izbaudītu to, kas jums patīk. Noskatieties seriāla sēriju, uztamborējiet sniegpārsliņu, uzrakstiet vēstuli draugam, uzcepiet pankūkas. Šie atpūtas brīži nebūt nav laika izšķiešana, tie var mazināt stresu laikā, kad mums visiem tas ir vajadzīgs.

Saistītās ziņas

Psiholoģe: svarīgi, lai pandēmijas laikā satraukums nepāraug ilgstošā trauksmē
Ko pandēmija dara ar pusaudžu prātiem. Psihologi: "Neļaujiet, lai bērni mājās dzīvo kā viesnīcā"
Dabas entuziaste Zanda Skeltona: "Covid-19 pozitīvā blakne ir, ka atgriežamies pie kaut kā ļoti vienkārša - ka laime ir peļķē"

 

Citi šobrīd lasa

"Pret mani tiek realizēts atriebības plāns!" - Andris Kivičs savas meitas nav redzējis kopš jūlija
Krievijas bankas kasiere vienā vakarā "kļūst bagāta". Izmeklētāji publicē zādzības video
Rozentāle: omikrons, iespējams, ir Covid-19 pašiznīcināšanās process 1
Pievienot komentāru

Внуку Игоря Крутого от внебрачного сына так и не дали имени

"Мне больно": предполагаемая любовница впервые рассказала об отношениях с Градским