Kādas pazīmes liecina, ka jāmaina darbs? Atbild personālvadības eksperte Ilze Medne

Kādas ir būtiskākās tendences darba tirgū?

Lielākoties varam runāt par digitalizāciju un automatizāciju, kas aizstāj ikdienas rutīnas darbus, un savā ikdienā to jau pamanām tīri sadzīviski, piemēram, iepērkoties ir automātiskās kases tirdzniecības vietās, vairāk sazināmies attālināti, dokumentus ir iespējams noformēt elektroniski. Šādus un līdzīgus pienākumus iepriekš veica cilvēki. Tas parāda vēl vienu būtisku tendenci – tehnoloģiju apgūšana ne vienmēr nozīmē darba vietas saglabāšanu.

Uzņēmums kļūst efektīvāks, un tehnoloģija aizstāj cilvēka veikto darbu. Izņēmumi ir profesijas, kurās tehnoloģijas papildina cilvēka darbu, piemēram, ārsti, zinātnieki, cilvēki, kuru ikdiena ir saistīta ar dažādu papildu rīku un programmatūru izmantošanu. Strauja attīstība liek cilvēkiem ne tikai apgūt jauno, bet arī dzīves laikā vairākas reizes mainīt profesiju vai to pielāgot esošajiem apstākļiem. Pilnīga profesijas maiņa ir pārkvalifikācija, kuras laikā cilvēks apgūst jaunas prasmes un veic darbu, ko iepriekš nekad, iespējams, nebija domājis darīt.

Jāatzīst, pārkvalifikācija nenorit tik ātri, kā mēs to vēlētos, jo tas prasa laiku. Kādam jaunu prasmju apgūšana prasa mēnesi, citam 3–6 mēnešus. Šobrīd par pārkvalifikāciju tiek runāts daudz un bieži, taču process rit pārāk kūtri, jo cilvēki lielākoties neapzinās, ka kaut kas ir jāmaina. Kamēr ir darbs, tikmēr nekas nekait dzīvot. Valstiskā līmenī jau tiek piedāvātas iespējas apgūt jaunas prasmes un profesijas (to meklē www.macibaspieaugusajiem.lv), taču šim procesam vajadzētu notikt organizēti, un būtu nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste – jāapzinās situācijas nopietnība, un jāsāk rīkoties jau tagad. Lielās organizācijas šo procesu veic ātrāk, saprotamāk un efektīvāk, tādā veidā nodrošinot darbinieku ilgtspēju, nepazaudējot labas prasmes.

Nevar nepieminēt Covid atstāto iespaidu – tāpat kā pirms pandēmijas, arī pašreiz trūkst darbaspēka vienkāršās profesijās. Kamēr uzņēmumi nebūs digitalizējuši vai optimizējuši šos procesus, jo tas prasa zināmu ieguldījumu, šie darbinieki būs vajadzīgi, un iespējams, viņi nāks no trešās pasaules valstīm.

Pandēmijas ietekmē ir mainījies darba tirgus. Pirmkārt, sievietes šajā laikā ir izjutušas milzīgu spiedienu, jo galvenokārt sievietes veic aprūpes funkciju ģimenē: bērnu skološana, mājas solis, iespējams, kāda tuvinieka aprūpēšana, ko ne vienmēr bija iespējams savienot ar darbu mājās, un tagad ir jautājums, vai un kā viņas atsāks darba gaitas. Otrkārt, krīze ir ietekmējusi to, kā mēs uztveram atalgojumu – cik es nopelnīšu, sniedzot noteiktu ieguldījumu.

Cilvēki aizvien biežāk vēlas elastīgu darba laiku un iespēju pašiem plānot savu ikdienu, savienojot to ar darbu. Treškārt, joprojām ir aktuāls dzīves un darba līdzsvarošanas jautājums, jo pētījumi pierāda, ka tieši pandēmijas laikā daudzi piedzīvoja izdegšanu, strādājot vēl vairāk, jo, ja darbs ir mājās, tas ir pieejams visu laiku, un nereti arī darba devējs uzskata, ka darbinieks ir pieejams visu diennakti bez brīvdienām.

Vēl viena būtiska tendence – mūsu darbaspēks noveco. Gudri rīkojas tie uzņēmumi, kuri nodarbina dažāda vecuma cilvēkus, jo tas palīdz ne tikai uzņēmumam, bet arī sabiedrībai kopumā.

Kas jāņem vērā tiem, kuri vēlas iet līdzi laikam un veiksmīgi iekļauties nākotnes darba tirgū?

Lai veiksmīgi iekļautos nākotnes darba tirgū, jāseko līdzi tam, kas notiek. Jābūt informētam, jāgatavojas pārmaiņām, jo tikai tā – uzņemoties atbildību par savu dzīvi – var virzīties uz priekšu. Palaikam ir vērtīgi pārskatīt savas zināšanas un prasmes, padomāt, kāds varētu būt plāns B darba zaudēšanas gadījumā, jo, ja esi darba ņēmējs, tas var notikt jebkurā brīdī.

Arī uzņēmējam nekas nav garantēts, sevi jāpilnveido, jāseko līdzi tendencēm, jāsaprot darba specifika, jo darbinieka neesamības gadījumā darbu darīt būs jāturpina pašam.

Kādas prasmes darba devēji mūsdienās novērtē īpaši atzinīgi?

Lielie uzņēmēji novērtē darbinieku elastību un gatavību pielāgoties, taču vairums cilvēku, kuri pašreiz ir darba tirgū, nav mācīti mācīties, bet gan ir mācīti darīt un saņemt par to novērtējumu. Vadītājiem īpaši tiek uzsvērta emocionālā inteliģence, empātija, cilvēcīga attieksme pret darbiniekiem un prasme vadīt sevi. Mūsdienu ritms, nemitīgās pārmaiņas, kad nevaram zināt, kas mūs sagaida, pieprasa zinātkāri, vēlmi un prasmi mācīties, disciplīnu, spēju uzņemties atbildību par savām izvēlēm, risku.

Būtībā augstu tiek vērtēti cilvēki ar līderības iezīmēm, taču tādu nav daudz. Gaidas ir augstas, taču te būtu jāveidojas sinerģijai, kad darbinieks pats uzņemas atbildību par savām prasmēm un darba devējs atbalsta, proti, virza savus cilvēkus uz izaugsmi. Tāpat darba devējam ir jābūt gatavam investēt savos cilvēkos arī tad, ja ir bailes šo cilvēku pazaudēt. Kā ir labāk – izglītot savus darbiniekus, lai gan pastāv risks, ka viņi aizies, vai neizglītot, un viņi paliks?

Cik bieži jāmaina darbs, un kādas pazīmes liecina par to, ka tas tiešām ir jādara?

Ja darbā jūties piepildīta, spēj realizēt savu potenciālu, redzi izaugsmi, nav pamata uzskatīt, ka darbs būtu jāmaina tikai tāpēc, ka konkrētajā darbavietā nostrādāts noteikts gadu skaits. Liela nozīme ir tam, kā darba devējs izmanto darbinieka potenciālu; uzticot jaunus, atbildīgākus un sarežģītākus pienākumus, darbinieks mācās un attīstās; tā ir sinerģija.

Pat ja darbinieks uzskata, ka ir sasniedzis griestus, prasmīgs vadītājs spēj parādīt jaunus apvāršņus un idejas. Ja ir visi šie priekšnoteikumi, vienā darbavietā var strādāt desmit un vairāk gadu. Bet, ja ir sajūta, ka konkrētajā darbavietā esi aizsēdējusies un nav jaunu izaicinājumu, tu par tiem neesi runājusi ar savu vadītāju, nejūti atbalstu un klusībā domā par citu darbavietu, darbs ir jāmaina.

Kādos gadījumos vērts vērsties pie karjeras speciālista? Kādus jautājumus karjeras speciālists var palīdzēt sakārtot?

Pie karjeras konsultanta cilvēki vēršas parasti tad, kad vēlas darbu mainīt vai to ir zaudējuši, tomēr karjeras konsultantu vai karjeras kouču ir vērts uzmeklēt arī tad, ja profesionālajā dzīvē viss ir kārtībā. Karjeras speciālists palīdzēs apzināt tavas stiprās un attīstāmās puses, ieteiks jomas un prasmes, ko vajadzētu attīstīt, izstāstīs, kā sakārtot un uzturēt savu LinkedIn profilu; tas ir darbs ar tavu personīgo zīmolu, stāsts par spēju uzturēt sevi profesionālā formā. Jo brīdī, kad darbu vēlēsies mainīt vai būs kādas profesionālas izmaiņas, tev būs laba profesionālā vizītkarte, ar ko doties tālāk.

Gadījumos, kad darbs ir zaudēts, karjeras konsultants var palīdzēt saprast, kāpēc tevi neaicina uz darba pārrunām, kāpēc tu netiec tālāk par pirmo kārtu, iespējams, tavas gaidas neatbilst tavām iespējām, kā arī palīdzēs sagatavoties darba intervijai, izspēlēs dažādas situācijas.

Kā karjerai var palīdzēt reģistrēšanās LinkedIn, un kā to padarīt efektīvu?

Reģistrēšanās un profila izveidošana LinkedIn var kļūt par tava personīgā zīmola vizītkarti. LinkedIn sociālais tīkls ir kā neliela, profesionālā mājaslapa, kurā ieejot var redzēt visu, ko esi savā dzīvē darījis, kas ir tas, ko tu proti, kādas ir tavas intereses, cilvēki, kuriem izvēlies sekot, ar kāda rakstura informāciju tu dalies un kā māki par sevi pastāstīt. Tas viss ir ļoti nozīmīgi, ja vēlies, lai par tevi uzzina ne tikai atlases speciālisti, bet arī tavs draugu un paziņu loks. LinkedIn sociālais tīkls, tāpat kā pārējie, prasa laiku, taču ir vērts investēt pareizajās lietās!