Turpmāk jaundzimušajiem personas kodā vairs nerakstīs dzimšanas datus

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis ministrus informēja, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi paredz, ka no jauna reģistrētajām personām personas kodā vairs nebūs dzimšanas datu.

Savukārt tiem, kuri ir dzimuši līdz 2017.gada 1.janvāri, vienreiz mūžā varēs mainīt personas kodu pēc jaunā likuma, atsakoties no dzimšanas datiem, viņš stāstīja.

"Tādā veidā mēs novēršam pārmetumus par iejaukšanos personas privātajā dzīvē," sacīja PMLP pārstāvis.

Pirmie seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas datumu, no kā var izdarīt virkni secinājumu, piemēram, vecumu, horoskopa piederību, dzimšanas dienas esamību kādā noteiktā laikā, piemēram, valsts svētkos un citus, norāda IeM.

Ministrija paskaidro, ka tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās. Pēdējie pieci cipari speciālā algoritma nezinātājam nesniedz tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdz viņu identificēt.

Persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc 2017.gada 1.janvāra vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta.

Jauno personas kodu piešķirs PMLP un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs "32", bet pārējie būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9.

Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā , kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu.

Tādējādi tika aktualizēts jautājums par to, ka ārstniecības personu kā fizisko personu dati nav pietiekami aizsargāti. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas koda pirmā daļa satur vislielāko risku ne tikai diskriminācijas elementiem, bet arī no neiejaukšanās personas privātajā dzīvē, teikts likumprojektā.

IeM norāda, ka, ņemot vērā, ka pašlaik personas kods sniedz plašāku informāciju, nekā tas nepieciešams personas identifikācijai, kā arī tas, ka normatīvajos aktos noteiktā personas datu apstrāde ne vienmēr ir samērīga un atbilstoša personas  datu aizsardzības pamatprincipiem, jārada iespēja identificēt fiziskas personas ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietojot tādus reģistrācijas vai identifikācijas numurus, kas nesatur dzimšanas datumu.

Arī citās valstīs fiziskām personām ir piešķirti ciparu formā veidoti personas kodi, saukti par identifikācijas numuriem vai sociālā nodokļa maksātāja numuriem. Pašreizējo personas kodu ir ļoti viegli atcerēties, bet, to nomainot, tiks labāk aizsargātas personas tiesības uz privātumu, beznozīmes personas kodi jau tiek lietoti tādās attīstītās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Nīderlande, Austrija, Beļģija, Vācija un Īrija.

Lai no 2017.gada 1.janvāra varētu iekļaut Iedzīvotāju reģistrā likumprojektā paredzētās ziņas un piešķirt personām personas kodus bez dzimšanas datuma norādīšanas, IeM papildus nepieciešami 60,74 tūkstoši eiro.