Kā noteikt bērna kabatas naudas apmēru un runāt par citiem naudas jautājumiem?
Vecākiem ir būtiska loma bērnu finanšu pratības veidošanā, tādēļ prasmi rīkoties ar naudu ieteicams attīstīt jau no bērnības. Kā pakāpeniski vairot bērna zināšanas par un ap naudas jautājumiem – skaidro Jekaterina Ziniča, "Luminor" biznesa attīstības vadītāja Baltijā.
"Jautājumi, kas saistīti ar finansēm, joprojām daudziem šķiet neērti, taču bērniem ieteicams jau savlaicīgi stāstīt par ikdienas pirkumiem, izdevumiem un to apmēriem, kā arī krāšanu, lai iespējami agrākā vecumā rastos izpratne par to, kā strādā nauda un kāda ir tās vērtība. Pārrunāt finanšu jautājumus ir svarīgi ne tikai tad, kad bērns ir neapdomīgi rīkojies ar naudu, bet arī pavisam ikdienišķās situācijās, sniedzot skaidrojumus un padomus. Tas liks bērnam justies nozīmīgam un iesaistītam, kā arī vairos savstarpēju uzticību ģimenē," norāda Jekaterina Ziniča, "Luminor" biznesa attīstības vadītāja Baltijā.
Pirmais solis: kabatas nauda
Kabatas nauda ir labs sākums finanšu pratības veidošanā, jo iemāca bērnam pārvaldīt naudu pašam un ļauj iepazīties ar tās vērtību. Tomēr ieteicams nepiešķirt kabatas naudu, piemēram, tikai par mājas darbu veikšanu – tas var likt bērnam no tās atteikties, lai tie nebūtu jāveic. Turklāt šāda metode nesniedz iespēju bērnam pašam plānot un pārvaldīt savus līdzekļus.
Lai noteiktu kabatas naudas apmēru, ieteicams ņemt vērā kopējos ģimenes ikmēneša izdevumus. Piemēram, kabatas naudu var izsniegt reizi mēnesī vai sadalīt to vairākos mazākos un biežākos maksājumos, atkarībā no bērna vecuma. Pašiem mazākajiem, kam vēl tikai veidojas izpratne par naudu, sākotnēji ieteicams kabatas naudu izsniegt tikai pāris dienām. Gadījumos, ja bērns ir ātrāk iztērējis visu piešķirto naudu, ieteicams pieturēties pie iepriekš noteiktā kabatas naudas apjoma. Te svarīgi ir sekot līdzi bērna tēriņiem – ja nedēļas laikā mēnesim paredzētā summa tiek iztērēta, pārrunājiet un sniedziet padomus, lai bērns pēc tam jau patstāvīgi varētu plānot savu budžetu un izvērtēt nepārdomātos tēriņus.
Tāpat kabatas naudas ikdienas apjoms var veidoties atbilstoši bērna aktivitātēm, piemēram, vai viņš dodas kādā garākā izbraucienā vai arī tā ir skolas diena, kad ēdienreizes jau ir ieplānotas un nauda nepieciešama tikai papildu tēriņiem, attiecīgi naudas apjoms varētu būt mazāks. Tikpat svarīgi ar bērnu ikdienā ir pārrunāt veidus, kā, mainot paradumus, var ietaupīt kabatas naudu vai samazināt ikdienas tēriņus. Piemēram, ūdeni līdzņemšanai savā pudelītē var jau sagatavot mājās, nevis iegādāties ūdens pudeli veikalā – būs gan dabai draudzīgāk, gan ļaus ietaupīt kabatas naudu.
Otrais solis: pašam sava maksājuma karte
Maksājuma karte ļaus bērnam gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, piemēram, bankomāta un internetbankas lietošanu, drošības noteikumu ievērošanu, kā arī atvieglos iespēju vecākiem sekot līdzi bērna tēriņiem un noteikt to limitu. Bērni biežāk nekā pieaugušie ļaujas emocionāliem pirkumiem, nereti pat neatceroties, kur kabatas nauda ir iztērēta. Apskatot norēķinu vēsturi, vecāki var būt informēti par pirkumiem, tādējādi nodrošinot arī atspēriena punktu sarunām par atbildīgāku pirkumu veikšanu.
Prasme rēķināt var būt pirmā pazīme, ka bērns ir gatavs savai pirmajai maksājuma kartei, kas ir lielisks veids, kā veicināt bērnam patstāvību, atbildību un izpratni par finansēm, savukārt vecākiem tas kalpos par ērtu rīku kabatas naudas pārskaitīšanai un uzraudzībai.
Trešais solis: iekrājumu veidošana
Daudz vērtīgāk par katras mazākās bērna vēlmes īstenošanu ir mudināt viņu veidot iekrājumus pašam kādam noteiktam mērķim, piemēram, jaunai rotaļlietai vai telefonam. Tas vienlaikus palīdzēs bērnam saprast, cik ilgā laikā ir sasniedzams mērķis, atliekot konkrētu naudas summu. Ja bērns kāroto būs iegādājies par paša iekrāto naudu, arī gandarījums par pirkumu būs lielāks. Tādējādi bērnā radīsies izpratne arī par naudas un lietu vērtību, proti, ka ir vērts atteikties no maznozīmīgām lietām ikdienā sen lolota sapņa piepildīšanai. Jāatceras, ka bērni mācās no vecākiem, tāpēc viens no veidiem, kā veicināt interesi un izpratni par krāšanu, ir kopīga līdzekļu novirzīšana, piemēram, ģimenes ceļojumam. Tāpat interesi par iekrājumu veidošanu var veicināt arī kopīga vienošanās ar bērnu par kurām aktivitātēm vai lietām izmaksas segs pats bērns no saviem iekrājumiem.
